Trešdien Sociālie partneri tikās Finanšu ministrijā (turpmāk FM) kārtējā NTSP Budžeta un nodokļu politikas trīspusējā apakšpadomē.
Apakšpadomē tika skatīts jautājums par minimālā algas un neapliekamā minimuma izmaiņām 2027.gadā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzturēja jau iepriekš pausto nostāju, ka minimālā alga ir jāceļ straujāk, kā to paredz FM iezīmētais grafiks 2027. gadā minimālo algu paaugstinot līdz 835 eiro mēnesī iepriekš paredzēto 820 eiro vietā. Tā pat LBAS uzsvēra, ka vienlaikus ar minimālo algu paaugstināms ir arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. LBAS piedāvā neapliekamo minimumu celt līdz 600 eiro mēnesī, tādējādi nodrošināt proporcionālu neapliekamā minimuma pieaugumu.
Lai arī sociālo partneru viedokļi atšķīrās par minimālās darba algas līmeni 2027. gadā, visas sociālā dialoga puses piekrita, ka neapliekamā minimuma pārskatīšanai jābūt sasaistītai ar minimālās algas izmaiņām, tiecoties uz iepriekš atrunāto 80% proporciju.
Sociālie partneri vienojās, ka pārrunas tiks turpinātas un FM sagatavos ietekmes analīzi dažādiem scenārijiem.
Tā pat dienaskārtībā tika izskatīts Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ienākumam no kapitāla. LBAS uzsvēra, ka nodokļu likmes samazinājums kapitāla pieaugumam ar mērķi motivēt augstāku Latvijas iedzīvotāju iesaisti kapitāla tirgos ir jāvērtē piesardzīgi, jo šāds samazinājums lielāko labumu sniedz nelielai daļai finansiāli nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju, vienlaikus samazinājuma ietekme uz budžeta ieņēmumiem ir pietiekami būtiska. LBAS rosināja vērtēt, kā šī nodokļu likmes samazināšana ietekmētu Latvijas iedzīvotāju motivāciju ieguldīt līdzekļus kapitāla tirgos, kā arī vērtēt priekšlikumu kopsakarībā ar iepriekšējā jautājuma ietekmi uz budžetu.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņoja par “Noteikumiem par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju un darba ņēmēja darba vietas norādīšanas kārtību”. Noteikumu projekta mērķis ir VID nodrošināt informāciju par darbinieka faktiskās darba vietas adresi un kā informācijas nodrošināšana praktiski ietekmē administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan VID. Arodbiedrību ieskatā šāda informācija var tikt nodrošināta un arī tās slogā arodbiedrības būtiskus pieauguma riskus nesaskata. Tajā pašā laikā noteikumu mērķis ir nākotnē pārskatīt budžeta ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali pašvaldībām, nevis pēc darbinieka deklarētās dzīvesvietas, bet pēc faktiskās darba vietas, kas arodbiedrību ieskatā var veidot jaunus finansējuma nodrošināšanas un izlīdzināšanas riskus par kuriem nepieciešams diskusijas arī ar pašvaldībām.