2025. gada 28. februārī norisinājās lielāko Latvijas jauniešu pārstāvošo organizāciju diskusija par jauniešu profesionālās dzīves kvalitātes uzlabošanu un Jaunatnes likuma grozījumiem.
Tiešsaistes Zoom diskusijā “Jauniešus pārstāvošo organizāciju Sadarbības iespējas jauniešu profesionālās dzīves kvalitātes uzlabošanai” tikās Latvijas Jaunatnes padome (LJP), Latvijas Studentu apvienība (LSA), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un platforma visasiespejas.lv.
Galvenās tēmas diskusijā:
– Kā aktīvāk iesaistīt jauniešus darba tirgū, profesionālajās apmācībās un prakses programmās?
– Kā efektīvāk informēt jauniešus par pieejamām izglītības, karjeras attīstības iespējām un darba tiesību aizsardzību?
– Kādas ir problēmas, ar kurām jaunieši saskaras savās darba vietās? Kā tās kopīgi varētu tās risināt?
Diskusijas ietvaros tika aktualizēti šādi jauniešiem interesējoši jautājumi:
Jaunatnes likuma grozījumi
Diskusijā tika apspriesta iespēja palielināt jauniešu vecuma robežu no 25 līdz 30 gadiem, lai vairāk cilvēku varētu saņemt jaunatnes politikas atbalstu.
LSA, LJP un LBAS atbalsta šo priekšlikumu, taču Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauda bažas par šī likuma normu, ja tas paliks tikai formāls un nenodrošinās praktiskus uzlabojumus jauniešiem, kā arī LPS ieskatā jaunatnes politikas atbalsta mehānismus nepieciešams nodalīt jauniešus vecumā līdz 25 gadiem un pēc 25 gadiem, jo izaicinājumi šajās vecuma grupās ir dažādi. LBAS ieskatā, jauniešu vecuma robežu pārskatīšana un nacionālo atbalsta programmu pieejamības paplašināšana nierobežo valsts un pašvaldību programmu segmentēšanu un mērķtiecīgu piemērošanu dažādām vecuma grupām arī tad, ja kopējā jauniešu vecuma robeža tiek pārskatīta.
LJP pārstāve Inga Birzgale uzsvēra, ka LJP pozīcija ir palielināt jauniešu vecuma robežu līdz 30 gadiem. Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka ar esošo budžetu, palielinot mērķauditoriju, var rasties dažādas problēmas. Tomēr, izstrādājot jaunatnes politiku, nebija iespējams likt citu vecuma robežu, un šobrīd Jaunatnes likums ir izskatīšanā Saeimā.
Birzgale arī norādīja, ka LJP vēlas nostiprināt savu lomu Jaunatnes likumā, lai padome būtu būtisks sadarbības partneris jaunatnes politikas veidošanā un īstenošanā.
Papildus šobrīd Jaunatnes likumā ierosinātajām izmaiņām, LBAS Jauniešu padomes koordinators Mārtiņš Svirskis norādīja uz nepieciešamību veidot mērķētu politiku jauniešu pārejai no mācībām uz darba tirgu, kā arī pirmās darba pieredzes gūšanas instrumentus. Mārtiņš Svirskis norādīja, ka efektīvākie instrumenti, lai veicinātu jauniešu iekļaušanos darba tirgū ir nodokļu politikas instrumenti, kas motivē darba devējus darbā, piesaistīt tieši jauniešus, piemēram, proporcionālu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošana jauniešiem līdz 20 gadu vecumam un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi praktikantiem un prakses vadītājiem prakses periodā.
Izglītības nozīme un jauniešu iesaiste tālākizglītībā
Linda Romele (LBAS) norādīja, ka jaunieši mazāk iesaistās izglītības aktivitātēs, īpaši neformālās izglītības un tālākizglītības programmās. Viņa uzsvēra, ka LBAS viena no prioritātēm ir veicināt diskusiju par izglītību, jo tā ir būtiska jauniešu profesionālajai izaugsmei.
Romele skaidroja, ka jaunieši bieži maina darba vietas un nav ilgstoši piesaistīti vienai profesijai, tādēļ izglītībai vienmēr būs aktuāla nozīme. Tā nodrošina iespēju apgūt vairākas profesijas un elastīgi pielāgoties darba tirgus prasībām.
Viņa arī atzīmēja, ka LBAS aktīvi iesaistās dažādos Eiropas Sociālā fonda projektos, īpaši projektā “Profesionālo kvalifikāciju sistēmas attīstība izglītības kvalitātes nodrošināšanai”, kur LBAS ir sadarbības partneris. LBAS strādā pie profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes konkrētās profesijās, īpaši STEM nozarē, lai nodrošinātu kvalitatīvāku profesionālo izglītību un atbilstību darba tirgus prasībām.
Jauniešu mācību prakšu organizēšana un jauniešu darba iespējas
Viena no būtiskākajām diskusijas tēmām bija jauniešu iespējas iegūt kvalitatīvu un apmaksātu praksi, kas veicinātu viņu profesionālo attīstību.
LSA prezidents Alens Černa uzsvēra, ka jauniešiem prakse ir daļa no studiju programmas, un viņi izvēlas apmaksātas prakses vietas. Viņš arī norādīja, ka 30-40% no studējošajiem jau strādā, taču diemžēl ne vienmēr viņu nodarbinātība ir saistīta ar iegūstamo kvalifikāciju, kas ietekmē viņu profesionālo attīstību un karjeras perspektīvas. Nepieciešama sagatavošanās informācija studentiem pirms prakses.
Diskusijā tika aktualizēts ne tikai, ka šobrīd studentiem nav pieejama nekāda sagatavošanās informācija vai apmācība pirms prakses uzsākšanas, bet arī apdrošināšana prakses laikā. Dalībnieki vienojās, ka būtu lietderīgi izstrādāt informatīvus materiālus un vadlīnijas studentiem, lai viņi būtu labāk sagatavoti prakses videi un darba tirgus prasībām.
LBAS pārstāve Linda Romele uzsvēra, ka LBAS viena no nākotnes prioritātēm ir panākt, lai prakses vietas būtu apmaksātas, līdzīgi kā Vācijā.
Problēmas jauniešiem darba vietās un to risinājumi
Anda Grīnfelde (LBAS) kā galvenos izaicinājumus jauniešiem darba tirgū uzsvēra: grūtības atrast pirmo darbu, zemo atalgojumu, bieži sastopamos nepilnas slodzes darba līgumus, grūtības darba un izglītības saskaņošanā, nepietiekamas karjeras izaugsmes iespējas. Bet kā problēmas darba vietā tika aktualizēta pārmērīga slodze un izdegšana, jo jaunieši bieži runā par mentālās veselības problēmām, kas ļoti satrauc arodbiedrību. Tāpat tika uzsvērtas arī tādas problēmas kā diskriminācija, stereotipi un nedrošība darba vietā.
LSA prezidents Alens Černa papildināja, ka jauniešiem, kuri pirmo reizi iesaistās darba tirgū, trūkst vienkārši saprotamas informācijas par nodokļu politiku un darba tiesībām. Viņš uzsvēra, ka daudzi jaunieši apstājas brīdī, kad nesaprot, ko nepieciešams iesniegt, kādas ir viņu atbildības un tiesības, kā arī kur lūgt palīdzību. Šī informācijas nepilnība rada nedrošību un kavē jauniešu veiksmīgu integrāciju darba tirgū.
LBAS iniciatīvas jauniešu informētībai par darba tirgu
Sanita Birkenfelde (LBAS) uzsvēra, ka LBAS organizē dažādas aktivitātes jauniešu izglītošanai par darba tiesībām, sociālo dialogu un darba aizsardzību.
- LBAS rīko tiešsaistes un klātienes lekcijas, kurās profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi iegūst būtisku informāciju par savām tiesībām un pienākumiem darba vietā. Gada pirmajā pusē šajās lekcijās tiek izglītoti vairāk nekā 1000 audzēkņu.
- Rudenī tiek organizēts konkurss PROFS, kurā piedalās profesionālo izglītības iestāžu komandas. Jaunieši tajā sacenšas zināšanās par Darba likumu, darba aizsardzības un sociālā dialoga pamatjautājumiem. Lekcijas un konkurss PROFS tiek organizēts ar Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.3.5/1/24/I/001 “Atbalsts labākam un ilgākam darba mūžam” atbalstu. Birkenfelde norādīja, ka Latvijas izglītības iestādēs jauniešiem netiek sniegta pietiekama informācija par darba tiesībām, tāpēc, iestājoties universitātē vai darbā, jaunietis zina tikai to, ka viņam nepieciešams darba līgums, bet neizprot savas tiesības un pienākumus pilnībā. Lai šo situāciju mainītu, LBAS aktīvi organizē lekcijas un konkursus, lai informētu jauniešus par viņu tiesībām un darba drošību.
LBAS atbalsta elastīgas darba formas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība atbalsta elastīgas darba formas, hibrīddarba modeli un 38 stundu darba nedēļu kā iespējamu risinājumu arī jauniešu veiksmīgākai integrācijai darba tirgū. LBAS ir atvērti diskusijām un gatavi turpināt darbu pie šo jautājumu risināšanas.
Informācija un resursi jauniešiem
Diskusijas laikā visasiespejas.lv pārstāve Santa Grīva prezentēja savas iespējas jauniešiem, norādot, ka viņu platforma apkopo informāciju par jauniešu iespējām, darba iespējām, kā arī pasākumiem un apmācībām. Tā kalpo kā resurss jauniešiem, kas vēlas attīstīt savas prasmes un atrast piemērotu darbu vai praksi.
Atbalsts jauniešu profesionālajai izaugsmei pieejams šādās platformās:
- Darbnesis.lv – platforma darba un prakses vietu meklēšanai,
- Darbe.lv – iespējas jauniešiem darba tirgū,
- Digital Works for Youth – digitālās iespējas jauniešu profesionālajai attīstībai.
Jauniešu festivāls “Kopums”
Diskusijas laikā Inga Birzgale informēja par gaidāmo jauniešu festivālu “Kopums”, kas norisināsies 16. un 17. augustā Liepājā. Šis pasākums sniegs iespēju jauniešiem un jaunatnes jomas speciālistiem iepazīties ar nevalstisko organizāciju piedāvājumu jauniešiem, kā arī uzzināt jaunāko informāciju no dažādām valsts pārvaldes iestādēm. Dalība festivālā būs bez maksas, un tas piedāvās plašas iespējas jauniešiem iegūt jaunas zināšanas, kontaktus un pieredzi.
Vienošanās par nākotnes sadarbību
Diskusijas noslēgumā dalībnieki vienojās par turpmāku sadarbību, lai paaugstinātu jauniešu profesionālās dzīves kvalitāti.
Organizācijas vienojās kopīgi risināt jautājumu par jauniešu mācību praksēm, kā arī apmainīties ar informāciju saistībā ar jauniešu nodarbinātību.
Sanāksmes dalībnieki izteica pārliecību, ka šāda veida sadarbība starp jaunatnes organizācijām, izglītības un pašvaldību sektoru ir būtisks solis uz priekšu, lai jauniešiem Latvijā būtu labākas iespējas integrēties darba tirgū.