Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība šodien tikās ar labklājības ministru Gati Eglīti. Darba kārtībā bija strādājošajiem un to pārstāvjiem – arodbiedrībām – svarīgākie jautājumi.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas atšķīrās, tomēr bija svarīgi mūsu viedokļus kaut nedaudz tuvināt un vairot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram izteica atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.”
Viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar sociālā dialoga atjaunošanu ar Labklājības ministriju bija Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP)[1] Sociālās drošības apakšpadomes sasaukšana un tās turpmākā darbošanās regulāri. Tā tiks sasaukta jau drīzumā, un nākamnedēļ notiks otra NTSP apakšpadome, kas darbojas pie LM – Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome. Tajā tiks turpināta diskusija par plānotajiem grozījumiem Darba likumā. LBAS vadība arī šodien pauda viedokli, ka šis likumprojekts par grozījumiem Darba likumā kategoriski nevar tikt virzīts izstrādātajā redakcijā, jo Darba likuma grozījumi nedrīkst pasliktināt darbinieku stāvokli un vājināt arodbiedrību un koplīgumu lomu.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja sarunā ar labklājības ministru akcentēja nepieciešamību novērst negatīvās sekas saistībā ar pieļauto VSAOI samaksas termiņa pagarinājumu, kā rezultātā darbinieki nesaņem pensiju pilnā apmērā. Šajā jautājumā tika apsolīta ministrijas iesaiste problēmas risinājumā.
Saistībā ar LBAS jautājumu par izdienas pensiju atjaunošanu atsevišķās profesijām strādājošajiem labklājības ministrs atbildēja, ka par visu izdienas pensiju politiku pārskatīšanu šobrīd Pārresoru koordinācijas centrs ir izveidojis darba grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt jaunu izdienas pensiju sistēmas modeli un līdz 2022.gada 31.decembrim sagatavot konceptuālo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Par minimālās darba algas apmēra pārskatīšanu ministrs informēja, ka tā ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam. Diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tiks piedāvāts risinājums par 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas.
LBAS atgādināja ministram par LM ģenerālvienošanos ar trim LBAS dalīborganizācijām par LM padotībā esošajiem valsts sociālās aprūpes centriem, un par nepieciešamo tikšanos šīs vienošanās sakarā. Sarunā puses vienojās, ka LM un arodbiedrību tikšanās tiks ieplānota pēc iespējas drīzāk.
Labklājības ministrs apsolīja savu atbalstu plašākam tvērumam nodokļu atlaidēm vairākiem koplīgumā paredzētajiem labumiem darbiniekiem. Savukārt LBAS aicinājumam par nepieciešamību tiesību aktos nostiprināt normas, kuras noteiktu darba devēju atbalstu savu darbinieku izglītošanai, ministrs lūdza sagatavot konkrētāku arodbiedrību viedokli.