Nacionālais koplīgums tika parakstīts 8. oktobrī, un tas uzlabos darba apstākļus un darbinieku pārstāvniecības kvalitāti valsts sektorā.
Valdība bija pilnvarojusi Sociālās drošības un darba ministriju slēgt sarunas par vienošanos ar valsts līmeņa arodbiedrību organizācijām — Lietuvas Arodbiedrību konfederāciju (LPSK), Lietuvas arodbiedrību “Solidarumas” un Apvienoto arodbiedrību. Vienošanos parakstīja premjerministre Inga Ruginienė kopā ar minēto arodbiedrību vadītājiem. Šī ir pirmā reize, kad Nacionālo koplīgumu paraksta kāds no valsts vadītājiem.
“Šī vienošanās nav tikai par konkrētiem cipariem. Tā ir vienošanās par cieņu, uzticēšanos un sadarbību. Tā pierāda, ka arodbiedrības spēj būt atbildīgi, pamatoti un efektīvi sociālā dialoga partneri, kas pārstāv darbinieku intereses valsts līmenī,” uzsver Lietuvas Arodbiedrību konfederācijas (LPSK) pagaidu prezidente Dalia Jakutavičė, kura parakstīja vienošanos šīs organizācijas vārdā.
Garantijas arodbiedrību biedriem
Papildu garantijas, kas paredzētas šajā vienošanās, attieksies tikai uz parakstītāju arodbiedrību biedriem, kopumā apmēram 70 tūkstošiem darbinieku.
Pagarinātie noteikumi ietver:
- 2 papildu brīvdienas pašizaugsmei vai brīvprātīgajam darbam (attiecas ne tikai uz budžeta iestādēm, bet arī uz arodbiedrību biedriem, kas strādā valsts vai pašvaldību kontrolētos uzņēmumos);
- Līdz 10 dienām apmaksāta mācību atvaļinājuma ar 100% vidējās algas apmaksu un līdz 20 dienām gadā ar 50% apmaksu (attiecas tikai uz budžeta iestādēs strādājošiem arodbiedrību biedriem);
- Līdz 5 dienām veselības uzlabošanai (attiecas tikai uz budžeta iestādēs strādājošiem arodbiedrību biedriem).
Izmaiņas pamatalgas likmē
Vienošanās paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra pamatalgas bāzes likme valsts sektorā tiks palielināta par 12,60 eiro, sasniedzot 1798 eiro. Šis lēmums ietekmēs vairāk nekā 200 000 valsts un pašvaldību budžeta iestāžu darbinieku, ierēdņu, virsnieku, karavīru, tiesnešu un citu valsts sektora speciālistu. Tas ir konkrēts, taustāms rezultāts, kas panākts ilgstošās un konsekventās sarunās.
Ne mazāk nozīmīgs ir noteikums, ka no 2027. gada pamatalgas likmes noteikšana kļūs par sarunu priekšmetu Nacionālajā koplīgumā. Tas nozīmē, ka arodbiedrības tieši piedalīsies lēmumu pieņemšanā par atalgojuma politiku, ņemot vērā inflāciju, minimālo algu un izmaiņas valsts sektora atalgojumā. Šāda vienošanās stiprina arodbiedrību ietekmi un nodrošina lielāku caurskatāmību un stabilitāti algu politikā.
Pušu tiesības un pienākumi
Starp parakstītāju arodbiedrību pienākumiem ir šādi:
reizi gadā publiskot informāciju par savu biedru skaitu un struktūru, uzturēt kopīgu pozīciju par vienošanos, sadarboties ar darba padomēm, izglītot biedrus par tiesībām, pienākumiem un stresa vadību, informēt Valsts darba inspekciju par pārkāpumiem, pārstāvēt darbiniekus strīdos u.c.
Savukārt darba devējs apņemas jaunajiem darbiniekiem sniegt informāciju par visām iestādē darbojošajām arodbiedrībām un to kontaktiem, kā arī nekavējoties informēt arodbiedrību iestādes līmenī pirms tiek uzsākta izmeklēšana par darba pienākumu pārkāpumu vai disciplināru sodu (ja vien attiecīgais darbinieks to neatsaka).
Vienošanās nostiprina arodbiedrību tiesības vest sarunas ar darba devēju par sekām arodbiedrības biedra atlaišanas gadījumā, ja viņš atbrīvots no darba pēc darba devēja iniciatīvas bez darbinieka vainas. Arodbiedrībām būs tiesības tikt informētām, sniegt vadītāja darba novērtējumu, kas jāņem vērā vērtēšanas procesā, vērot vadītāju atlases konkursus un sniegt viedokli par kandidātiem, kā arī piedalīties darbinieku snieguma izvērtēšanas diskusijās.
Pirmais Nacionālais koplīgums tika parakstīts 2018. gada beigās (2019. gadam). Jaunais koplīgums būs spēkā trīs gadus — no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.