Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns aizvadītajā nedēļā tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājiem, lai kopīgi gatavotos pārstāvēt programmatiskos jautājumus Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, Ministru kabinetā, Saeimā un citur. Organizāciju vadītāji apsprieda gaidāmās sarunas ar koalīcijas partijām un citiem politiskajiem spēkiem par sociālo un valdības partneru pilnvērtīgu iesaisti lēmumu pieņemšanā un jaunu sabiedrisko vienošanos. Sociālajam dialogam ir jāstrādā ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, galvenais, – maksimāli iesaistot sociālos partnerus lēmumu pieņemšanā.
Tikšanās reizē Egils Baldzēns uzsvēra arī šī brīža situācijas nopietnību saistībā ar energoresursu, degvielas un pārtikas sadārdzinājumu, un inflācijas straujo pieaugumu: “Viss paliek dārgāks, un tas veido arī preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanos, no kā īpaši cieš mazturīgie iedzīvotāji. Šādā krīzes situācijā valstij ir jāveic pasākumi, kas nepieļauj neierobežotu cenu celšanos. Citādi jau pēc trijiem mēnešiem sāksies uzņēmumu bankroti un papildināsies bezdarbnieku rindas.”
Savukārt LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja viesojās LTRK Kurzemes biznesa kluba pasākumā un diskutēja par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu atbilstību mūsdienu darba vides tendencēm un iesaistīto pušu vajadzībām.
G. Oškāja uzsvēra, ka, lai arī darba vide kopš Darba likuma pirmreizējās izdošanas ir ļoti mainījusies, likumā ir veikti daudzi grozījumi un arī mūsdienās tas joprojām veiksmīgi pilda savu uzdevumu – regulē darba attiecības, tomēr vienmēr ir vieta uzlabojumiem.
Diskusijas sadaļā par nodokļiem un prioritātēm LBAS priekšsēdētāja vietniece minēja nepieciešamību palielināt darbiniekiem atmaksājamo attālinātā darba izmaksu kompensāciju, kas šobrīd ir 30 eiro, kā arī šo kompensāciju atstāt par pastāvīgu normu uz visiem laikiem, nevis tikai līdz šī gada beigām. Gita Oškāja informēja, ka LBAS jau ir rosinājis Finanšu ministrijai pārskatīt šo jautājumu, un rosināja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt izdevumus par profesionālo vai augstāko izglītību, palielināt limitu attaisnojamajiem izdevumiem par veselību un ārstniecību, kā arī aicināja apsvērt vēl citus papildu instrumentus. Šobrīd noteiktie limiti neataino šī brīža reālo situāciju.
“Uzņēmējus ir jāmudina maksāt nodokļus. Sociālā nodokļa nomaksa veido darbinieku sociālās garantijas ilgtermiņā, un nedrīkst pieļaut, ka tās tiek samazinātas,” diskusijā uzsvēra Gita Oškāja, “ja mēs vēlamies, lai valsts apmaksā darba nespējas lapas, nodrošina bērnu kopšanas atvaļinājumu, vecāku pabalstu u.c. sociālās garantijas, sociālais nodoklis ir jāmaksā. Mēs, protams, varam runāt, vai tas tiek mērķtiecīgi izlietots. Bet mēs negribam, lai cilvēks kļūst nabadzīgāks un ar mazākiem ienākumiem. Jāatgādina, ka tajos uzņēmumos, kuros ir arodbiedrības, nav ēnu ekonomikas.”