2023. gadā ir miruši vairāk nekā 5000 2. līmeņa pensiju līmeņa dalībnieku, nesasniedzot pensionēšanās vecumu, – tādi dati tika sniegti 2024. gada 29. maija Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Sociālās apdrošināšanas apakšpadomes (turpmāk – SDA) sanāksmē.
Turklāt tikai 34% no šiem cilvēkiem bija izdarījuši izvēli, – kas mantos viņu veiktos uzkrājumus.
“Tādēļ atgādinām šodienas darbiniekiem, ka nevajag vilcināties izdarīt šo izvēli,” saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde, retoriski piebilstot, “par kādu gan pensionēšanās vecuma paaugstināšanu var būt runa, redzot, cik daudz cilvēku nemaz nesagaida savu pensionēšanos, bet aiziet mūžībā pirms tās?”
SDA tika skatīts viens jautājums: “Pārskats par Valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu darbību 2023.gadā.”. Prezentācijas sniedza trīs institūcijas, kuras ir iesaistītas valsts fondēto pensiju shēmu pārvaldībā un uzraudzībā. Pirmo prezentāciju sniedza Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA). VSAA atgādināja, ka pensiju apdrošināšanai no darba algas 20% tiek novirzīti pensiju apdrošināšanai, no tiem 14% pensiju 1.līmenī un 6% pensiju 2.līmenī.
Valsts fondēto pensiju shēmas (turpmāk – VFPS) līdzekļus pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras reģistrētas speciālā VFPS līdzekļu pārvaldītāju reģistrā. Katram līdzekļu pārvaldītājam var būt vairāki ieguldījumu plāni. 2023. gada beigās VFPS dalībniekiem bija pieejami 33 ieguldījumu plāni, kurus pārvaldīja astoņi līdzekļu pārvaldītāji. Katrs indivīds, kurš veic iemaksas 2.pensiju līmenī, var izvēlēties ieguldījumu plānu. Mazāk riskanti ieguldījumu plāni ir tie, kur pārvaldītāji līdzekļus iegulda obligācijās, un tos izmantot iesaka tiem, kuri ir tuvāk pensionēšanās vecumam, savukārt aktīvie plāni ir augsta riska plāni ar ieguldījumiem akcijās, kurus iesaka gados jaunākiem cilvēkiem.
Pensiju 2. līmeņa dalībnieki, kuri nav pieprasījuši vecuma pensiju, var izvēlēties, kā tiks izmantots viņu pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls, ja nomirs pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Atbilstoši VSAA datiem, līdz šim brīdim 2% ir izvēlējušies ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā, 20% ir izvēlējušies pievienot norādītās personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, taču visvairāk – 78% no visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir izvēlējušies nodot mantošanai. 2023. gadā pirms vecuma pensijas pieprasīšanas miruši 5 272 pensiju 2. līmeņa dalībnieki, kuru uzkrātais kapitāls bija 16,1 milj. eiro, tikai 34% no pensiju 2. līmenī reģistrētajiem dalībniekiem bija izdarījuši izvēli. Ja izvēle netiek veikta, visus pensiju 2.līmeņa uzkrājumus saņem valsts (ja dalībnieks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas). Vēlamies vērst uzmanību, ka izdarīt izvēli var pavisam vienkārši, nav nepieciešams doties klātienē uz VSAA. Izvēli var izdarīt ar e-iesniegumu caur www.latvija.gov.lv.
Vēl viens veids kā izdevīgi izmantot pensijas 2.līmeņa iemaksas ir mūža pensijas apdrošināšana. Mūža pensija tiek piešķirta uz mūžu, tā tiks izmaksāta reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā un tajā var norādīt labuma guvēju. Mūža pensijas apdrošināšanu piedāvā 3 apdrošināšanas kompānijas – ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle, Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle un AAS „CBL Life”.
SDA sanāksmē ar prezentāciju piedalījās arī Latvijas Banka. VFPS aptver 33 ieguldījumu plānus, no tiem 24 ir aktīvie plāni, 3 sabalansētie un 6 konservatīvie. Lai arī COVID-19 pandēmijas laikā un tās ietekmē ieguldījumu plānu ienesīgums (%) bija negatīvs (2022.gada decembrī – mīnus 14,1%), sākot ar 2023.gada sākumu ieguldījumu plāni uzrāda pozitīvu tendenci, t.i., pieaug katra indivīda pensiju 2.līmeņa uzkrājums.
SDA sanāksmē piedalījās Finanšu nozares asociācija (turpmāk – FNA). Atbilstoši FNA sniegtajai informācijai vislielākais ienesīgums 2023.gadā bija aktīvajiem plāniem (+17,85%), kur 100% līdzekļu ir ieguldīti akcijās. Salīdzinājumā konservatīvo plānu ienesīgums 2023.gadā bija 7,32%. Visvairāk dalībnieku ir aktīvajos ieguldījumu plānos, kur 50% ir akcijas. FNA ieskatā tuvākie izaicinājumi un nākotnes tendences ir:
- sasniegt valsts fondētā pensijas līmeņa dalībniekus, lai veicinātu to atrašanos vecumam atbilstošā plānā;
- valsts IT risinājumu attīstība saziņai ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem;
- sasniegt arī ārvalstīs mītošos dalībniekus;
- darba devēju iesaistes intensitātes palielinājums pensijas uzkrājumu veidošanā.
LBAS priekšsēdētājs E. Baldzēns saka: “Pensijas kapitāls ir nozīmīgs katram darbiniekam, tāpēc ir vērts sekot savam pensijas 1. un 2. līmeņa uzkrājumam un prasmīgi pašam savlaicīgi izdarīt izvēles, neiesaistoties ēnu ekonomikā, vienlaikus padomājot par sev tuvajiem cilvēkiem. Ja vien ir iespēja, ir jāiegulda arī 3. līmeņa privātā pensijā, tas viss vēlāk atmaksājas ar uzviju!”