12. jūnijā notika Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kuras dienas kārtībā bija jautājumi par cilvēkkapitāla attīstību un pieejamību un par pasākumiem valsts konkurētspējas veicināšanai.
LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns sēdē sniedza izsmeļošu prezentāciju, kurā akcentēja Valsts politikas plānošanas dokumentu un cilvēkkapitāla lomu, kā arī norādīja uz prioritāri virzāmajiem rīcībpolitikas jautājumiem atbilstoši Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānam 2025-2027 (LBAS prezentāciju “Cilvēkkapitāla attīstība un pieejamība Latvijā. Prezentācija 12.06.2025. NTSP sēdē” skatiet šeit: https://arodbiedribas.lv/informativie-materiali/prezentacijas/).
Sēdes laikā Ekonomikas (EM), Labklājības (LM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vienojās par vienotu cilvēkkapitāla pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai.
Tāpat tika nolemts papildināt Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānu 2025.-2027. gadam ar papildu pasākumiem, kā arī tika panākta vienošanās tuvākajā laikā valdībā iesniegt grozījumus Darba likumā, kas radītu elastīgu darba tirgu, sekmējot darbinieku nonākšanu darba vietās, kuras spēj piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojumu.
Sēdes laikā LDDK prezidents A. Bite piekrita LBAS priekšsēdētājam E. Baldzēnam, ka ir panākts ļoti labs kompromiss grozījumos Darba likumā saistībā ar virsstundu apmaksu, dodot iespēju par to vienoties koplīgumā.
EM ziņoja arī par pasākumiem valsts konkurētspējas veicināšanai. Ministrs uzsvēra, ka Izaugsmes stratēģijā definētais mērķis – līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku – paliek spēkā. Lai to panāktu, ik gadu ir jāsasniedz 4-5% vidējais ekonomikas pieauguma temps, darba tirgū jānodrošina vismaz 900 tūkst. nodarbināto, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums vismaz līdz 80% no IKP un ikgadējs investīciju apjoms vismaz 25 % apmērā no IKP. Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā varētu nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz 3 200 EUR.
Lai Latviju padarītu par konkurētspējīgu un noturīgu spēlētāju globālajā tirgū, izaugsme jābalsta uz pieciem stratēģiskajiem virzieniem – aizsardzību, ilgtspējīgu enerģētikas politiku, kapitāla tirgus attīstību, reģionālo izaugsmi un modernu pārvaldību. Ir jāattīsta īres mājokļu tirgus, jānodrošina kvalitatīva infrastruktūra un jāveicina eksporta apjomu pieaugums. Starp EM prioritātēm ir arī uzņēmējiem svarīgu lēmumu ātra pieņemšana attiecībā uz ES fondiem un ALTUM finansētajiem projektiem, datu atkalizmantošana un administratīvā sloga mazināšana.
Sēdes ierakstu skatiet šeit: https://www.youtube.com/watch?v=YM3vdlXOHfo&list=PLxxK65h4EFycqvIP9_K8Ba4rrtGfkoAMg&index=1