Šodien Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – diskutēja par valsts budžetu 2020. gadam, kā arī Pārresoru koordinācijas centrs informēja par Nacionālā attīstības plāna 2027 izstrādes progresu.
Sēdi vadīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
LBAS nostāja bija stingra – ir jāpilda darba samaksas jomā jau pieņemtie lēmumi veselības aprūpē un izglītībā. Diskusijas tiks turpinātas par nepieciešamību paaugstināt darba samaksu arī iekšlietu sistēmas, kultūras nozares, pasta darbiniekiem, šoferiem, Valsts meža dienesta darbiniekiem u.c., kā arī par minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma paaugstināšanu. LBAS priekšsēdētājs norādīja, ka šīs izmaiņas ir iespējams veikt fiskāli neitrāli vai pat ar pienesumu valsts budžetā. Šodienas NTSP sēdē runāto sociālie partneri pieņēma zināšanai, un tagad tiks gaidīti konkrēti valdības priekšlikumi pieņemto saistību izpildei.
Nākamā NTSP sēde par valsts budžeta jautājumiem plānota septembrī, pirms tam vēl tos apspriežot NTSP apakšpadomēs.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns NTSP sēdē norādīja: “Mēs esam vienotā tirgus telpā ar Igauniju un Lietuvu, un pašlaik Lietuvā politiķi kopā ar arodbiedrībām un darba devējiem rīkojas ļoti strauji, – viņi ir vienojušies, ka minimālajai algai ir jābūt 47,5% no vidējās darba samaksas. Jau nākamgad Lietuvā bruto darba samaksa būs 607 eiro, kas nozīmē, ka uz rokas darbinieks saņems 430 eiro – tik, cik šobrīd ir bruto minimālā alga Latvijā… Atcerēsimies vēl to, ka Lietuvā dažādu apstākļu dēļ dzīves dārdzība ir par 7,8% zemāka nekā Latvijā. Arī Igaunijā ir panākta vienošanās, ka minimālā alga nākamgad kāps līdz 580 eiro. Un pats svarīgākais – Igaunijā darbiniekiem nodokļu slogs ir ievērojami zemāks, – viņi “uz rokas” saņems 547 eiro. Vai tiešām veidosim situāciju, ka pierobežā ar Igauniju un Lietuvu Latvijas darbiniekiem daudz izdevīgāk būs strādāt un maksāt nodokļus mūsu kaimiņvalstīs?”
LBAS priekšsēdētājs pauda pozīciju, ka lēmumu pieņēmējiem nevis vajadzētu akli sekot Fiskālās disciplīnas padomes ieteikumiem, bet esošā budžeta ietvaros meklēt iespējas darba samaksas paaugstināšanai. E. Baldzēns norādīja, ka LBAS nepiekrīt 74 miljonu “izņemšanai” no valsts budžeta Rīgas satiksmes parādu segšanai, bet ar EP deputātu un daudz pieredzējušā eirokomisāra Valda Dombrovska atbalstu ir jāpanāk vismaz pārejas periods šī jautājuma risināšanai, līdz šīs parādsaistības tiek iedarbinātas un attiecinātas uz budžetu.