15. jūnijā notika Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sēde. Sanāksmē tika skatīti Labklājības ministrijas (LM) virzītie prioritārie pasākumi 2023. gadam. Finansiāli ietilpīgākais ir atbalsts energoresursu cenu un inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai, kā arī minimālā ienākuma līmeņa ikgadējā pārskatīšana no 2023. gada un bāzes pensijas ieviešanas pasākumi. Tāpat 2023. gadā ir plānota ikgadējā pensiju indeksācija. LM plāno arī paaugstināt atalgojumu valsts sociālās aprūpes centros nodarbinātajiem.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) konceptuāli atbalsta LM prioritāros pasākums, tomēr LBAS pauž nožēlu, ka starp prioritārajiem virzieniem nav bezdarbnieka pabalsta apmēra palielināšana. LBAS jau vairākkārtīgi ir aicinājusi atgriezties pie 2019. gada bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanas. Sēdes laikā LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsvēra, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas un apdrošināšana bezdarba gadījumiem netika samazināta. Līdz ar to tā ir netaisnīga situācija, ka nodarbinātie veic tādas pašas apdrošināšanas iemaksas, taču pretī saņem samazinātus apdrošināšanas pakalpojumus.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja norādīja, ka, LBAS ieskatā, kā prioritārs pasākums ir iekļaujams valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) atliktās nomaksas problēmas risinājums, kas skar pensionārus, kuri pensionējas nodokļa atliktā maksājuma laikā. Proti, “Covid – 19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums” pieļauj darba devējiem pieteikties VSAOI samaksas termiņa pagarinājumam, taču šāda rīcība rada tiešas negatīvas sekas darbiniekiem. Likuma “Par valsts pensijām” 9. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas [..] apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5.panta ceturtā daļa noteic, ka [..] persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Tādejādi fakts, ka nav samaksātas VSAOI, tieši aizskar personu tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu pilnā apmērā. Apstāklis, ka valsts pieļauj VSAOI samaksas termiņa pagarināšanu, risku par sekām, kas rodas VSAOI nesamaksāšanas vai atlikšanas rezultātā, būtu jāuzņemas darba devējam un valstij kopā, neliekot ciest personām un to tiesībām. Kaut arī LM piekrīt, ka situācija ir netaisnīga, tomēr norāda, ka pasākums nav uzskatāms par prioritāru, kurš būtu steidzami jārisina. Tikai pēc uzstājīgiem centieniem no LBAS puses, LM piekrita, ka pasākums tiks iekļauts LM prioritāro pasākumu saraksta beigās.
LBAS norādīja, ka prioritārs pasākums ir arī minimālās darba algas paaugstināšana līdz 700 euro 2023. gadā. Minimālā alga Latvijā šogad ir otra zemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tā neatbilst darbinieku pamatvajadzību apmierināšanai Latvijā. LBAS uzskata, ka nedrīkst pieļaut, ka iedzīvotāji, kuri strādā pilnas slodzes darbu, dzīvo nabadzībā, tajā pašā laikā šobrīd ar minimālo algu nepietiek, lai pārvarētu nabadzības slieksni. Diemžēl LM atbildēja, ka minimālā alga ir horizontāls jautājums un risināms nacionālajā līmenī.
SDA sanāksmē tika skatīti arī tādi jautājumi kā valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu darbība 2021. gadā, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izpilde 2021. gadā un tā plāns 2022. gadam.