Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 22. martā un 29. martā piedalījās Finanšu ministrijas Nodokļu politikas koordinēšanas grupā, kurā uz diskusijām par nodokļu politikas izmaiņām tika aicināti sociālie partneri un politiskie partneri. Darba grupas mērķis ir izvērtēt nodokļu politiku un veidot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes nākošajam periodam.
Pirmajā darba grupas sanāksmē norisinājās diskusija par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiek prognozēts, ka IIN 2023. gadā veidos 18% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, turklāt tas ir viens no viens no svarīgākajiem pašvaldību ieņēmumu avotiem. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, IIN ieņēmumi Latvijā ir zemāki kā pārējās Baltijas valstīs un veido 5,6 % no IKP, attiecīgi Igaunijā tie veido 5,9% un Lietuvā 7,8%.
Kā viens no galvenajiem IIN iekasēšanas izaicinājumiem tika identificēta tā sadrumstalotība balstoties uz to, ka Latvijā pastāv vairāki režīmi, kuros tiek piemērotas dažādas IIN likmes vai dažādas ar nodokli apliekamās bāzes. Piemēram, algas nodokļa maksātājiem un saimnieciskās darbības veicējiem tiek piemērotas progresīvās likmes – 20%, 23% un 31% apmērā, tajā pašā laikā mikrouzņēmumiem un autoratlīdzību saņēmējiem tiek piemērota 25% un 40% likmes, bet īpašuma iznomātāji, metāllūžņu pārdevēji un kokmateriālu pārdevēji IIN nomaksā 10%.
Būtiski arī ņemt vērā negodprātīgas nodarbināšanas apstākļus, kas būtiski ietekmē ieņēmumu apmēru. Latvijā 19,4% no strādājošiem tiek uzrādīti mēneša darba ienākumi, kas vienādi vai zemāki par minimālo algu, pie tam pārsvarā tie ir nodarbinātie privātajā sektorā.
Izvērtējot potenciālos IIN virzības scenārijus, salīdzinājumam var ielūkoties Lietuvas un Igaunijas IIN likmju struktūrās. Arī Lietuvā pastāv progresīvās IIN likmes lielām algām, bet Igaunijā IIN likme ir fiksēta, tajā pašā laikā progresivitāti nodrošina diferencēts neapliekamais minimums.
Avots: FM
Finanšu ministrija uzsvēra arī to, ka vēl sarežģītāku IIN iekasējamību padara sarežģītā dažādo atvieglojumu un attaisnoto maksājumu struktūra. Pie atvieglojumiem Latvijā uzskaitāms diferencētais neapliekamais minimums, pensionāra neapliekamais minimums, atvieglojums par apgādībā esošu personu, atvieglojums personām ar invaliditāti, u.c. IIN atvieglojumu apmērs 2021.gadā aprēķināts aptuveni 1 miljardi euro apmērā, kas ir aptuveni puse no IIN ieņēmumiem.
LBAS uzsvēra, ka būtiska ir diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) pārskatīšana. Starp ES-27 dalībvalstīm Latvija joprojām saglabā vienu no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem. Sākot ar 2022. gada 1. jūliju diferencētā neapliekamā minimuma maksimālā summa un piemērošanas robeža tika celta līdz 500 eiro, panākot tobrīd minimālās algas apmēru, tajā pašā laikā ir svarīgi celt maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu ņemot vērā, ka minimālā alga sākot ar 2023. gadu ir palielināta līdz 620 eiro mēnesī. Lai izvairītos no kvalificēta darbaspēka izkrišanas no neapliekamā minimuma skalas, palielinoties darba samaksai, jāsaglabā neapliekamā minimuma progresivitātes temps, ceļot arī robežu līdz kurai tiek piemērots neapliekamais minimums.
LBAS vērsa darba grupas uzmanību arī uz to, ka nepieciešams paplašināt IIN atvieglojumus koplīgumos, tos attiecinot arī uz darbinieku izglītības izmaksām, ja tās sedz darba devējs. Šobrīd no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus un ārstniecības izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 eiro gadā. Tomēr LBAS ieskatā izglītības izdevumi ir tiešā veidā vērsti uz darbinieku prasmju attīstību un stimulē darbinieku produktivitātes pieaugumu. Turklāt, likumā noteiktā ar IIN neapliekamā summa, kas tika noteikta 2016. gadā, vairs nav atbilstoša reālajiem izdevumiem par iedzīvotāju ēdināšanu vai par veselības aprūpes pakalpojumiem. Lai kompensētu cenu līmeņa izmaiņas ar IIN neapliekamā, summa ir jāceļ līdz 1000 eiro gadā (83,33 eiro mēnesī).
Otrajā darba grupas sanāksmē diskusija tika veidota par ēnu ekonomikas ietekmi un tās ierobežošanu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņoja, ka nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības. VID novērtējumi liecina, ka fizisko personu nedeklarēto ienākumu īpatsvars 2019. gadā sastādīja 12,5%. IIN plaisa 2020. gadā veidoja 198 milj. eiro un VSAOI plaisa veidoja 445 milj. eiro. VID dati arī parāda fizisko personu, kurām nav deklarēto ienākumu profilu, pēc dzimuma vīrieši sastāda lielāko daļu gadījumu, kad personai nav deklarētu ienākumu jeb 64% pret 36% sieviešu. Vecuma ziņā visvairāk personu bez deklarētiem ienākumiem ir vecuma grupā no 35-44 gadiem un veido 29% no kopējā skaita, 25-34 gadu vecuma grupa sastāda 26% un 45-54 gadu vecuma grupa 25%. Dati parāda arī tādu kategoriju, kurā nav deklarēto ienākumu, bet kuri ir miljonāri, šādas personas Latvijā ir 20.
Savukārt FM ziņojumā tiek parādīts, ka pētnieku izvēlētās metodes rāda atšķirīgus rādītājus. Ēnu ekonomikas īpatsvars 2021.gadā pēc A. Saukas pētījuma datiem palielinājies par 1,1 procentpunktu, veidojot 26,6 % no IKP, savukārt pēc F. Šneidera pētījuma – 20,2% un 2022. gadā ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, veidojot 19,9% no IKP.
Sanāksmes laikā tika diskutēts par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.-2025.gadam izstrādi un pārvaldības modeli. Tiek plānots veidot atsevišķa darba grupa katrai nozarei, ko vada konkrētā nozaru ministrija, tādējādi koncentrējoties uz ēnu ekonomikas riska mazināšanu konkrētās nozarēs. Šobrīd fokuss iezīmēts tādās nozarēs kā veselības aizsardzības nozares, tostarp skaistumkopšana un būvniecības nozare. Papildus nozarēm ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros tiek plānots sakārtot arī skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos un informācijas pieejamību valsts iestādēm un nodokļu maksātājiem, datu apmaiņu starp valsts reģistriem un informācijas iegūšanu no trešajām pusēm. Sanāksmes dalībnieki uzsvēra arī nepieciešamību lielāku uzmanību vērst uz pievienotās vērtības nodokļa nomaksas apiešanas mehānismiem, kas šobrīd netiek pat apzināti un neparādās nodokļu plaisu novērtējumos.
LBAS atkārtoti vērsa uzmanību uz koplīgumu mehānisma pilnveidošanu un veicināšanu un to pārklājuma paplašināšanu, norādot, ka tieši uzņēmumos, kuros ir arodbiedrības un tiek slēgti koplīgumi, ēnu ekonomika praktiski nav novērojama.