Vizītes laikā LBAS tikās ar Vācijas arodbiedrību konfederāciju (DGB) un Ver.di arodbiedrībām ar mērķi uzklausīt labo praksi koplīgumu pārrunās, komunikācijā ar sabiedrību un biedru organizēšanā. Tāpat vizītes laikā LBAS tikās ar Vācijas Bundestāga deputāti Zandu Martens.
Koplīgumu pārrunas
Vācijā koplīgumu leģislatīvā bāze ir Vācijas Konstitūcija un Koplīgumu likums, kas kopumā nosaka arodbiedrību tiesības slēgt koplīgumus uzņēmumu, nozaru un reģionālos līmeņos. Praksē koplīgumu pārrunu procesā tiek iesaistīti visi arodbiedrību biedri, veidojot aptaujas un diskusijas par arodbiedrību prasībām nākošajam koplīgumu pārrunu ciklam. Arodbiedrību uzdevums ir organizēt darbinieku aptaujas, organizēt delegātu tikšanās, koplīguma pārrunu komitejas izveidi un pārrunu vadīšanu no arodbiedrību puses.
DGB norādīja, ka Vācijā ir iespēja attiecināt atsevišķas koplīgumu prasības tikai uz arodbiedrības biedriem. Koplīgumā biedriem noteiktajiem labumiem ir jābūt samērīgiem, bet tādi pastāv un praksē tiek piemēroti proporcionāli biedru iemaksām un ieguldītajam laikam arodbiedrību darbībā, kas ceļ darba standartus visiem darbiniekiem. Vienlaikus DGB uzsver, ka nav pieļaujams, ka koplīgumā noteiktie labumi izdara pārmērīgu spiedienu uz darbinieku iestāties arodbiedrībā, kam jābūt brīvai darbinieka izvēlei.
Arodbiedrību biedri var saņemt papildu priekšrocības arī attiecībā uz atalgojumu (papildu atvaļinājums). Federālā konstitucionālās tiesas spriedums noteicis, ka tā nav diskriminācija. Federālā darba tiesa izdarījusi tādu pašu slēdzienu. Bet darba devējam nevar aizliegt koplīgumā noteiktos labumus biedriem piešķirt arī citiem darbiniekiem.
LBAS interesējās arī par Vācijas arodbiedrību tiesībām streikot un streiku praksi. Kā galveno prioritāti DGB uzsver finansiālo kapacitāti – streika fondi ir obligāti visās nozaru organizācijās, daļa no biedru naudas tiek regulāri novirzīta streika fondos. Nākošais solis ir organizēt darbiniekus galvenajās struktūrvienībās un nodaļās, bez kurām darba vieta nevar funkcionēt vai tās darbība ir kritiski apdraudēta, kā arī jāņem vērā, lai streiks būtu efektīvs, šajās nodaļās streikā organizētam jābūt darbinieku vairākumam.
Politiskie streiki un solidaritātes streiki Vācijā ir aizliegti.
Tā pat LBAS un DGB pārrunāja koplīgumu ultraaktivitāti Vācijā, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā darba devēju organizācijas ir aktualizējušas tieši šo koplīgumu regulējuma daļu. Vācijā iepriekšējie koplīguma nosacījumi tiek pagarināti uz nenoteiktu laiku, līdz tiek panākta jauna vienošanās. Nav pieļaujams, ka darbinieki paliek bez regulējuma un noteikta algu līmeņa. Izaicinājums Latvijas praksē ir, ka jau šobrīd koplīgumi reti kad regulē darba samaksu, līdz ar to ir būtiski saprast, vai cita veida regulējums ko nosaka koplīgumi Latvijā būtu pielīdzināms Vācijas praksē izmantotajam pamatojumam.
Komunikācija
Tāpat DGB iepazīstināja LBAS ar savu komunikācijas praksi, uzsverot, ka DGB komunikācijas menedžments tiek pārvaldīts vairākos virzienos – kampaņas un analīze, sociālo mediju pārvaldība, prese un redakcija, kā arī DGB interneta vietnes pārvaldība.
Lai aizvadītu veiksmīgas kampaņas un sasniegtu plašu mērķauditoriju, DGB praktizē vizuālās prezentācijas un informatīvā stila diferenciāciju, piemēram, reģionam un mērķauditorijai pieskaņotā stilā.
Vienlaikus DGB uzsver, ka jauno paaudžu veiksmīgai iesaistei ir būtiski veidot satura dažādās platformās. DGB savai komunikācijai primāri izmanto Facebook, Instagram un TikTok. Vienlaikus DGB uzsver, ka nav iespējams veidot saistošu un regulāru komunikāciju tikai no organizācijas puses. Lai veidotos dabīga un dinamiska diskusija ar sabiedrību un biedriem ir nepieciešams veidot satura veidošanas tīklu – biedri runā arodbiedrību vārdā. Personīgie konti veiksmīgāk komunicē ar cilvēku kā uzņēmuma konti.
Organizācijas uzdevums ir sagatavot diskusijas un informatīvo bāzi, ko pēc tam izplatīt caur saviem satura veidošanas tīkliem, kā arī iesaistīt biedrus un darbiniekus, kuriem jau ir sociālo tīklu auditorija.
DGB gadījumā ir izveidota satura datubāze aktīviem biedriem un “influenceriem”. Tāpat DGB uzsver, ka ir būtiski aktīvi mijiedarboties un uzsākt diskusijas arī citu personu ierakstos un komentāros, tas potenciāli pievērš lielāku uzmanību tajā sabiedrības daļā, kas līdz šim nav zinājuši par organizāciju vai neseko tās ierakstiem.
Organizēšana
Savukārt sarunā ar Ver.di, LBAS speciālisti uzzināja, par biedru organizēšanas stratēģijām. Kopumā Ver.di atzina, ka nonākuši pie atziņas, ka arodbiedrību pakalpojumu formāts nav veiksmīgākais risinājums ilgtermiņa biedru piesaistei, jo biedrs arodbiedrību arī uztvers kā pakalpojuma sniedzēju un ja pakalpojums nav vajadzīgs, vai neapmierina, tad biedram nebūs pamata stāties arodbiedrībā. Līdz ar to Ver.di jau labu laiku lielāko uzsvaru biedru piesaistes stratēģijā liek uz biedru organizēšanu.
Pirmais solis vienmēr ir darbinieku izaicinājumi – kas viņus nomāc. Piemēram, vai darbinieki vēlas atgriezties birojā (ceļā pazaudēts laiks), inflācijas ietekme uz pirktspēju, izmaksu pieaugums. Pirms tiek organizēta darba vieta nepieciešams noskaidrot, kādi ir darba vietas izaicinājumi un problēmas, Vai tās ir pietiekami plašas? Vai tās iespējams mainīt? Vai tās ir pietiekami aktuālas?
Pašiem darbiniekiem ir jāvēlas veikt izmaiņas, jo arodbiedrības ir paši darbinieki, ārpakalpojums, kas izmaiņas veiks uzņēmuma darbinieku vietā. Šā mentalitāte ir jānostiprina visos arodbiedrības biedros, jau tās veidošanas brīdī un biedriem iestājoties. Arodbiedrībā spēs būt tik ietekmīga, cik iesaistīti būs paši darbinieki.
Veiksmīgas arodorganizāciju pamatā ir nostiprināt juridisko varu, jeb faktiskās tiesības, ko iespējams ietekmēt caur organizēšanos un streiku. Pirms organizēšanās nepieciešams veikt struktūrru pārbaudi, cik tās spējīgas apvienoties, organizēties. Ja tiek konstatēts, ka uzņēumā ir izaicinājumi, kā arī strukturāli iespējams organizēties, šādā uzņēmumā un tā struktūrvienībās var veikt organizācijas pasākumus, veidot stratēģiju un plānot kampaņas. Organizēšanās pamatā ir savstarpēja uzticība un caruskatāmība, ir jābūt noteiktiem skaidriem mērķiem un apņēmībai tos sasniegt.