LBAS logo

LBAS priekšlikumos Latvijas tautsaimniecības stratēģijai akcentē nepieciešamību paaugstināt darba samaksu, piesaistīt investīcijas un izglītot mazkvalificēto darbaspēku

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi Ekonomikas ministrijai priekšlikumu klāstu Latvijas tautsaimniecības stratēģijai Latvijai 2020-2023-2027.

LBAS savā vēstulē vērš uzmanību uz vairākiem aspektiem, kuri varētu veicināt straujāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. 

LBAS norāda, ka stratēģija nevarēs sasniegt vēlamos izaugsmes rezultātus, ja tā netiks pakārtota vēl vienam būtiskam stratēģiskajam mērķim – iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai caur darba ienākumu palielināšanu.

Tāpat būtiski ir veidot stratēģiju ārējo investīciju piesaistei, tehnoloģiju attīstībai un digitalizācijai, jo, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir ierobežoti resursi tehnoloģiju attīstībai un inovācijām. Lai Latvija spētu konkurēt ar citām pasaules ekonomikām ir kritiski nozīmīgi piesaistīt ārējās investīcijas, kas mērķētas uz inovāciju, t.sk. investīcijas cilvēkkapitālā, mūžizglītībā, zinātnē un pētniecībā.

Lai novērstu ilgstošu recesiju, Latvijā nepieciešams ierobežot iekšējā patēriņa kritumu.

LBAS norāda, ka būtiski ir atjaunot un paplašināt bezdarbnieku pabalstu izmaksas ilgumu, tādējādi nodrošinot garāku atbalsta periodu tiem iedzīvotājiem, kuri COVID-19 ietekmē ir zaudējuši darbu, kā arī paplašināt dīkstāves pabalstu piešķiršanu, jo sevišķi viskritiskāk skartajās nozarēs, lai ierobežotu bezdarba pieaugumu.

Gatavojoties uzņēmējdarbības vides un darba tirgus transformācijai, kritiski nepieciešams izstrādāt stratēģiju attālinātā darba un platformu darba uzraudzībai, tajā skaitā, nepieciešami darba laika uzskaites, darba attiecību noteikšanas un uzraudzības, kā arī darba samaksas un nomaksāto nodokļu uzraudzības mehānismi. Nedrīkst pieļaut, ka transformējoties darba tirgum, nepietiekama kontrole dod iespēju paplašināties negodīgai konkurencei un ēnu ekonomikai.

Attālinātais darbs veicinās pieprasījumu pēc mūsdienīgām tehnoloģijām un citiem to nodrošinošiem resursiem, ko šobrīd iedzīvotāji ir spiesti finansēt no privātajiem līdzekļiem (piemēram, kā norādīts COVID-19 ekonomiskās situācijas monitoringā, elektrības patēriņš mājsaimniecībās pieaudzis līdz 3%). Savukārt attālinātais darbs izglītības nozarē pierāda, ka ir svarīgi, lai darba devējs darba ņēmējam nodrošina visas nepieciešamās tehnoloģijas, programmatūras, lai attālinātā  darba veikšana būtu efektīva.

LBAS atbalsta funkcionālas pieaugušo izglītības sistēmas izveides nepieciešamību tieši mazkvalificēto īpatsvara samazināšanai. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm sagaidāms, ka: “nākamajos gados darbaspēka pārpalikums ar vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni turpinās palielināties. Līdz 2025.gadam tas varētu sasniegt 91 tūkstošus (35 tūkstoši ar vidējo vispārējo izglītību un 56 tūkstoši ar pamatizglītību), bet līdz 2035.gadam pārpalikums varētu pieaugt līdz 115 tūkstošiem (72 tūkstoši ar vidējo vispārējo izglītību un 43 tūkstoši ar pamatizglītību)”. Tas nozīmē, ka Latvijas izaicinājums ceļā uz izaugsmi pie jebkuriem apstākļiem ir tieši mazkvalificētā darbaspēka iesaiste izglītībā.

LBAS priekšlikums ir stiprināt pieaugušo ar vidējo izglītības līmeni iesaisti mūžizglītības aktivitātēs caur darba vietām/uzņēmumiem. Nepieciešama darbinieku konsultēšana un informēšana darba vietās, parādot indivīda nākotnes izaugsmes iespējas vai mācību alternatīvas – tādā veidā arī veicinot pieprasījumu pēc darba tirgū pieprasītas izglītības. Vienlaicīgi izglītības piedāvājumam jābūt atbilstošam vajadzībām, elastīgākam īstenošanas procesā un piedāvājumā, vairāk izmantojot modulāro izglītības programmu sniegtās iespējas.