No 19. līdz 21. oktobrim Dublinā norisinājās Eurofound “Vasaras forums” — trīspusējs apmaiņas seminārs, kura mērķis ir uzlabot sociālo partneru un valdību spēju efektīvi iesaistīties sociālajā dialogā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību šajā forumā pārstāvēja LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis. Forumā valsts līmeņa sociālie partneri no dažādām Eiropas savienības dalībvalstu arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, kā arī valdības departamentiem diskutēja par dažādiem izaicinājumiem Eiropā un sociālā dialoga lomu to risināšanā.
Forums nodrošināja platformu sociālajiem partneriem un valdības pārstāvjiem:
- pieredzes un iniciatīvu apmaiņai par sociālo dialogu, darba koplīguma slēgšanu, nodarbinātību un sociālo politiku;
- veicināt labāku sociālā dialoga kultūru valsts līmenī, vienojoties par to, kas veido Eiropas sociālā modeļa pievienoto vērtību;
- palielināt sociālā dialoga vērtību un izpratni par sociālo dialogu, kā arī tā ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā progresā ES, izplatot un pamanot tā rezultātus;
- veicināt uz nākotni vērstas debates un veidot uzticēšanos efektīvākam sociālajam dialogam.
Vasaras forumā tika izvirzītas vairākas tematiskās prioritātes, kas ir būtiskas jau šobrīd – dvīņu pārejas vadīšana jeb taisnīgu principu nodrošināšana digitālās un zaļajās pārejas procesā. Sociālā dialoga stiprināšana valsts reformu programmās un Atveseļošanās un noturības mehānisma īstenošanā. Sociālais dialogs un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana — vīzijas par sociālo dialogu neskaidros laikos. Darba tirgus attīstība un ietekme uz darbavietām un prasmēm – sociālā dialoga un darba koplīguma slēgšanas nozīme kā arī citas aktualitātes.
Zaļās pārejas procesā ir novērojami izaicinājumi, kas saistīti ar mūsu ekonomikas un sabiedrības pielāgošanu klimata pārmaiņām, to skaitā nodarbinātības pārmaiņas un darba vietu maiņa, kas būtiski ietekmē darba apstākļus. Arī klimata pārmaiņu mazināšanas politikai būs ietekme uz darbaspēka pārdali. Tie ir jautājumi, kuros sociālie partneri – darba devēji, arodbiedrības un valsts iestādes – ir ļoti ieinteresēti un kuru veidošanā var palīdzēt efektīvs sociālais dialogs. Jāņem vērā, ka zaļās pārejas principi ietekmē dažādus reģionus atšķirīgi, vienai valstij prioritāte var fokusēties uz mazāk emisiju intensīvu ražošanu un enerģētiku, kas ietekmē darba tirgus restrukturizāciju un atstāj ietekmi uz darbaspēka prasmju pārstrukturēšanas mehānismiem. Citās valstīs lielāka ietekme ir enerģētiskās neatkarības veicināšanā, atjaunojamās enerģijas infrastruktūras attīstībā un investīcijām videi draudzīgu tehnoloģiju attīstībā. Līdz ar to sociālajiem partneriem ir būtiska loma risinājumu meklēšanā gan katras dalībvalsts ietvaros, gan kopējo Eiropas prioritāšu noteikšanā.
Savukārt digitālās tehnoloģijas pārveido darbu un darba vietu, izraisot pārstrukturēšanu un potenciāla rada risku darbavietu zaudēšanai. Digitalizācijas ietekmē darbavietu profili pielāgojas ražošanai un pakalpojumu sniegšanai balstoties uz jaunām tehnoloģijām – parādās jauni darba profili un pieprasījums pēc jaunām prasmēm. Lai gan digitālo tehnoloģiju izmantošana var uzlabot gan konkurētspēju, gan darba vietu kvalitāti, būs vajadzīgs atbilstošs regulējums tādās jomās kā datu īpašumtiesības, jaunās nodarbinātības formās un datu aizsardzībā, lai izvairītos no neētiskas rīcības un darba tiesību, un privātuma tiesību aizskaršanas. Šo problēmu risināšanai ir svarīga sociālā dialoga joma, kas var palīdzēt regulēt digitalizāciju un tās ietekmi uz godīgu un iekļaujošu digitālo pāreju.
Pirmais Eiropas sociālo tiesību pīlāra princips nosaka, ka ikvienam ES ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību. Zaļās un digitālās pārejas pārveido veidu, kā mēs dzīvojam, strādājam un mijiedarbojamies, un aicina mainīt prasmes, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu. Turklāt demogrāfiskās pārmaiņas liek Eiropai izmantot visus savus talantus un daudzveidību. Tomēr, lai gan ikvienam vajadzētu būt iespējai regulāri uzlabot savas prasmes, tikai 4 no 10 pieaugušajiem piedalās mācībās. Tajā pašā laikā daudzi darba devēji – saskaņā ar dažām aptaujām līdz pat 40% – nevar atrast cilvēkus ar atbilstošām prasmēm, lai aizpildītu savas vakances. Lai gan izglītība un apmācība Eiropā ir dalībvalstu kompetencē, ES atbalsta dažādas darbības, lai novērstu prasmju trūkumu. Piemēram, Eiropas 2020. gada prasmju programmā ir noteikts piecu gadu rīcības plāns, lai palīdzētu cilvēkiem visu mūžu attīstīt un paplašināt savas prasmes. Turklāt 2022. gadā ir pieņemti divi Padomes ieteikumi par individuālajiem mācību kontiem un mikro-akreditāciju, kas prasmju ieguvi un pielietojumu padara elastīgāku.