Trešdien, 9. septembrī, plkst. 13.00 notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde (NTSP), kurā sociālie partneri – arodbiedrības, darba devēji un valdība – diskutēs par valsts budžetu 2021. gadam.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atzīst, ka šobrīd piedāvātais nodokļu politikas pamatnostādņu projekts vairāk atbilst arodbiedrības iecerēm un darbinieku interesēm, kas panākts, aktīvi diskutējot valdībai un sociālajiem partneriem. Piemēram, tiek paaugstināta minimālā alga un neapliekamais minimums, kā arī nodrošināta likumu normu izpilde saistībā ar mediķiem un pedagogiem, tostarp nākamajā gadā novirzot 183 miljonus eiro veselības aprūpei – tieši darba samaksai un līdz ar to arī pakalpojumiem, ieskaitot tos 60 miljonus, kuri netika izmaksāti šogad.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Ir izcīnīts pedagogu darba samaksas pieaugums arī no nākamā gada septembra, – protams, vēl arodbiedrībām darba daudz – kā tas viss salāgosies ar jauno mācību saturu, augstākām prasībām un darba slodzēm pedagogiem. Bet tajā projektā, ko mēs esam redzējuši un ko apliecināja Finanšu ministrija un premjers – ir ielikts, ka arī no nākamā gada septembra ir plānots darba samaksas pieaugums. Cerams, nebūs arodbiedrībām nepārtraukti jācīnās un jārīko akcijas, lai panāktu to, kas likumā ir jau noteikts.”
Atgādinām, ka attiecība uz pirmo piedāvājumu par izmaiņām nodokļu politikā, kas tika izteikts 8. augustā, LBAS izteica vairākus iebildumus. Būtiskākie no tiem bija saistīti ar normālajā nodokļu režīmā nodarbināto darbinieku un arodbiedrības biedru interešu aizstāvēšanu.
Arodbiedrības iestājas par to, ka no pilnas minimālās algas ir jānomaksā visi nodokļi. Tajā pašā laikā ir cilvēki – pašnodarbinātie vai apkopēja, vai sētnieks, kuri nestrādā pilnu darba dienu. LBAS priekšlikums ir šo situāciju risināt ļoti pakāpeniski, samērīgi, neiedzenot cilvēkus ēnu ekonomikā, bezdarbniekos vai darba emigrācijā. LBAS vienmēr iestājas par darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību nodrošināt sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un taisnīgumu.
Nodokļu sistēmas sakārtošanu valsts un pašvaldību starpā var uztvert kā zināmu kompromisu pie nosacījuma, ka pilnvērtīgi tiks nodrošināta šo valsts varas atzaru funkciju īstenošana. Tāpēc pašvaldības, kurām tiek pildīts IIN pilnā apmērā, varētu uzņemties solidāru atbildību kopā ar valsti, palīdzot šo krīzi pārvarēt.
“Nevajadzētu to darīt uz darbinieku vai darba devēju rēķina, bet darīt to uz abu valsts atzaru zināma solidaritātes rēķina. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka, pirmām kārtām, pašvaldībām ir jānodrošina visi bāzes izdevumi, kas saistās, piemēram, ar Satversmes tiesas spriedumu par GMI un veselu virkni citu maksājumu. Un tāpēc pašvaldībām ir vienošanās ar valdību par atbalsta no 2 miljardiem Eiropas finansējuma novirzīšanu 3 gadus pēc kārtas. Taču, ja pašvaldībai ir reālas grūtības nodrošināt bāzes izdevumus, tad nepieciešams papildu valsts finansiālais atbalsts,” saka E. Baldzēns.
LBAS vēlas norādīt ka ar šo piedāvājumu vēl joprojām nav panākts īpašs atbalsts ģimenēm ar bērniem. LBAS uzskata to par trūkumu, un iespējamais risinājums būtu vai nu atbalsts ar ģimenes valsts pabalsta, atvieglojuma, attaisnoto izdevumu vai kāda cita finanšu instrumentu palīdzību. Šī problēma vēl tiks diskutēta starp sociālajiem partneriem un koalīcijas partijām NTSP sēdē.
Turklāt LBAS atkārtoti akcentē, ka sociālais dialogs ir vairākkārt pieradījis sevi kā efektīvs instruments ekonomisko interešu sabalansēšanai. It īpaši tas nepieciešams kritiskajos momentos – tam piekrīt gan sociālie partneri, gan koalīcijas partijas. Pie galda jāsēžas sociālajiem un sadarbības partneriem, lai kopā ar valdību apspriestu iespējamos risinājumus, pirms valdība pieņem gala lēmumu. “Zinot to, ka arī koalīcijā ir dažādas domas, ir labi, ja viņi ņem vērā sociālo partneru priekšlikumus pirms savu lēmumu pieņemšanas,” norāda LBAS priekšsēdētājs.