Rīga
06.10.2022.
Politisko partiju apvienībai “Jaunā Vienotība”
Politisko partiju apvienībai “Zaļo un Zemnieku savienība”
Politisko partiju apvienībai “Apvienotais Saraksts – Latvijas Zaļā partija,
Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”
Politiskajai partijai “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””
Politiskajai partijai “Latvija Pirmajā Vietā”
Politiskajai partijai “Progresīvie”
Informācijai
LBAS dalīborganizācijām
Par prioritārajiem virzieniem 2023. gada valsts budžetam
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (turpmāk – LBAS) apsveic Jūsu pārstāvētā politiskā spēka 14.Saeimas deputātus, novēlot panākumus savas vēlēšanu programmas īstenošanā un nacionālā līmeņa sociālā dialoga stiprināšanā.
LBAS lūdz ievērot valsts budžeta līdzekļu izlietojumu regulējošos normatīvos aktus un rosina iekļaut LBAS ieskatā vienlīdz svarīgus priekšlikumus prioritārajos pasākumos 2023. gada valsts budžetam:
1. Valstī noteiktās minimālā darba alga ir jāpalielina vismaz līdz 640 eiro mēnesī, jo minimālā alga Latvijā šogad ir otra zemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un strauji pieaugošās inflācijas rezultātā tā vairs neatbilst darbinieku pamatvajadzību apmierināšanai Latvijā.
2. Minimālās algas celšana ir jāizvērtē summāri ar diferencēto neapliekamo minimumu (DNM). Maksimālā DNM piemērošanas robeža ir jānosaka minimālās algas līmenī, kā arī jāturpina celt maksimālais neapliekamais minimums, to tuvinot minimālās algas līmenim. Jāpārskata arī darba algas apmērs līdz kuram tiek piemērots neapliekamais minimums. Lai nodrošinātu, ka NM kompensē cenu pieaugumu, un novērstu situāciju, kurā darba algai pieaugot cilvēki zaudē tiesības piemērot neapliekamo minimumu, tādējādi darbiniekiem mazinot pirktspēju, šī robeža būtu jāceļ līdz 2100 eiro.
3. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (nacionālā līmeņa sociālā partnera) biedru maksas (1% no bruto darba algas) ir jānosaka kā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotie izdevumi, jo LBAS kā nacionālā trīspusējā sociālā dialoga partneris, kas pārstāv ne tikai biedru intereses, bet arī kopējās darba ņēmēju intereses, veicot labklājības nodrošināšanas funkcijas sabiedrībā un veicinot pilsonisko līdzdalību valsts pārvaldē.
4. Jāpanāk inflācijas mazināšana, kas nodrošinātu tās kompensējošu mēru visai sabiedrībai, ne tikai mērķētām sabiedrības grupām. Nepieciešami instrumenti enerģētikas krīzes ietekmē radīto patēriņa cenu neadekvāta pieauguma kontrolei un atbalstam iedzīvotāju pirktspējas saglabāšanai.
5. Likumā noteiktā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā summa, kas tika noteikta 2016. gadā (480 eiro/gadā), vairs nav atbilstoša reālajiem izdevumiem par iedzīvotāju ēdināšanu vai par veselības aprūpes pakalpojumiem un ir jāpaaugstina vismaz līdz 600 eiro gadā. Jāpaplašina iedzīvotāja ienākuma nodokļa atvieglojumi, kas attiecināmi uz koplīgumos noteiktiem darba devēja izdevumiem par darbiniekiem:
5.1. atvieglojumi izdevumiem par transportu, kas nogādā darbiniekus uz un no darba;
5.2. atvieglojumi izdevumiem par darbinieka izmitināšanu, tādējādi veidojot darbaspēka mobilitātes pakotni un risinot darbaspēka pieejamības ierobežojumus.
6. Nepieciešams 2023. gadā turpināt nodrošināt darba devēja segtos attālinātā darba izdevums (IIN atvieglojumi par attālinātā darba izdevumu kompensācijas), kā arī jāpārskata tā piemērošanas apmērs. Ņemot vērā patēriņa cenu indeksu mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem, kā arī sakaru pakalpojumiem un inflācijai 2022.gadā, izdevumi strādājot attālināti veido papildus izdevumus – 49,07 eiro/mēnesī. Darba devēja segto attālinātā darba izdevumu robeža ir jāpalielina vismaz līdz 50 eiro un attiecīgais atbalsts jāietver nevis pārejas noteikumos, bet likuma pamattekstā.
7. Lai veicinātu darbinieku iesaisti apmācībās, darbiniekiem jānosaka tiesības uz vienu apmaksātu apmācību dienu gadā, kas ļautu darbiniekiem regulāri uzlabot savas prasmes un iesaistīties pieaugušo izglītībā.
8. Nepieciešams steidzami atrisināt VSAOI atliktās nomaksas problēmas, kas skar pensionārus, kuri pensionējas nodokļa atliktā maksājuma laikā. Apstāklis, ka valsts pieļauj VSAOI samaksas termiņa pagarināšanu, risku par sekām, kas rodas VSAOI nesamaksāšanas vai atlikšanas rezultātā, ir jāuzņemas darba devējam un valstij kopā, neliekot ciest personām. Šobrīd valsts pieļauj, ka darba devēji tiek kreditēti uz darbinieku rēķina un darbinieki tiek padarīti par valsts parādniekiem, kas ir kategoriski nepieļaujami.
9. Nepieciešams pārskatīt komandējuma dienas naudas apmēru (energocenu krīze ietekmē arī pārtikas cenas, ko darbinieki pērk, dodoties komandējumos). Lai nodrošinātu, ka darbinieki ir spējīgi segt komandējuma laikā radušos izdevums, piemēram, ēdināšanas izdevumus, nepieciešams dienas naudu Latvijas teritorijā komandējumā norīkotam darbiniekiem paaugstināt vismaz līdz 15 eiro dienā.
10. Ir jānodrošina darba algas paaugstināšana atbilstoši valsts normatīvajos aktos noteiktajam – atsevišķām nozarēm: pedagogiem, mediķiem, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts un pašvaldības institūciju darbiniekiem.
11. Iekļaut starp valsts budžeta 2023. gada prioritātēm valsts veselības aprūpes sektora stiprināšanu ar papildu finansējumu, lai īsinātu rindas pēc plānveida pakalpojumiem, mazinātu pacientu līdzmaksājumus un nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu nozares darbiniekiem.
12. Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, jāparedz finansējums pilnā apmērā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.Koncernam “Latvijas dzelzceļš” ir būtiska loma Latvijas ekonomikā. LBAS vērš uzmanību uz sociālekonomiskām negatīvām sekām un zaudējumiem, kādus nākas ciest dzelzceļa nozares uzņēmumiem pieņemto politisko lēmumu rezultātā, tostarp, par sankciju noteikšanu noteiktam personu un uzņēmumu lokam.
LBAS informē, ka 2022.gada jūnijā ir vērsusies pie ministrijām (21.06.2022. vēstule Nr. 107/1) pieprasot iekļaut iepriekš minētos priekšlikumus prioritārajos pasākumos 2023. gada valsts budžetam.
LBAS ir gandarīta, ka daļa no priekšlikumiem, kas attiecas uz pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un slodzes sabalansēšanu, kā arī energoresursu cenu pieauguma mazināšanu ir uzklausīti un uzsākta to iekļaušana tiesību aktos.
Cerībā uz veiksmīgu sadarbību,
LBAS priekšsēdētājs
Egils Baldzēns