No 21. februāra līdz 23. februārim Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis piedalījās ETUI organizētā seminārā par enerģētisko nabadzību, tās aktualizēšanu Eiropā un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Semināra mērķis bija novērtēt enerģētiskās nabadzības situāciju ES, analizēt valsts aizsardzības pasākumus enerģētiskās nabadzības mazināšanai, izstrādāt kolektīvas un iekļaujošas arodbiedrību darbības virzienus cīņai pret enerģētisko nabadzību.
Kā definēts Enerģētikas likumā, enerģētiskā nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība, kas ir atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību un saņem materiālu atbalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai, vai īrē pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli. Enerģētiskās nabadzības definīcija identificē tādas mājsaimniecības, kuru iedzīvotājiem ir grūtības ne tikai mājoklī uzturēt atbilstošu temperatūru, bet arī norēķināties par energoapgādes pakalpojumiem, vai tos izmantot zemu ienākumu, augstu energopakalpojumu izmaksu vai zemas mājokļa energoefektivitātes dēļ.
Tomēr pirmais izaicinājums jau ir vienota enerģētiskās nabadzības definīcija starptautiskā līmenī, – šobrīd vienota izpratne par enerģētisko nabadzību Eiropā tiek definēta kā situāciju, kurā indivīdi un/vai mājsaimniecības nespēj pienācīgi apsildīt savas mājas par pieņemamu cenu un situācija, kurā mājsaimniecības to nespēj piekļūt būtiskiem energopakalpojumiem un produktiem.
Seminārā dalībnieki diskutēja par enerģētiskās nabadzības cēloņiem, kas var būt daudzdimensionāli ar dažādiem faktoriem, sākot no zemiem ienākumiem, sliktas kvalitātes ēkām, augstām pakalpojumu cenām un energoneefektīvām ierīcēm. Būtiskākie šķēršļi enerģētiskās nabadzības novēršanai neaizsargāto patērētāju vidū ir finanšu barjera, Īpašumtiesību tendences, mājokļa apstākļi, tostarp barjeras autonomu videi draudzīgo energoiekārtu uzstādīšanai, ierobežota pieeja atbalsta mehānismiem mājsaimniecībām, kurām tie būtu nepieciešami visvairāk un informācijas pieejamība par atbalsta instrumentiem.
Lai cīnītos ar enerģētisko nabadzību, nepieciešami strauji risinājumi visā Eiropā, bet jo īpaši Latvijā, kur joprojām ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem, kopējo ienākumu attiecība, ko saņem 20 % iedzīvotāju ar augstākajiem ienākumiem (augšējā kvintile) pret ienākumiem, ko saņem 20 % iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem (zemākā kvintile), Latvijā 2021. gadā bija trešā augstākā starp ES dalībvalstīm, sastādot 6,63 reizes, salīdzinājumam Lietuvā šī atšķirība bija 6,14 reizes, Igaunijā 5,03 reizes un ES vidēji 4,97 reizes. Tajā pašā laikā Krievijas iebrukuma Ukrainā un tām sekojošo sankciju ietekmes uz enerģētikas tirgu rezultātā Baltijas valstis izjuta vienu no straujākajiem patēriņa cenu pieaugumiem Eiropā. No 2022. janvāra līdz 2023. gada janvārim Latvijā kopējais inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, turklāt patēriņa cenu līmenis elektroenerģijai attiecīgajā periodā sasniedza 89,8% un siltumenerģijai 69,6% pieaugumu. Lai Latvijā cīnītos pret enerģētikas nabadzību nepieciešami tūlītēji pasākumi enerģētiskās nabadzības mazināšanai, piemēram, mērķēta sociālā atbalsta politika un atvienošanas aizliegums vismazāk aizsargātajām mājsaimniecībām, savukārt ilgtermiņā nepieciešama dzīvojamo ēku renovācijas pieejamības veicināšana, kā arī atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes veicināšanas programmu pieejamības atvieglošana.
Piemēram, analizējot daudzdzīvokļu māju renovācijas pieejamību un efektivitāti, kopš 2009.gada Latvijā līdz 2023.gada beigām būs atjaunotas mazāk kā 2000 daudzdzīvokļu ēkas jeb 8% 14 gadu laikā. Šādā tempā visu ēku atjaunošanai vajadzīgi vēl 161 gads. Skatoties Baltijas valstu kontekstā, tad Lietuvā gadā atjauno ~300 ēku, Igaunijā ~200 ēku, Latvijā 143. Renovāciju rādītāji skaidri parāda, ka Latvijai pieejamais atbalsta finansējums netiek apgūts efektīvi, turklāt mājokļu fonds turpina novecot un ir enerģētiski neefektīvs. Lai uzlabotu šos rādītājus, tādējādi uzlabojot Latvijas mājokļu fonda energoefektivitāti un samazinot mājsaimniecību izmaksas par energoresursu pakalpojumiem, nepieciešams pārstrukturēt tā mehānismā pieejamo līdzekļu pieeju un nodrošinot papildus atbalstu mājsaimniecībām, kurām šķēršļi renovācijas projektu pieejai ir finansiāli.
Seminārā tika diskutēts arī par arodbiedrību lomu enerģētiskās nabadzības mazināšanā. Ir būtiski uzsvērt, ka arodbiedrībām valsts līmenī ir instrumenti trīspusējā dialoga mehānismā, lai ietekmētu politikas veidošanu. Arodbiedrības ir jāiesaista politikas veidošanā, kas ietekmē dzīves dārdzības mazināšanu, efektīvu un mērķtiecīgu atbalsta mehānismu veidošanu, kā arī enerģētikas politikas veidošanu, tostarp renovāciju finansējuma pieejamības atvieglošanu, energoefektivitātes projektu pieejamības veicināšanu un subsīdijas energoefektivitātes projektiem, īpaši nabadzības riskam pakļautajās mājsaimniecībās. Būtiski ir arī konsultēt arodbiedrības par enerģētiskās nabadzības izcelsmi un cēloņiem.
Diskusijās tika identificēti arī tādi izaicinājumi, kā enerģētiskās neatkarības stiprināšana Eiropā, kur arodbiedrību skatījumā ir būtiski pievērst uzmanību investīcijām izpētē un attīstībā atjaunojamās enerģijas resursu apguvē, veidot mehānismus darbaspēka iemaņu attīstībai, lai nodrošinātu taisnīgas pārejas principus darbiniekiem. Eiropas līmenī nepieciešama strukturālo fondu restrukturizācija, lai tā ietvertu enerģētiskās nabadzības mazināšanas mērķus un indikatorus, kā arī nepieciešams ieviest regulāra novērtējuma mehānismu, piemēram, Eiropas semestra ietvaros.
Mārtiņš Svirskis,
LBAS eksperts