Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC) aicina Latvijas deputātus Eiropas Parlamentā atbalstīt piedāvātos direktīvas par adekvātām minimālajām algām grozījumus, jo šī direktīva un attiecīgie grozījumi padarītu dzīvi vieglāk izturamu tiem, kam ir zemas algas, un palēninātu nevienlīdzības pieaugumu.
Tajā pat laikā ETUC un LBAS uzskata, ka ir nepieciešams darīt daudz vairāk, lai atdotu atpakaļ darbiniekiem naudu, kas piesavināta desmitgades darba algu samazināšanās, nestabila darba un pieaugošās nevienlīdzības dēļ.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Ir ļoti svarīgi, lai ES tiktu noteikti kopīgi principi minimālo algu noteikšanai. Vēsturiski Austrumeiropas valstīs koplīgumu pārklājums ir mazāks nekā, piemēram, Vācijā vai Skandināvijas valstīs, kur minimālā alga tiek regulēta ar koplīgumu palīdzību. Arī LBAS strādā pie tā, lai ar kopīgumu un ģenerālvienošanos nozarē palīdzību panāktu augstāku minimālo algu par valstī noteikto, kā tas jau ir izdevies būvniecībā. Atbalstām Eiropas arodbiedrību kopīgo pozīciju, kas, mūsuprāt, netraucēs attīstītajām valstīm, taču mazinās nevienlīdzību tajās ES valstīs, kur koplīgumu pārklājums ir mazāks par 70%.”
“Arodbiedrības vēros, kā nākamajās nedēļās balsos Eiropas Parlamenta deputāti, un vai viņi atbalstīs šos būtiskos uzlabojumus,” sacīja Estere Linča, ETUC ģenerālsekretāra vietniece, “un mēs aicinām Eiropas Parlamenta deputātus un ministrus uzņemties atbildību, lai strādājošajiem cilvēkiem nodrošinātu taisnīgu atalgojumu. Atbildības uzņemšanās nozīmē šo ļoti saprātīgo mērķtiecīgo direktīvas izmaiņu atbalstīšanu un uzlabošanu. Es lūdzu politiķus atcerēties, kuri ir “būtiskākie darbinieki” pandēmijas krīzē, no kuras mums vēl jābēg. Ne jau bagātajiem un turīgajiem tiek prasīts pakļaut savu veselību riskam, bet bieži vien zemu atalgoti strādājošie cilvēki cenšas nopelnīt sev iztiku.”
Eiropas Parlamenta deputātu priekšlikumi direktīvai par adekvātu minimālo algu, kurus atbalsta ETUC un LBAS, ietver:
- norādi, ka koplīgumu pārrunās ir iesaistītas arodbiedrības, nevis tikai “strādnieku organizācijas” (kas varētu ietvert viltus arodbiedrības vai priekšnieku izvēlētus pārstāvjus),
- arodbiedrību tiesības piekļūt darba vietām,
- slieksni, mazāk par kuru minimālā alga nevar būt,
- oteikumu, ka publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir tikai uzņēmumiem, kuri ievēro darba ņēmēju tiesības iestāties arodbiedrībā un veikt koplīgumu pārrunas,
- noteikumu, ka Nacionālo koplīgumu slēgšanas plānā ietver rīcību pret negodprātīgu arodbiedrību iznīcināšanu no darba devēju puses.
Vienlaikus LBAS un ETUC atzīst, ka tikai piedāvātie direktīvas priekšlikuma grozījumi vien neapturēs pieaugušo nevienmērīgo un nevienlīdzīgo bagātības un labklājības sadalījumu, jo:
- šodien tikai 2 no 5 darba ņēmējiem visā Eiropas Savienībā gūst labumu no algām, kas ir noteiktas koplīgumos, bet pārējiem nav līdzsvara viņu darba devēju spēkam noteikt algas;
- divdesmit četriem miljoniem darba ņēmēju visā ES ir minimālā alga, kas nepārsniedz pieklājības slieksni, proti, minimālā algas nevar būt mazāka par 60 % no bruto darba samaksas mediānas un 50 % no vidējās bruto algas;
- 15 ES dalībvalstīs no 2010. līdz 2019. gadam algas pieauga lēnāk nekā darba produktivitāte;
- divās trešdaļās ES dalībvalstu strādājošie saņem mazāku savas valsts IKP daļu nekā desmitgades sākumā.