12. janvārī notika piecas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) apakšpadomju sēdes, kurās tika apspriesti sociālo partneru un ministriju priekšlikumi valdības rīcības plānam.
Apvienotā Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) un Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sociālie partneri vienojās par rīcības plāna priekšlikumiem. Lielākā daļa no LBAS priekšlikumiem tika ņemti vērā. Īpaši LBAS uzsver, ka tika panākta vienošanās, ka jāturpina sarunas par koplīgumu pārklājumu 80% apmērā, atbilstoši Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES noteiktajam. LBAS vērsa uzmanību arī vairākiem jautājumiem, kuri skar ģimenes tiesības un labklājību, t.sk., par pirmsskolas izglītības, bērnu aprūpes un organizēta brīvā laika pakalpojumu pieejamību. LBAS un Labklājības ministrija turpinās darbu pie tādiem jautājumiem kā pensiju indeksācija divas reizes gadā, bērna kopšanas pabalsta pārskatīšana atbilstoši sociāli ekonomiskajam rādītājam un citiem jautājumiem.
Apvienotajā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) un Tautsaimniecības padomes sēdē tika skatīti sociālo un sadarbības partneru priekšlikumi Ekonomikas ministrijai Valdības rīcības plānā. Sanāksmē dalībnieki diskutēja par iepriekš iesūtītajiem priekšikumiem Ekonomikas ministrijai, tostarp, par jautājumiem, kas skar konkurētspēju, enerģētiku, nodarbinātību un dzīves kvalitāti.
Sanāksmes laikā LBAS pārstāvis Mārtiņš Svirskis norādīja uz nepieciešamību pārvērtēt mājokļu un daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmu restrukturizāciju un grantu apmēru paaugstināšanu. Neskatoties uz to, ka ministrija sākotnēji nav atbalstījusi šo LBAS priekšlikumu, LBAS norādīja, ka, ņemot vērā šobrīd aktuālo situāciju enerģētikas pakalpojumu jomā, nepieciešama energoefektivitātes programmas restrukturizācija, lai nodrošinātu veiksmīgāku atbalsta apguvi un padarītu šo mehānismu vilinošāku iedzīvotājiem. Tāpat LBAS norādīja, ka nepieciešams attīstīt solidārās atbildības noteikšana principus Latvijas likumdošanā attiecībā uz nodokļu nomaksu un darba samaksu, to attiecinot visas ķēdes garumā, šobrīd viena ķēdes posma solidārās atbildības vietā.
Savukārt ministrijas atbalstīto priekšlikumu kontekstā LBAS izteica iebildumu pret elastīgu nodarbināšanas organizēšanas nosacījumu noteikšanu Latvijas likumdošanā, kas samazinātu virsstundu apmaksas apmēru no 100% uz 50% un dīkstāves apmaksas apmēru no 100% uz 70%, tādējādi mazinot darba ņēmēju tiesības Darba likumā. Arodbiedrībām šīs ir sarkanās līnijas, kuras iedzīvotāju pirktspējas lejupslīdes apstākļos nav pieļaujams pārkāpt.
NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdes darba kārtībā bija jautājums par valdības rīcības plāna projektu, kā arī par valsts budžeta 2023. gadam veidošanas gaitu.
NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdē tika apspriestas nodokļu politikas pamatnostādnes, darba organizācija saistībā ar to apspriešanu, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošana.
Kā informē Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) pārstāvis Juris Kabanovs, Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomē Iekšlietu ministrijā šoreiz piedalījās arī pats iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Galvenais jautājums bija ministrijas plāni attiecībā uz budžetu periodam no 2023.gada līdz 2025.gadam, kā arī ministra komentāri un skaidrojumi par valdības rīcības plānā iekļautajiem punktiem attiecībā uz iekšlietu sistēmu un iekšējo drošību.
No darba devēju pārstāvju puses atsevišķi izskanēja jautājumi par nelegāla satura internetā ierobežošanu, autortiesību pārkāpumu konstatēšanu un Valsts policijas kapacitāti un kompetenci šajos jautājumos. Savukārt apsardzes uzņēmumu pārstāve aicināja ministru apsvērt iespējas iesaistīt ar ārkārtas situācijām saistītajos procesos arī apsardzes darbiniekus, kā arī atsevišķas pašvaldības policijas funkcijas deleģēt apsardzes uzņēmumiem.