Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli VAS “Latvijas gaisa satiksme”, Air Baltic Corporation, VAS” Starptautiskā lidosta “Rīga” par darba koplīguma noteikumu neizpildi.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir saņēmusi informāciju, ka šobrīd ir uzņēmumi, kas, atsaucoties uz ārkārtējo situāciju valstī, vienpusēji atsakās piemērot darba koplīgumus.
Atsaucoties uz LAAF lūgumu, LBAS vērsa uzņēmumu uzmanību uz to, ka darba koplīgumu slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Savukārt, darba koplīgumu nozarē vai teritorijā (turpmāk arī — ģenerālvienošanās) slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.
LBAS norādīja, ka darba koplīgums ir civiltiesisks līgums un tam piemērojami Civillikuma noteikumi, ciktāl Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi. Vienlaikus neskatoties uz to, ka koplīgums pēc savas dabas ir civiltiesisks līgums starp divām pusēm, to nevar uzskatīt par parastu civiltiesisko līgumu. To pamato fakts, ka tiesības uz koplīgumu sarunām aizsargā virkne starptautisko un Eiropas tiesību dokumentu. Koplīgumu pārrunas ir detalizēti atrunātas Darba likuma pantos. Jānorāda, ka darba koplīgums netiek slēgts arodbiedrības kā juridiskās personas interesēs, bet gan darbinieku – arodbiedrības biedru interesēs. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī Darba likuma 6.pantu un 20.pantu, LBAS ieskatā koplīgums ir civiltiesisks līgums ar īpašu statusu. Tas ir līgums, kuram caur detalizētu regulējumu ir noteikta valsts tiesiskā aizsardzība un kuram pēc būtības ir “likumam pielīdzināms spēks”.
Civillikuma 1587.pantā ir noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
LBAS apzinās, ka ārkārtēja situācija valstī var radīt darba devējiem grūtības koplīguma noteikumu izpildē. Tomēr tas nenozīmē, ka darba devējiem ir tiesības patvaļīgi vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu izpildes.
Darba likuma 23.pantā ir noteikts, ka darba koplīguma noteikumus tā spēkā esamības laikā puses groza šajā koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, to dara Darba likuma 21.pantā paredzētajā kārtībā. Tādējādi Darba likums neparedz darba devējam tiesības vienpusēji atkāpties no koplīguma noteikumu izpildes.
Šajā sakarā LBAS uzsvēra Starptautiskās darba organizācijas atzīto, ka koplīgumu pārrunas nozīmē gan došanas, gan ņemšanas procesu un pamatotu paļāvību, ka pārrunu saistības tiks ievērotas vismaz koplīguma darbības laikā, ja šāds koplīgums ir panākts abu pušu kompromisu par noteiktiem jautājumiem rezultātā, jo īpaši apzinoties to, ka arodbiedrības piekrita samazināt vienas prasības, lai nodrošinātu citas tiesības, kurām piešķīra lielāku prioritāti. Ja šīs tiesības var atcelt vienpusēji, tad nevar būt nedz pamatotu cerību par industriālo attiecību stabilitāti, nedz pietiekamas paļaušanas uz pārrunu ceļā noslēgtajiem koplīgumiem. Koplīgumos paredzēto saistību savstarpēja ievērošana ir svarīgs koplīguma pārrunu elements, un tās būtu jāsaglabā, lai nodibinātu darba attiecības uz stabila un stingra pamata. Tiesību norma, kas darba devējam ļauj vienpusēji grozīt parakstīto koplīgumu saturu vai pieprasīt, lai tie tiktu atkārtoti apspriesti, ir pretrunā ar darba koplīguma principiem.[1]
Kā liecina Eiropas sociālo partneru labā prakse, šajos apstākļos sociālie partneri nozaru un uzņēmuma līmenī nekavējoties sēdās pie sarunu galda, fiziski vai tiešsaistē, un vienojās par nepieciešamajiem kompromisiem, proti, mazināt darba devēja saistības vienos aspektos un palielināt saistības citos aspektos, kas krīzes apstākļos ir īpaši svarīgi, piemēram darbinieku veselības aizsardzību, attālinātā darba izmaksu finansēšanu, dīkstāves apmaksas izdevumu papildus finansēšana, kā arī bezdarbnieku pabalstu finansēšana. Piemēram, Somijas sociālie partneri vienojās par darba devēja iemaksu pensiju fondos apturēšanu uz laiku, lai nepieciešamo finansējumu novirzītu bezdarbnieku un dīkstāves pabalstam.[2]
Papildus jāatzīmē, ka koplīguma normu nepildīšanu esošajos apstākļos nevar pamatot ar nepārvaramās varas apstākļu iestāšanos. Tas, ka uzņēmums nevar veikt konkrētu saimniecisko darbību, piemēram, saistībā ar valsts noteikto aizliegumu sniegt pakalpojumus, nenozīmē, ka uzņēmumam nav iespējams pildīt koplīgumā noteiktās saistības pret saviem darbiniekiem.[3]LBAS apzinās, ka esošie ekonomiskie apstākļi rada darba devējiem grūtības ievērot noslēgto koplīgumu normas pilnā apmērā. Taču tas joprojām nedod pamatu vienpusēji atkāpties no koplīgumu normām, bet gan sēsties pie sarunu galda ar arodbiedrībām un sociālā dialoga ceļā rast abpusēji apmierinošu un vienotu risinājumu ārkārtējā stāvokļa pārvarēšanai.
- Freedom of Association. International Labour Office Geneva. Compilation of decisions of the Committee on Freedom of Association Sixth edition (2018), [1336]-[1338].
- Skat.ETUC apkopojumu “Trade unions and coronavirus”: https://www.etuc.org/en/trade-unions-and-coronavirus. Papildus skat. “Somijas sociālo partneru iniciatīvas un vienošanās, lai mazinātu COVID-19 pandēmijas ietekmi,” LBAS 2020: https://arodbiedribas.lv/news/somijas-socialo-partneru-iniciativas-un-vienosanas-lai-mazinatu-covid-19-pandemijas-ietekmi/.
- Zvērinātu advokātu birojs “Ellex Kļaviņš,” COVID-19 un nepārvarama vara. 2020. lpp.3.-4.