9.maijā notika LBAS Tautsaimniecības padomes sanāksme, piedaloties LBAS Valdes locekļiem, kuras laikā tika diskutēts par galvenajiem virzieniem saistībā ar LBAS prasībām 2023. gada valsts budžeta kontekstā. Sanāksmes dalībnieki vienojās par šādiem virzieniem (prioritārā secībā):
- minimālās mēneša darba algas paaugstināšana (valstī un atbilstoši citos normatīvajos aktos noteiktajam – atsevišķām nozarēm);
- diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu celšana;
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi (transports, dienesta viesnīcas/mītnes vietas, vispārējā un augstākā izglītība);
- arodbiedrību biedru naudas iekļaušana pie attaisnotajiem izdevumiem;
- inflācijas mazināšana (PVN samazināšana publiski regulētajiem pakalpojumiem un degvielai);
- darba devēja segto attālinātā darba izdevumu robežas paaugstināšana (koplīgumā);
- VSAOI atliktās nomaksas problēmas risinājums;
- darba devēja apmaksāta vismaz viena diena mācībām gadā (Darba likumā).
Visvairāk LBAS Tautsaimniecības padomes dalībnieki diskutēja par minimālās algas paaugstināšanu, iespējamo PVN samazinājumu inflācijas mazināšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu groza paplašināšanu koplīgumā noteiktajiem labumiem.
Pēc garām diskusijām tika nolemts rosināt minimālās algas paaugstināšanu līdz 700 eiro bruto. Šī prasība tika pamatota ar to, ka minimālā alga Latvijā nenodrošina pietiekamus ienākumus, lai strādājošie izrautos no nabadzības riska. Tāpat Latvijas minimālā alga turpina arvien vairāk atpalikt no pārējām Baltijas valstīm, kā arī veido arvien lielāku iedzīvotāju ienākumu plaisu.
Viedokļi dalījās saistībā ar iespējamo PVN samazināšanu. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka tas nav jāveic pilnīgi visām preču/pakalpojumu grupām, bet, lai tas tiešām darbotos kā inflācijas mazināšanas instruments un reāli atspoguļotos cenas samazinājumā, tas jāveic mērķēti, PVN samazinot tām precēm un pakalpojumiem, kuras, pirmkārt, tiek publiski regulētas, tādējādi nodrošinot iespēju, ka PVN samazinājumu jūt arī gala patērētājs, un, otrkārt, tām precēm un pakalpojumiem, kuri atstāj lielāko ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu, piemēram, siltumenerģijai un degvielai.
LBAS rosinās arī Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu groza paplašināšanu koplīgumā paredzētajiem izdevumiem par transportu, pagaidu mītnes vietām un vispārējo un augstāko izglītību. Turklāt, ir nepieciešams ne tikai paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu groza tvērumu, bet arī paplašināt tā apmēru gadā no 480 eiro uz 600 eiro. Iepriekšējais atbrīvojuma apmērs tika noteikts balstoties uz 2017. gada cenām, tādēļ tā celšana līdz 600 eiro gadā ir atbilstoša patēriņa cenu pieaugumam pēdējos piecos gados.
Šonedēļ visas LBAS dalīborganizācijas tiek aicinātas izteikt savu viedokli par LBAS Tautsaimniecības padomē izvirzītajiem prioritārajiem virzieniem 2023.gada valsts budžetam, lai to varētu apkopot. LBAS plāno maija mēnesī priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem iesniegt Finanšu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei.