Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina neatbalstīt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) virzītos Darba likuma grozījumus, kas paredz mazināt darbinieku tiesību aizsardzības standartus[1]. Savos priekšlikumos LDDK ierosina samazināt darbiniekiem noteiktās piemaksas par virsstundu darbu apmēru, atcelt prasību par koplīgumu spēka esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, kā arī atcelt darba devēja pienākumu saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā.
LBAS ir ilgstoši norādījusi, ka saruna par virsstundu piemaksas apmēra mazināšanu varētu būt iespējama tikai tad, kad Latvijas darbinieku atalgojums sāktu pietuvoties ES vidējam līmenim. Vienlaikus realitātē Latvijā atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojumam par Latviju[2] augstas inflācijas dēļ pēdējos 12 mēnešos reālās darbinieku algas būtiski samazinājās. Energoresursu inflācija 48,8% apmērā ievērojami pārsniedza Eirozonā sasniegtos 36,9%. Turklāt, izmaksām par energoresursiem veidojot lielāku daļu Latvijas iedzīvotāju tēriņos, to ietekme uz patēriņa cenu inflāciju bija lielāka nekā citās valstīs. Ņemot vērā augsto dzīves dārdzību un Latvijas darbinieku algu lielu atpalicību ne tikai no ES, bet arī no Baltijas valstu kolēģu algām, nav pieļaujams mazināt Latvijas darbinieku darba samaksu un viņu ģimeņu ienākumus, un LBAS stingri iestāsies pret šādām iniciatīvām.
Papildus LBAS atgādina, ka virsstundu darbam uzņēmumā ir jābūt izņēmumam nevis ikdienas paradumam (piemēram, katru piektdienu). Darba devējam ir jāprot organizēt darba procesu tādā veidā, lai virsstundu darbs neveidotos vai būtu reta parādība. Mēģinājums mazināt virsstundu darba samaksu liecina par centieniem uz esošo darbinieku un to ienākumu rēķina mazināt darbinieku trūkumu Latvijā.
LBAS neatbalsta noteikuma atcelšanu par koplīgumu spēka esamību pēc tā termiņa beigām. Tā ir būtiska garantija darbiniekiem, ka pēc koplīguma termiņa beigām darbinieki nepaliek bez sociālajām garantijām. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka praksē bieži sastopami gadījumi, kad darba devējs vilcinās noslēgt jaunu koplīgumu. Darba devējam ir visas juridiskās un praktiskās iespējas vest sarunas ar arodbiedrību un slēgt jaunu savstarpēji pieņemamu koplīgumu.
Darba likumā paredzētais pienākums saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā ilgstošus gadus kalpoja par filtru darba devēja netaisnīgas atlaišanas un arodbiedrības biedru diskriminācijas novēršanai. Šādas prasības atcelšana tikai raidītu signālu Latvijas darbiniekiem par to, ka valsts ir gatava mazināt arodbiedrību un attiecīgi apvienošanās brīvības aizsardzību.
Eiropas Komisija un paši darba devēji norāda uz akūtu darbinieku trūkumu. LBAS uzsver, ka darba samaksa ir primārā darbinieku motivācijas sastāvdaļa un galvenais iemesls darbaspēka migrācijai.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Mums stingri jāatsakās no lētā darbaspēka koncepcijas kā uzņēmējdarbības atbalsta un investīciju piesaistītāja ne tikai lozungos un politiķu runās, bet arī praksē. Mums jāvirza mūsu tautsaimniecība uz augstāku pievienoto vērtību, konkurētspējīgu atalgojumu sākumā vismaz Baltijas valstīs. Tad nopietni tiks bremzēta Latvijas darbinieku, it sevišķi jaunatnes aizplūšana uz citām sociāli veiksmīgākām valstīm un, pieaugot algām un produktivitātei, būtiski pieaugs arī valsts pamatbudžeta, sociālā budžeta un pašvaldību budžeta ieņēmumi un iedzīvotāju labklājība. Tas dos iespēju risināt daudz kvalitatīvāk drošības, izglītības, veselības, kultūras, infrastruktūras uzturēšanas un attīstības vajadzības. Lai darba spēks neturpinātu plūst uz ārvalstīm, kur par tādām pašām darba stundām var nopelnīt ievērojami lielāku darba samaksu un atļauties iegādāties daudz vairāk preču un pakalpojumu.”
Darba devējiem un politiķiem Latvijā ir nepieciešams sniegt pozitīvus signālus Latvijas darba spēkam, ka Latvija virzās labklājības virzienā, nepieļauj darbinieku tiesību un sociālās aizsardzības noplicināšanu, bet tieši otrādi – investē savā vērtīgākajā resursā – darbaspēkā.