LBAS pārstāvji 2. maijā Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē pauda nostāju par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna prioritātēm. Sēdes laikā LBAS priekšsēdētājs E. Baldzēns uzsvēra, ka nepieciešams attīstīt pārrunas par būvniecības nozares ģenerālvienošanās noteikto minimālo darba algu nozarē. Būvniecības nozare ir viens no uzskatāmiem paraugiem, kas ir parādījis, ka ar pārdomātu nozares politiku ir iespējams ierobežot ēnu ekonomiku, to noregulējot nozares līmenī ar ģēnerālvienošanās palīdzību, vienlaikus ieviešot kontroles mehānismus jeb elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu. Tajā pašā laikā, ģenerālvienošanās panāktie nosacījumi šobrīd vairs neizpilda tās mērķus, un ir būtiski vienoties par jaunu un adekvātu minimālās darba algas līmeni.
Vienlaikus ir svarīgi attīstīt arī instrumentus, kas attiecināmi pārnozaru līmenī un padara koplīgumu mehānismu pievilcīgu arī citās nozarēs. Proti, lai stiprinātu koplīgumu lomu nozaru un uzņēmumu pašregulācijā, ir nepieciešams paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu grozu. Šobrīd IIN atvieglojumi ir piemērojami koplīgumos atrunātiem darba devēju izdevumiem par darbinieku ēdināšanu un veselības aprūpi, tomēr, lai investīcijas darbiniekos būtu uz attīstību un produktivitāti vērstas, LBAS piedāvā atvieglojumus attiecināt arī uz darbinieku formālo izglītību. Turklāt, lai koplīgumos atrunāto izdevumu segšana par darbinieku būtu atbilstoša ekonomiskajai situācijai, summa uz kuru attiecināmi IIN atvieglojumi būtu jāpaaugstina no 480 eiro gadā, līdz 1000 eiro gadā. Papildus izdevumiem par darbinieku izglītību, LBAS uzskata, ka ir būtiski atvieglojumu grozā iekļaut arī darbinieku transporta un izmitināšanas izdevumus, ko apņemas segt darba devējs, tādējādi veicinot darbaspēka mobilitāti Latvijas teritorijā.
Sēdes laikā tika apspriesta arī aizņēmumu un to parādu ietekme uz ēnu ekonomiku. LBAS piekrīt, ka darbinieki nereti var būt motivēti strādāt saņemot algu “aploksnē”, lai izvairītos no ienākumu atsavināšanas parādsaistību gadījumā. Tādēļ ir būtiski palielināt robežu līdz kurai darbinieka ienākumi nevar tikt atsavināti, un darbinieks ir spējīgs parūpēties par savām un ģimenes pamatvajadzībām.
LBAS arī izteica iebildumus pret skaidras naudas aprites ierobežošanas mehānismā iekļauto mērķi virzīties uz darba algas izmaksas skaidrā naudā aizliegumiem. Ņemot vērā, ka Latvijā liela daļa nodarbināto joprojām dzīvo reģionos, kuros ir apgrūtināta, vai neiespējama pieeja izņemt skaidru naudu no bankomātiem, kā arī elektronisku norēķinu termināli nav pieejami visās iestādēs, aizliegums izmaksāt darbiniekam algu skaidrā naudā nozīmē ierobežot darbinieku iespējas norēķināties par pirkumiem, vai veidot papildus izmaksas to veikšanai. Līdz ar to LBAS uzsver, ka pirms šādu aizliegumu ieviešanas ir nepieciešama infrastruktūras attīstība, kas ļautu iedzīvotājiem visos reģionos norēķināties par precēm un pakalpojumiem, tajā skaitā iespējām izņemt skaidru naudu no bankomātiem un norēķināties par pirkumiem elektroniski. Turklāt, lai ierobežotu darba algas izmaksu elektroniski, nepieciešams arī veikt izmaiņas starpbanku pārskaitījumu pakalpojumos, lai darbiniekiem. veicot maksājumus starp bankām netiktu piemērota komisijas maksa.