Šī gada maijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vienojās ar pārējiem sociālajiem partneriem, ka diskusija par minimālās algas paaugstināšanu Nacionālā Trīspusējā sadarbības padomē (NTSP) turpināsies septembrī. Taču LBAS rosinātās NTSP sēdes sasaukšana ir atcelta uz nenoteiktu laiku.
Jau iepriekš LBAS ziņoja, ka minimālās algas pārskatīšana iepriekšējā gadā tika atlikta uz 2022. gadu un jau otro gadu pēc kārtas ir saglabājusies vienā līmenī – 500 eiro bruto mēnesī. LBAS arī uzsvēra, ka ir būtiski pāriet uz ikgadēju minimālās algas pārvērtēšanas un noteikšanas principu, lai nodrošinātu taisnīgu ienākumu līmeni strādājošajiem ar zemāko darba samaksu.
Arodbiedrību prasība ir, ka minimālā alga ir jāpārskata katru gadu. Tas šīs darba samaksas pieaugumu padarītu mērenāku. Turklāt šī brīža patēriņa cenu kāpums, jo īpaši pie inflācijas 21,5%, apsteidz minimālās algas pieauguma tempus un apdraud minimālās algas saņēmēju spēju sevi nodrošināt. Pēdējo reizi Latvijā minimālā alga tika celta 2021.gadā no 430 eiro uz 500 eiro mēnesī, kas veidoja 418 eiro uz rokas, un šāds minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pie Latvijas patēriņa cenu līmeņa daļu strādājošo pakļauj nabadzības riskam.
Igaunijā jau šobrīd ir panākta vienošanās par minimālās algas celšanu 2023. gadā līdz 725 eiro bruto mēnesī. Arī ar nodokļiem neapliekamā ienākumu daļa Igaunijā tiks paaugstināta, kopā uz rokas ļaujot pilnas slodzes darbiniekiem saņemt ne mazāk kā 689 eiro mēnesī, kas nozīmē – vidēji par 100 eiro vairāk. Lietuvā vienošanās vēl nav panākta, bet Lietuvas Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar rekomendāciju minimālās algas līmeni paaugstināt līdz 800 eiro bruto mēnesī, kā arī celt neapliekamā minimuma līmeni par 200 eiro līdz 740 eiro mēnesī. Šādas izmaiņas ļautu darbiniekiem ar minimālo algu uz rokas saņemt 632 eiro mēnesī. Savukārt Lietuvas arodbiedrību prasītais minimālās algas pieaugums līdz 888 eiro bruto mēnesī, ko atbalsta arī Lietuvas Banka, nozīmētu neto algas pieaugumu līdz 661 eiro mēnesī.
Eiropas Parlaments ir apstiprinājis direktīvu par adekvātas minimālās algas noteikšanu ES, ko 2020.gada nogalē atbalstīja ES dalībvalstis, arī LBAS un Saeimas vairākuma viedoklis par direktīvas pamatprincipiem sakrita. Direktīvas uzdevums, citstarp, ir izstrādāt vienotu Eiropas minimālās darba algas izvērtēšanas un izmaiņu mehānismu un noteikt regulāru tās pārskatīšanu.
Viens no direktīvas priekšlikumiem paredz, ka minimālā alga tiek uzskatīta par adekvātu, ja tā ir taisnīga attiecībā pret algu sadalījumu valstī un nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Attiecīgi minimālās algas atbilstību attiecībā pret bruto algas līmeni var palīdzēt novērtēt rādītāji, kurus parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 50% no vidējās bruto algas.
Lai izpildītu minēto priekšlikumu un sasniegtu 50% no vidējās algas Latvijā, tai vajadzētu būt ne zemākai kā 640 eiro pirms nodokļu nomaksas, sākot ar 2023.gada 1.janvāri, jo, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, jau 2021.gadā vidējā alga Latvijā bija 1277 eiro bruto. Savukārt Finanšu ministrija prognozē, ka vidējā alga 2022. gadā varētu sasniegt 1379 eiro. Paaugstinot minimālo algu līdz 640 eiro 2023.gadā, tā būtu 46,4% apmērā no vidējās algas iepriekšējā gadā un nepārsniegtu iepriekšējos 10 gados piedzīvotās maksimālās proporcijas. Ja minimālā bruto alga Latvijā tiktu celta līdz 640 eiro, tas ļautu darbiniekiem saņemt 547,47 eiro uz rokas, pie nosacījuma, ka citi algu aprēķina parametri paliek nemainīgi. Tas būtu minimālās neto darba algas pieaugums par 100 eiro mēnesī.
Turklāt, kā rāda skaitļi – darbaspēka izmaksu ziņā Latvijas nodokļu slogs uz minimālo algu ir konkurētspējīgs, jo Lietuvā pie minimālās algas izmaksas darba devējam ir par 20%, Igaunijā par 45% augstākas kā Latvijā.
LBAS uzsver, ka minimālās algas paaugstināšana ir jāvērtē saistīti ar diferencētā neapliekamā minimuma pārskatīšanu. Lai no minimālās algas paaugstināšanas zemāko algu saņēmēji gūtu pēc iespējas lielāku ieguvumu, un tas nodrošinātu iespējami lielu ienākumu nevienlīdzības mazināšanas efektu, ir būtiski pakāpeniski celt arī neapliekamo minimumu.