09.10.2022.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai
Politisko partiju apvienībai “Jaunā Vienotība”
Politisko partiju apvienībai “Zaļo un Zemnieku savienība”
Politisko partiju apvienībai “Apvienotais Saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”
Politiskajai partijai “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””
Politiskajai partijai “Latvija Pirmajā Vietā”
Politiskajai partijai “Progresīvie”
Par minimālo darba algu un neapliekamo minimumu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (turpmāk – LBAS) atzinīgi novērtē to, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2022.gada 7.oktobrī virzīšanai otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra.
Pilnībā atbalstot minimālās algas palielināšanu, LBAS uzskata, ka tā tomēr būtu jāpalielina līdz 640 eiro un kopā ar sociālajiem partneriem Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē (atbilstoši NTSP 2022.gada 16.jūnija sēdē nolemtajam) vienlaikus jāizvērtē neapliekamā minimuma un tā piemērošanas robežu paagstināšanu. LBAS ieskatā valstī noteiktā minimālā darba alga ir jāpalielina vismaz līdz 640 eiro mēnesī un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums – 600 eiro mēnesī.
Šobrīd noteiktā minimālā mēnešalga sastāda tikai 39% no iepriekšējā gada vidējās darba algas, kas būtiski atpaliek no Eiropas Komisijas vadlīnijās par adekvātu minimālās algas noteikšanu izteiktajām rekomendācijām par 50% līmeņa noteikšanu. Ja 2023. gadā minimālā darba alga tiks noteikta 620 eiro līmenī, tā sastādīs 45% no Finanšu ministrijas prognozes par vidējo darba algu 2022. gadā – 1379 eiro. Savukārt pirmajos divos 2022. gada ceturkšņos darba samaksas mediāna jau ir sasniegusi 1078 eiro, un prognozējams, ka tās līmenis līdz gada beigām vēl turpinās kāpt. Līdz ar to, lai izpildītu kritēriju par minimālās darba algas noteikšanu 60% līmenī no mediānas, tā būtu jānosaka ne mazāk kā 640 eiro mēnesī. Ņemot vērā iepriekš minēto, LBAS uzskata, ka ir pamats minimālo algu celt vismaz līdz 640 eiro bruto izteiksmē.
LBAS uzsver, ka būtiski arī skatīt darbinieku pirktspēju pie minimālās algas. Norādam, ka 2022. gadā Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, darbinieks ar minimālo algu uz rokas saņem par 14% mazāk, kā Lietuvā un 26% mazāk kā Igaunijā. Savukārt iekšējā pirktspēja Latvijas darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu 2022. gadā ir par attiecīgi 22% un 19% zemāka, kā Lietuvā un Igaunijā.
Gan Lietuvā, gan Igaunijā jau panākta vienošanās par minimālās algas līmeņu un neapliekamā minimuma līmeņu noteikšanu 2023. gadā. Lietuvā 2023. gadā minimālā alga tiks celta līdz 840 eiro un neapliekamais minimums līdz 625 eiro, savukārt Igaunijā minimālā alga tiks celta līdz 725 eiro. Neto izteiksmē tas Lietuvā minimālo algu cels līdz 633 eiro un Igaunijā – 689 eiro. Pie minētā minimālā neto algu līmeņa iekšējā pirktspēja Latvijā, nosakot minimālo algu 620 eiro bruto līmenī, būs par 22% zemāka kā Lietuvā un 14% zemāka kā Igaunijā. Ja minimālā alga Latvijā tiks celta līdz 640 eiro un neapliekamais minimums līdz 600 eiro, iekšējās pirktspējas atšķirība pie minimālās algas saruktu līdz 18% pret Lietuvu un 9% Igauniju.
Neskatoties uz to, ka Latvijā ir augstākais nodokļu slogs starp Baltijas kaimiņvalstīm, 2022. gadā darbinieks, kurš saņem minimālo algu Latvijā darba devējiem izmaksā par 123,69 eiro mazāk kā Lietuvā un 256,74 eiro kā Igaunijā. 2023. gadā pie LBAS rekomendētās minimālās bruto darba algas 640 eiro mēnesī izmaksas par darbinieku būtu attiecīgi par 64 eiro mazāk kā Lietuvā un 179 eiro mazāk kā Igaunijā.
LBAS uzsver, ka paralēli minimālās algas līmeņa pārskatīšanai, nepieciešams izvērtēt arī šobrīd noteiktā diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu celšanu. LBAS ieskatā nepieciešams maksimālo diferencētā neapliekamā minimuma robežu celt līdz 600 eiro un tā piemērošanas robežu noteikt minimālās algas līmenī.
Turklāt, ne tikai jāceļ robežu no kuras tiek piemērots pilns neapliekamais minimums, bet jāvērtē arī robeža līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums un tas jānosaka atbilstoši pēdējo gadu izmaiņām vispārējā darba samaksas līmenī. Lai nodrošinātu, ka neapliekamais minimums vismaz daļēji kompensē cenu pieaugumu un darbiniekiem mazinātu pirktspējas kritumu, robeža ienākumiem, virs kuriem nepiemēro neapliekamo minimumu būtu jāceļ līdz vismaz 2100 eiro mēnesī.
LBAS priekšsēdētājs
Egils Baldzēns