27. aprīlī notika pirmā šī gada LBAS padomes sēde, kuru vadīja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Par LBAS 2021.gada finanšu pārskatu ziņoja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, LBAS galvenā grāmatvede Anita Spēlīte un LBAS Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Aivars Āboliņš. Revīzijas komisijas ziņojumā nekādas kritiskas piezīmes attiecībā pret 2021.gada finanšu pārskatu netika minētas. Padome nolēma:1) apstiprināt LBAS pamatbudžeta tāmes izpildi par 2021. gadu ar ieņēmumiem 251 661 EUR, izdevumiem 223 880 EUR; 2) apstiprināt LBAS ēku apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu tāmes izpildi par 2021. gadu ar ieņēmumiem 264 314 EUR, izdevumiem 267 149 EUR; 3) pieņemt zināšanai LBAS Revīzijas komisijas ziņojumu par LBAS 2021.gada finanšu pārskatu un budžeta tāmju izpildi.
Par LBAS dalīborganizāciju 2021.gada statistikas rādītājiem ziņoja LBAS eksperts Mārtiņš Svirskis, norādot, ka: “Arodbiedrību biedri turpina novecoties. 2021. gadā tikai 15% no kopējā biedru skaita bija jaunāki par 35 gadiem, kamēr 76% ietilpa vecuma kategorijā no 35 līdz 64 gadu vecumam.Turpina attīstīties tendence pēc vecuma jaunākiem arodbiedrību biedriem izlīdzināties pēc dzimuma. 2021. gadā vecuma grupā līdz 34 gadiem 54% no biedriem bija sievietes un 46% vīriešu, kamēr vecumā no 65 gadiem un vairāk šī attiecība jau bija 70% pret 30%. Arodbiedrības 2021. gadā bija noslēgušas 1041 koplīgumu un 22 ģenerālvienošanās. Noslēgtie koplīgumi nozarēs un uzņēmumos nodrošina aptuveni 18,5% pārklājumu no kopējā darbaspēka, jeb ir attiecināmi uz aptuveni 160’000 darbinieku.”
Par LBAS 2022.gada budžetu ziņoja LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde, iepazīstinot ar pamatbudžeta un LBAS ēku apsaimniekošanas sektora optimizācijas pasākumiem, kas ir jāveic, lai 2022.gadā samazinātu budžeta deficītu. Būtiskākie no tiem ir: 1) LBAS valdes pieņemtais lēmums, atteikties no LBAS tiesībām izmantot ēku Vaļņu ielā 32, kura beidzamajos gados nes 25 līdz 30 tūkst. EUR zaudējumus; 2) LBAS vadības lēmums samazināt izdevumus biroja darbinieku atalgojumam u.c. motivācijas pasākumiem, kā arī izdevumus LBAS mērķa programmu īstenošanai; 3) izvērtējot pārskata gadā prognozējamo apkures un elektroenerģijas cenu pieaugumu un, lai optimizētu saimnieciskos izdevumus, LBAS vadības lēmums ir uzsākt LBAS ēkā Bruņinieku ielā 29/31 domofona sistēmas izveidi, lai nākotnē samazinātu darbaspēka izmaksas. Padome nolēma: 1) pieņemt 2022.gada LBAS pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu ar ieņēmumiem 236’557,00 EUR un izdevumiem 248’989,00 EUR; 2) pieņemt 2022.gada LBAS ēku apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu ar ieņēmumiem 327’598,00 EUR (ieskaitot 2021.gada ieņēmumus) un izdevumiem 352’611,00 EUR.
Par LBAS 2022.gada Darba plānu ziņoja LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde, norādot, ka darba plānu ir sagatavojuši LBAS biroja eksperti, atbilstoši LBAS 9.kongresā pieņemtajām rezolūcijām un stratēģiskajiem virzieniem. Darba plāns ir izskatīts valdes sēdē un saskaņots ar dalīborganizācijām. Darba plāna izpildes progress tiks izvērtēts divas reizes gadā, LBAS valdes sēdē un 2023.gada sākumā padomei ir plānota atskaite par tā izpildi.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga LBAS padomes sēdes dalībniekus iepazīstināja ar pētījumiem, kuri iezīmē sabiedrības viedokli par arodbiedrībām. I.Vanaga iepazīstināja ar pētījumu centra SKDS pētījuma par arodbiedrībām nozīmīgākajiem secinājumiem: “Trīs galvenie arodbiedrību uzdevumi (funkcijas) pēc aptaujāto Latvijas iedzīvotāju domām ir: 1) arodbiedrības biedru tiesiskā aizsardzība (biedru aizsardzība pret pārkāpumiem darbavietā, bezmaksas juridiskās konsultācijas, aizstāvība strīdā ar darba devēju, palīdzība tiesā utt.) — tā norādījuši 74% respondentu; 2) likumdevēju ietekmēšana (valsts politisko iniciatīvu vai tiesību normu izmaiņu ierosināšana un panākšana, iebildumi pret arodbiedrības biedriem nelabvēlīgu tiesību normu apstiprināšanu) — norādījuši 48% respondentu; 3) cīņa par konkurētspējīgu atalgojumu (40%). Vairāk nekā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), bet ¼ aptaujāto (24%) — ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti (14% — drīzāk nav labāk aizsargāti, 10% — noteikti nav labāk aizsargāti). 17% nesniedza konkrētu atbildi šajā jautājumā. Respondenti, kuri ir kādas arodbiedrības biedri, biežāk piekrīt apgalvojumam par arodbiedrības biedru labāku aizsardzību.”
LIZDA priekšsēdētāja I. Vanaga aktualizēja arī jautājumu par to, kā veicināt jauniešu iesaistīšanos arodbiedrībās un kopējo pilsonisko līdzdalību, iepazīstinot ar LU Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmas “Socioloģija” studējošo priekšlikumiem.
Anda Grīnfelde, LBAS priekšsēdētāja vietniece