LBAS

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītās prioritātes 2026.gada budžetam

Nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijai stratēģiski būtiskās nozarēs

Lai arī LBAS atbalsta Latvijas valdības uzstādījumus, ka Latvijai ir būtiski palielināt valsts aizsardzības finansējumu, tostarp ārējai un iekšējai drošībai, vienlaikus uzsveram, ka ir kritiski svarīgi saglabāt finansējumu arī citām stratēģiski svarīgām nozarēm atbilstoši iepriekš valdības uzstādītajiem mērķiem (valsts aizsardzībai (ārējai un iekšējai), izglītībai un zinātnei, veselībai) un papildināt tās ar vēl vienu prioritāti – demogrāfiju.

1. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) atbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzības nozarei, bet lūdzam izvērtēt iespēju pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzības nozarei līdz 5% apmēram no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP):
   • 2026.gada budžetā – 4,5% apmērā no IKP;
   • 2027.gada un turpmāko gadu budžetā – 5% apmērā no IKP.
2. Viens no valdības mērķiem ir Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 359, 26.05.2022.) iezīmētais valsts finansējums veselības aprūpei 2027. gadā – 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Par to, ka Latvijas valdības finansējums veselības aprūpei ievērojami atpaliek no pamatnostādnēs iezīmētā pieauguma, savas bažas jaunākajā ziņojumā par Latviju paudusi arī Eiropas Komisija (EK). Komisijas ieskatā, lai veicinātu konkurētspēju, ilgtspēju, un sociālo taisnīgumu, Latvija varētu gūt labumu no publisko izdevumu uzlabošanas, novirzot izdevumu ietaupījumus ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei (Eiropas Komisija. 2025. gada ziņojums par Latviju. Briselē, 4.6.2025. SWD(2025) 214 final). Tāpēc EK cita starpā iesaka Latvijai stiprināt veselības aprūpes sistēmu ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kā arī samazināt pacientu personīgos maksājumus (Eiropas Komisija. Ieteikums Padomes ieteikumam par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku. Briselē, 4.6.2025. COM(2025) 214 final). Ņemot to vērā, LBAS uzsver, ka valsts finansējumam Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei 2026. gadā ir jābūt vismaz 5% no IKP apmērā.
3. 2025.gada 11.jūnija Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdē Finanšu ministrija sniedza ziņojumu par publiskās pārvaldes izdevumu mazināšanu. Atbilstoši sniegtajai informācijai – izglītības un zinātnes nozarei 2026.gada un vidēja termiņa budžetā nepieļaut, ka tiek samazināts finansējums 22,4 miljonu euro apmērā. Vairākas izglītības jomas (profesionālā izglītība, speciālā izglītība, profesionālās ievirzes izglītība) un zinātne joprojām netiek finansētas pietiekamā apmērā, kā arī izglītības nozarē vairāku gadu garumā pieaug ilgstošu vakanču skaits. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem izglītības jomā strādājošajiem mēneša vidējā darba samaksa 2025.gada 1.ceturksnī bija viena no zemākajām valstī. Izglītības un zinātnes nozare nodrošina ne tikai valsts un sabiedrības attīstību, bet ir arī būtisks valsts drošības elements. Samazinot finansējumu izglītības un zinātnes nozarei, ilgtermiņā tiek apdraudēta valsts spēja nodrošināt savu aizsardzību un ekonomisko stabilitāti. Mūsdienu militārās un drošības stratēģijas prasa augsti kvalificētu personālu ar zināšanām tehnoloģijās, valodās, kultūrās un kiberdrošībā. Izglītības sistēma ir galvenais avots, kas nodrošina šādu speciālistu sagatavošanu.
4. LBAS atgādina, ka tikai 2024.gada 20.janvārī tika publicēts Ministru kabineta rīkojums Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu”, ir iestrādāti mērķi, kas iestrādāto mērķu sasniegšanai paredz nepieciešamību pilnveidot profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības programmu finansēšanu.  Pedagogu darba samaksas nodrošināšanai un darba slodzes balansēšanas nodrošināšana. LBAS ieskatā atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam jānodrošina pedagogu darba samaksu, ne mazāku kā 130% no vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem vismaz ar bakalaura grādu.
5. Atbilstoši Valdības rīcības plānā iestrādātajiem uzdevumam (Deklarācijā dotais uzdevums Nr.28), kas paredz Latvijas iedzīvotāju mobilitātes attīstību, īpašu uzsvaru liekot uz dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošanu, LBAS uzsver, ka ir jānoslēdz daudzgadu līgums par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību ar atbilstošu valsts finansējumu. Vienlaikus jāuzsāk darbs pie vienotas dzelzceļa infrastruktūras sistēmas izveides.       
6. Nepieciešams nodrošināt sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu nozarē stabilu, efektīvu darbību, nodarbināto sociālo aizsardzību; saglabāt esošos speciālistus un piesaistīt gados jaunus kvalificētus nodarbinātos, veidot  cienīgus darba noteikumus  darbiniekiem. Starppilsētu sabiedriskais transports ir kritiska infrastruktūras daļa, kas ir nozīmīga ekonomiskajai izaugsmei un iekšējā darbaspēka mobilitātes nodrošināšanai. Kvalificētu darbinieku  piesaistei un noturēšanai, ir būtiski pasažieru pārvadājumu nozarē pārskatīt sekojošo regulējumu: stundas tarifa likmi noteikt ne mazāk, kā 11,50 euro apmērā un tās ik gadu pārskatīt, ņemot vērā izmaiņas darba tirgū un patēriņa cenu līmenī.
7. Tāpat pasažieru pārvadājumu nozarē arodbiedrības vairakkārt ir uzsvērušas nepieciešamību ieviest ģenerālvienošanos, kas pusēm nodrošina mehānismu dinamisku izmaiņu ieviešanai. Ģenerālvienošanās ietvarā būtu jāregulē transportlīdzekļa sagatavošanas un nodošanas principus,  darba algas noteikšanas principus veicot sagatavošanas un nodošanas darbus, darba gatavības periodu uzskaites un apmaksas principus, u.c.
8. Pasažieru pārvadājumu nozarē jau šobrīd novērojama izteikta darbaspēka novecošanās un jaunu kadru ieplūde profesijā ir kritiski zema. Lai veicinātu interesi par profesiju nepietiek tikai ar darba samaksas celšanu līdz konkurētspējīgam līmenim, LBAS uzstāj, ka darbiniekiem papildus nav samērīgi uzlikt finansiālu slogu par profesionālās kvalifikācijas atjaunošanu, izmaksas par profesionālā kvalifikācijas koda (95 kods) atjaunošanu ir jānodrošina darba devējam.

Darbaspēka atlīdzības ierobežojumu 2,6% apmērā pārskatīšana

LBAS uzskata, ka ierobežotais  atalgojuma pieaugums ne tikai mazinās darbinieku motivāciju un radīs grūtības piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus, bet arī radīs nopietnus šķēršļus kapitālsabiedrībām īstenot iecerētos attīstības projektus un negatīvi ietekmēs uzņēmumu darbības efektivitāti. Tāpēc LBAS aicina darbaspēka atlīdzības ierobežojumu 2,6% – atcelt.

LBAS jau iepriekš sniedzis iebildumus likumā “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” noteiktajiem kapitālsabiedrību kopējo personāla izmaksu ierobežojumiem un konkurētspējas samazināšanu, ierobežojot iespējas to darbaspēkam nodrošināt darba tirgus izaugsmei atbilstošu atalgojumu. Kā rāda Latvijas Bankas prognozes, vidējā alga tautsaimniecībā 2025.gadā varētu pieaugt par 6,7%, turklāt 2024. gadā tā pieaugusi par 9,7%. Ierobežojot kapitālsabiedrību iespējas paaugstināt darba algas vienā līmenī ar kopējo tautsaimniecības izaugsmi un izmaiņām darba tirgū, kritiski kropļo publiskā sektorā strādājošo kapitālsabiedrību un iestāžu spēju piesaistīt un noturēt kvalificētu darbaspēku.

Palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām

Lai veicinātu demogrāfiju un nodrošinātu papildus atbalstu ģimenēm, ir jāpaaugstina atvieglojumi par apgādībā esošām personām (turpmāk – atvieglojums). Paaugstinot, kopš 2020. gada nepārskatīto atvieglojumu, tiktu atbalstītas ne tikai mājsaimniecības ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem, bet instruments ietver arī jauniešus līdz  24 gadiem, kuri turpina iegūt izglītību, kā arī aizgādnībā esošas personas un nestrādājošu partneri ar invaliditāti, vai partneri, kas nestrādā un rūpējas par bērniem.

LBAS ir rosinājis celt atvieglojumu līdz 80% līmenim no neapliekamā minimuma, kas 2026. gadā atbilstoši nodokļu izmaiņu plānam sastādīs 550 eiro, tādējādi atvieglojuma apmēram pēc LBAS priekšlikuma būtu jāsastāda 440 eiro. Vienlaikus, ņemot vērā budžeta izdevumu ierobežojumus turpmākajiem gadiem, LBAS izprot, ka tuvākajā laikā var nebūt iespējams atvieglojumu noteikt 80% apmērā no neapliekamā minimuma, bet vienlaikus uzstāj, ka atvieglojuma apmērs jānosaka vismaz tādā līmenī, kas atspoguļo darba algu izaugsmi tautsaimniecībā kopš atvieglojuma pēdējā pārskatīšanas gada. 2026. gadā atvieglojums būtu nosakāms ne zemāks, kā 360 eiro mēnesī.

Bērnu kopšanas un vecāku pabalstu paaugstināšana

Nolūkā uzlabot demogrāfiju, LBAS uzskata par pamatotu un  atbalsta Labklājības ministrijas (LM) izteiktos priekšlikumu pārskatīt un paaugstināt bērnu kopšanas no 171 eiro līdz 420 eiro, un piedzimšanas pabalstus no 421 līdz 741 eiro. LBAS ieskatā pārskatāmo pabalstu tvērumam pēc būtības jābūt plašākam, ietverot ģimenes valsts pabalstu, vienlaikus saprotot, ka nepieciešamais finansējums ierobežo iespējas ieviest plašākas izmaiņas. Izvērtējot pabalstu ietekmi uz budžetu un iespējas ieviest priekšlikumā rosinātās izmaiņas, LBAS uzskata, ka būtiskākais priekšlikuma elements, no kā nevajadzētu atkāpties, ir veidot pabalstu sasaisti ar vidējo ienākumu mediānu, arī tad, ja šāda mehānisma ieviešanai nepieciešams pārejas periods.

Vienlaikus LBAS rosina izskatīt iespēju nākotnē veidot jaunus ģimenes atbalsta instrumentus, kas no atbalsta neizslēgtu mājsaimniecības ar zemu ienākumu līmeni, bet kuras veic sociālās iemaksas. Atvieglojuma par apgādībā esošām personām piemērošana var radīt izaicinājumus mājsaimniecībām ar vairākām apgādājamām personām un zemu ienākumu līmeni, kas neļauj iegūt visu labumu, kas atvieglojumam būtu jānodrošina.

Līdz ar to LBAS konceptuāli atbalsta risinājumam, kurā atvieglojums un pabalsts viens otru papildina, piemēram, pabalstu paaugstinot ar daļu, ko strādājoši vecāki nav spējuši attiecināt uz saviem ienākumiem piemērojot atvieglojumu.

Vecāku pabalsta saglabāšana 75% apmērā vecākiem, kuri atgriežas darbā pirms pabalsta termiņa beigām

No 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vecāku pabalsts vecākam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, tiks izmaksāts 75% apmērā. LBAS ieskatā pagaidu norma, kas dod iespēju vecākiem pilnvērtīgi, vai daļēji iesaistīties darba tirgū ir viens no iekšējā darbaspēka kvantitatīvās palielināšanas instrumentiem ar reālu atdevi, motivējot darba tirgū iesaistīties tos vecākus, kuriem ir iespēja pilnvērtīgi, vai daļēji atgriezties darba vietā. Vienlaikus, regulējums nodrošina iespēju ģimenēm gūt papildus ienākumus brīdī, kad tām veidojas papildus izdevumi rūpējoties par jaundzimušo. Ņemot vērā minēto, LBAS rosina likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.6. panta 3. punktā noteikt, ka pabalsta saņēmējiem, kuri bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā nodarbinātā, vai pašnodarbinātā persona izmaksā pabalstu 75% apmērā, tādējādi šo normu padarot par pastāvīgu.

Koplīgumu veicināšanas rīcības plāns un tā prioritātes ar ietekmi uz budžetu

LBAS ieskatā, neatkarīgi no Eiropas Savienības Tiesas lēmuma par Adekvātas minimālās algas direktīvas piemērošanu, Latvijā ir nepieciešams pilnveidot koplīgumu sistēmu, paplašināt pušu autonomiju un veicināt motivējošo faktoru attiecināšanas un piemērošanas regulējumu.

1. atvieglojumu paplašināšana uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un iestādēm;

LBAS norāda, ka ir kritiski attiecināt atvieglojumus uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem, lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādos uzņēmumos un nozarēs strādājošajiem darbiniekiem, nediskriminējot tos pēc darba vietas izvēles publiskajā vai privātajā sektorā.

Iespēja atbilstoši likumam par “iedzīvotāju ienākuma nodokli” no IIN atbrīvot izdevumus par koplīgumos paredzētiem labumiem kļūst aizvien būtiskāka, ņemot vērā spiedienu uz darba algu izaugsmi un tās ierobežojumiem publiskajā sektorā nodarbinātajiem. Iespēja piemērot papildus aizsardzību un labumus, koplīgumos vairs nav tikai vienlīdzīgas attieksmes jautājums, bet jautājums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību konkurētspēju darba tirgū.

• Ar IIN neapliekamā summa, koplīgumos atrunātiem darbinieku labumiem jāturpina celt līdz 840 eiro gadā (70 eiro mēnesī);

Ar IIN neapliekamā summa balstoties uz  LBAS un LDDK 2024. gada septembrī divpusēji saskaņota priekšlikuma, kas tika iesūtīts Finanšu ministrijai (FM) nodokļu reformas priekšlikumu kontekstā, gan LM pozīcijā par koplīgumu pārrunu veicināšanas rīcības plāna izstrādi, bija jāceļ līdz 840 eiro gadā (70 eiro mēnesī).  

Lai arī LBAS novērtē, ka ar 2025.gadu ieviestās izmaiņas, kuru rezultātā neapliekamā summa tika celta līdz 700 eiro gadā,  lai kompensētu cenu līmeņa izmaiņu ietekmi, LBAS lūdz regulāri izskatīt patēriņa cenu līmeņa izmaiņu un darba tirgus tendenču ietekmi un attiecīgi pārskata ar IIN neapliekamo summu.

• Koplīgumu loma publiskajos iepirkumos.

LBAS ieskatā, ja uzņēmumam – pretendentam ir noslēgts koplīgums, šādu sociāli atbildīgu uzņēmumu ir nepieciešams “atzīmēt” un piedāvājuma izvēlē dot priekšroku, ko, citu starpā, nevar uzskatīt par diskriminējošu praksi. Gluži otrādi, kā jau tika uzsvērts iepriekš, uzņēmumi, kuriem ir noslēgts koplīgums, atrodas negodīgā konkurencē un tiek diskriminēti, salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kuriem nav ar koplīgumu saistītu investīciju un izmaksu un kuri tiecās un vinnē uz lētākām darba izmaksām. Savukārt, uzņēmuma darbinieki ir cilvēkresurss, kurš izpildīs publiskā pakalpojuma līgumu, līdz ar to koplīgums, kas uzlabo uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas un attiecīgi uzņēmuma darba kvalitāti, pēc savas būtības vienmēr ir saistīts ar publiskā iepirkuma priekšmetu.

Ņemot vērā šos argumentus, LBAS ierosina atbalstīt sociāli atbildīgus uzņēmumus, kuriem ir noslēgts koplīgums, kas lai arī negarantē, bet būtiski palielina iespējas, ka attiecīgais uzņēmums nerealizē negodīgu komerciālo praksi un godprātīgi veic nodokļu nomaksu par darbiniekiem.

Vienlaikus LBAS ieskatā šī prasība neuzliek būtisku papildus birokrātisko slogu iepirkumu veicējiem, jo koplīguma esamības fakts un tajā noteiktā regulējuma fakts ir vienkārši pārbaudāms.

• Izvērtēt koplīguma slēgšanas iespēju  uzlabošanu publiskajā sektorā

LBAS pievērš uzmanību, ka koplīgumu pārrunu veicināšanā valstij ir nepieciešams būt par piemēru. Lai paplašinātu iespējas sabiedriskajā sektorā veikt koplīgumu pārrunas, nepieciešams izvērtēt iespējas veikt grozījumus atlīdzības likumā.

• Koplīgumu labumu attiecināšana tikai uz arodbiedrību biedriem

Lai veicinātu arodbiedrību, kā sociālā partnera, spēju veidošanu un stiprinātu iesaistīšanos koplīguma pārrunās, kā arī lai veicinātu arodbiedrību lomu, kas rūpējas par drošākas, taisnīgākas  darba vides, kultūras izveidi un esamību, paredzēt koplīgumu labumus attiecināt tikai uz arodbiedrību biedriem.

Ja Latvijas Darba likuma 20.panta pirmā daļa paredz, ka koplīgums  attiecas uz visiem darba devēja darbiniekiem, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi, tad Lietuvas Darba kodeksa 197.pants paredz otrādi, ka koplīguma normas attiecas uz arodbiedrības, kas to parakstīja, biedriem.  Ja arodbiedrība un darba devējs vienojas koplīgumu piemērot visiem darbiniekiem, tas attiecas uz visiem darbiniekiem, ja to apstiprina darba devēja darbinieku kopsapulce.  Koplīgumu slēgšana un kolektīvo darba strīdu ierosināšana par interesēm ir arodbiedrību ekskluzīvas tiesības atbilstoši Darba kodeksa normām.

LBAS rosina Darba likumā iestrādāt normas, kas paredz arodbiedrībām vienoties par koplīgumu nosacījumiem, kas attiecināmi tikai uz arodbiedrības biedriem. Lai novērstu situāciju, kurā var rasties nevienlīdzīgas attieksmes riski, ir nepieciešama padziļināta diskusija par normām uz kurām šāds regulējums būtu pieļaujams. Bez tam darba koplīgumu labumu attiecināšana tikai uz biedriem būtu iespēja būtiski samazinātu darba devēju (gan privātā, gan publiskā sektorā) izdevumus.

Palielināt komandējuma dienas naudas apmēru Latvijas teritorijā

LBAS uztur priekšlikumu paaugstināt komandējuma dienas naudas Latvijas teritorijā apmēru. LBAS priekšlikumu paaugstināt dienas naudas apmēru komandējumiem Latvijas teritorijā atkārtoti cēlis gan NTSP struktūrās, gan ministriju darba grupās, gan veidojot LBAS organizētas diskusijas. Šobrīd komandējuma dienas naudas apmērs nav pārskatīts jau 5 gadus, vienlaikus patēriņa cenu līmenis izdevumiem, kas var rasties komandējuma laikā ir pieaudzis būtiski. Visizplatītākajās papildu izdevumu pozīcijās, kas ir darbinieka nodrošināšana ar iztiku, patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 49,8% pārtikai un 39,4% ēdināšanas pakalpojumiem.

Kopumā LBAS uzstāj, ka dienas naudas apmērs vairs nespēj kompensēt tos izdevumus,  kas darbiniekam rodas strādājot ārpus darba vietas. LBAS piedāvā dienas naudu celt līdz vismaz 15 eiro. Vienlaikus LBAS ir atvērts risinājumiem, kas ievieš pakāpenisku pārejas periodu vai līdzvērtīgus risinājumus kā Lietuvā, kas ļautu koriģēt katra uzņēmuma vajadzībām atbilstošu dienas naudas apmēru pie nosacījuma, ka pamata summa tiek noteikta būtiski augstāka nekā šobrīd.

Ieviest konkrētu risinājumu atlikto VSAOI segšanai

LBAS atzinīgi vērtē LM izstrādāto konceptuālo ziņojums “Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņu pagarinājumu un tā ietekmi uz personas vecuma pensijas apmēru” un ir sniedzis priekšlikumus tā pilnveidošanai. Vienlaikus LBAS mudina virzīt pārrunu procesu uz priekšu pārņemot kādu no risinājumiem normatīvajos aktos.

Minimālās algas un neapliekamā minimuma pārskatīšana

LBAS uzturēs starp sociālajiem un valdības partneriem panākto vienošanos, kas darbaspēku nodokļu politikas reformu ietvarā paredz minimālās algas un neapliekamā minimuma proporcijas saglabāšana un virzība uz 80% attiecības nodrošināšanu atbilstoši sociālo partneru atrunai pēc Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam termiņa noslēgšanas. Vienlaikus noteikt atvieglojumiem par apgādībā esošām personām proporcionālu piesaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajam minimumam.

LBAS priekšsēdētājs
Egils Baldzēns