LBAS logo

LBAS: Stingri atbalstām LIZDA prasības – valdībai ir jāpilda likumi un pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks

“Valstij ir jāpilda savi pienākumi un finansējums pedagogu darba samaksas grafika izpildei ir jāatrod jau šogad,” paužot atbalstu 20. martā plānotajam Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) piketam pie Saeimas un izvirzītajām prasībām, saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Jau ziņots, ka valdībā apstiprinātais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, sākot no 2019. gada 1. septembra, – no pašreizējiem 710 euro līdz 750 euro, līdz 790 euro – 2020. gada septembrī, līdz 830 euro – 2021. gada septembrī un līdz 900 euro – 2022. gada septembrī. Jaunā valdība atsakās šo grafiku sākt pildīt no šī gada septembra, lai gan tā īstenošanai šogad būtu nepieciešami tikai 9,3 miljoni eiro. Turklāt, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, – šī gada pirmajos divos mēnešos nodokļu maksājumos ir iekasēti vairāk par 70 miljoniem eiro nekā plānots.

“Darba samaksas pieauguma grafiku jau valdība ir apstiprinājusi, jautājums ir tikai par tā izpildi. Turklāt šī gada valsts budžetu nevar uzskatīt par gluži tehnisku, jo gan bijusī, gan tagadējā valdība kopā ar jauno Saeimu ir atradusi papildu 400 miljonus, – tātad, jautājums ir par prioritātēm – kam naudu atrod un kam nē. Jāsaka, ka 9,3 miljonus neatrast pie 400 miljonu pieauguma ir ļoti grūti,” konstatē E. Baldzēns.

LBAS veiktie aprēķini liecina, ka no nepieciešamajiem 9,3 miljoniem pedagogu bruto darba samaksas paaugstināšanai šogad neto tai tiktu izmantoti 5 miljoni eiro, pārējie atnāktu atpakaļ valsts budžetā ar IIN, VSAOI u.c. Turklāt bruto algas pieaugums līdz 750 eiro mēnesī būtu neto pieaugums par 25,69 eiro, kas savukārt nozīmētu dienas darba samaksas pieaugumu par 1,22 eiro.

Vai tiešām laikā, kad pieaugs pedagogu darba slodze, – jo jau no šī gada septembra pedagogiem būs vairāk individuāli jāsadarbojas gan ar skolēniem, gan savā starpā – viņi nebūtu pelnījuši kaut šo simbolisko darba samaksas pieaugumu?

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauž viedokli, ka nedrīkst skolotāju darba samaksu padarīt atkarīgu no valsts un pašvaldību savstarpēji neatrisinātajām problēmām. Nevar prasīt lielāku darba slodzi un augstāku darba kvalitāti par to pašu algu: “Pedagogiem nav jāpilda valsts un pašvaldību pienākumi, – viņiem godprātīgi ir jādara savs darbs. Nauda izglītības sistēmā Latvijā ir vairāk nekā vidēji ES valstīs, taču tas absolūti neattiecas uz pedagogu darba samaksu. Tāpat nevar runāt par to, ka skolotāju ir par daudz, kamēr nav sakārtota pedagogu uzskaites sistēma – piemēram, ka viens skolotājs, kas strādā trijās skolās, ir trīs skolotāji.”

Jau ziņots, ka LIZDA pieprasa, lai tiktu pildīta:

  1. Izglītības likuma 53. panta trešā daļa: “Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par MK apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”,
  2. 2018. gada 15. janvāra MK rīkojums Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”,
  3. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteiktais, ka izglītībā strādājošo vidējā darba alga (bruto) salīdzinājumā ar vidējo darba algu valstī – 2020. gadā ir vienāda.

LIZDA pieprasa ievērot spēkā esošos normatīvos aktus un nodrošināt pedagogiem cieņpilnu, konkurētspējīgu atalgojumu salīdzinājumā ar citām intelektuālajām profesijām, kas atbilst pedagogu paveiktajam darbam un atbildībai, izglītojot un audzinot Latvijas nākamo iedzīvotāju paaudzi.