21. septembrī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā piedalījās LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja.
Saistībā ar atbalsta risinājumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem enerģētiskās krīzes laikā G. Oškāja sniedza viedokli, ka ir jābūt ilgtermiņa plānam, stratēģijai, kā arī uz nākamajām sezonām ir jāstimulē māju siltināšana un energoefektivitāte. Nebūtu taisnīgi, ka mājas, kas nav siltinātas, saņem lielākus atbalstus, nekā mājas, kas nav siltinātas.
Nepieciešams risinājums, kas būs gan kā netiešs atbalsts uzņēmējiem, gan kā iespēja uzņēmumiem atbalstīt savus darbiniekus, tiekot atbrīvotiem no papildu nodokļa sloga. Jādod iespēja tiem uzņēmumiem, kuriem ir iespēja, sniegt atbalstu saviem darbiniekiem šajā krīzes laikā – nepieciešams saglabāt attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanas mehānismu arī pēc 2022.gada un palielināt izdevumu apmēru, jo, ņemot vērā inflācijas līmeni un straujo patēriņa cenu kāpumu precēm un pakalpojumiem, iepriekš noteiktie atvieglojumi 30 euro apmērā nesasniedz paredzēto mērķi un nekompensē darbinieka izdevumus atbilstoši attālinātā darbā ieguldītajam laikam, tādēļ summai ir jābūt vismaz divkāršā apmērā.
Svarīgi ir arī novērst esošos likuma trūkumus, kas rada sķēršļus normas praktiskai piemērošanai:
- normai ir jābūt nevis pārejas noteikumos, bet likuma pamattekstā;
- ir jāatvieglo uzskaite; jebkuram atbalsta mehānismam ir jābūt vienkārši piemērojamam.
- jādzēš norma, kas noteic, ka darbinieks, strādājot vairākās darba vietās attālināti, nevar saņemt ar IIN atbrīvotu kompensāciju par attālinātā darba izdevumiem. Darba līguma pusēm ir jādod iespēja vienoties par attālinātā darba izdevumu kompensēšanu, neatkarīgi no darba līguma termiņa un darba laika organizācijas.