28. augustā Zemkopības ministrijā arodbiedrības tikās ar ministru Kasparu Gerhardu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns un Latvijas Meža nozares arodbiedrības (LMNA) priekšsēdētāja Inguna Siņica sarunā aktualizēja Valsts meža dienesta (VMD) darbinieku darba samaksas jautājumu.
Tikšanās laikā tika pārrunāta atalgojuma politika Valsts meža dienestā, līdz šim paveiktie uzlabojumi un modernizācija, kā arī iespējamie priekšlikumi nodokļu politikas pilnveidošanai 2021. gadam.
Sarunā arodbiedrības uzsvēra, ka VMD darbība ir saistīta ar mežu un meža zemes teritoriju, kuras platība kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir pieaugusi, un attiecīgi ir pieaudzis arī VMD veicamā darba apjoms. Savukārt darbinieku skaits, kuri nodrošina VMD funkcijas, ir samazinājies aptuveni 3 reizes. Turklāt esošā finansējuma dēļ ugunsnedrošajā laika posmā nav iespējams pietiekamā skaitā nodarbināt meža ugunsdzēsējus un specializētā autotransporta vadītājus. Zemā darba samaksa un minimālais sociālo garantiju nodrošinājums veicina sezonas darbinieku pastāvīgu mainību. Turklāt VMD darbinieku darba samaksa vēl joprojām ir zemākā nozarē. LMNA priekšsēdētāja Inguna Siņica akcentēja, ka, lai stiprinātu VMD veiktspēju, kā arī lai VMD efektīvi īstenotu meža ugunsgrēku dzēšanu, nepieciešams nodrošināt darbiniekiem atbilstošu un meža nozares kontekstā konkurētspējīgu darba samaksu.
Ministrs Kaspars Gerhards piekrita, ka ir nepieciešams stiprināt Valsts meža dienestu, tajā skaitā veidojot arī samērīgu un atbilstošu atalgojuma sistēmu dienesta darbiniekiem. Kā viens no iespējamajiem risinājumiem tika norādīta nodokļu politikas pilnveidošana, kas attiecināma tieši uz meža nozari, tostarp nepieciešams pārskatīt gan šā brīža finanšu situāciju dienestā, gan veicamos darbus, gan sasniegtos un sasniedzamos mērķus.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar Valsts meža dienestu plāno veikt padziļinātu situācijas pārskatīšanu, lai izvērtētu ne tikai dienesta darbinieku atalgojuma samērīgumu, bet arī dienesta kopējo darbības kārtību.
Arodbiedrības un ministrs tikšanās laikā bija vienisprātis, ka jautājums par Valsts meža dienesta darbinieku algām ir jārisina un tam ir nepieciešams atbalsts, lai stiprinātu valsts mežu ugunsdrošību.
Tikšanās laikā tika diskutēts arī par nevienlīdzību darbaspēka jautājumos – LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns vērsa uzmanību, ka ir novērojamas atalgojuma atšķirības vietējam darbaspēkam un ārvalstu darbaspēkam, proti, darba devēji nosaka lielāku atalgojumu ārvalstniekiem, nekā vietējiem darbiniekiem. Savukārt ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra, ka citu valstu darbinieku ievešanas un atalgojuma problemātika jau ir Nacionālās apvienības un Zemkopības ministrijas dienaskārtībā. Darbaspēka pieejamība un atalgojuma samērīgums ir aktuāls jautājums ne tikai lauksaimniecības nozarē, bet Latvijā kopumā. Tālab, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu, kas piemērots Latvijas darba tirgus vajadzībām un nācijas izaugsmei, šie jautājumi tiek diskutēti visos līmeņos gan Saeimā, gan Ministru kabinetā. Ministrs uzsvēra, ka Latvijas darba tirgus dalībnieku diskriminācija nav pieļaujama – valsts līmenī ir jārada mehānisms, lai darba devējs izvēlētos Latvijas pilsoni, nevis imigrantu. Tieši tāpēc ir aktīvi jāstrādā ar darbinieku izglītošanu, pārkvalifikāciju un reemigrāciju, lai iespējami ātrāk novērstu pieaugošo darbinieku trūkumu.
Sarunu laikā arodbiedrības ar zemkopības ministru pārrunāja arī jauno meža speciālistu piesaisti valsts sektorā. Patlaban mežu nozarē būtisks izaicinājums ir darbinieku trūkums, ko ir veicinājis nepietiekamais atalgojums. I. Siņica pastāstīja, ka meža nozarē būtiska problēma ir darba spēka novecošana. Valsts meža dienesta strādājošie ir pirmspensijas vai pensijas vecuma cilvēki, un diemžēl Valsts meža dienests ir spiests darba līgumus pagarināt ar šiem cilvēkiem, jo jaunie speciālisti nav gatavi strādāt par valsts piedāvāto atalgojumu. Patlaban Valsts meža dienesta darbinieki vidēji algā saņem 873 eiro pirms nodokļiem – tātad reāli “uz rokas” saņem apmēram 600 eiro. Jaunie speciālisti nav gatavi ilgtermiņā strādāt par šādu atalgojumu. Tie, kuri pabeidz Latvijas Lauksaimniecības universitātes meža fakultāti, atnāk uz valsts sektoru gūt pieredzi, bet pēc neilga laika dodas uz privāto sektoru, kurā atalgojums ir vismaz divas reizes lielāks.
Tāpat ministrs norādījis, ka darbaspēka pieejamība un atalgojuma samērīgums ir aktuāls jautājums ne tikai lauksaimniecības nozarē, bet Latvijā kopumā. Tālab, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu, kas piemērots Latvijas darba tirgus vajadzībām un nācijas izaugsmei, šie jautājumi tiek diskutēti gan Saeimā, gan Ministru kabinetā.
Ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka diskusijas par darba samaksas jautājumu nozarē politiskajā līmenī notiks tuvākajās nedēļās, un tās būs ļoti smagas. 6. septembrī valdība lems par atbalstāmajām prioritātēm valsts budžeta kontekstā, un to vidū būs arī Zemkopības ministrijas iesniegtā prioritāte VMD darbības atbalstam.
Sarunā puses vienojās, ka zemkopības ministrs turpmāk regulāri tiksies ar arodbiedrību.
LBAS priekšsēdētājs E. Baldzēns ministru informēja par nozaru arodbiedrību interesi un nepieciešamību slēgt ģenerālvienošanās viņa pārraugāmajās nozarēs, par ko ministrs pauda ieinteresētību un atbalstu turpmākā procesa attīstībā.