LBAS logo

Par darba tiesībām ārkārtas situācijā

Covid-19 krīze ir nesusi virkni izmaiņu, īpaši darbinieku un darba devēju attiecībās. Daudzi darbinieki ir zaudējuši darbu, citi strādā attālināti, ir arī tādi, kuru darba apjoms ir ievērojami pieaudzis.

Covid-19 dēļ ir pieņemti vairāki jauni normatīvie akti un veiktas izmaiņas jau esošajos.

Šajā rakstā aplūkosim, kā strādājošos ietekmē Ministru kabineta 12.03.2020 Rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”[1] (Rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”) regulējums.

Kad nedrīkst un kad drīkst iet uz darbu?

Rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz pienākumu ievērot savstarpēju divu metru distanci (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan publiskām ārtelpām), gan arī citus sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus (attiecas uz publiskām iekštelpām, publiskām ārtelpām un koplietošanas telpām).[2]

Tajā pat laikā neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus. Tas nozīmē, ka darba pienākumu veikšana ir atļauta, BET ir jāievēro īpaši noteikumi un jāņem vērā atsevišķi izņēmumi.

Personām, kuras ierodas no ārvalstīm vai kuras Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas, 14 dienas jānodrošina pašizolācija dzīvesvietā. Savukārt, tām personām, kurām apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās jāatrodas stingrā izolācijā un to drīkst pārtraukt tikai ar ārstējošā ārsta atļauju[3]. Līdz ar to šīs personas noteiktu laiku nedrīkst iet uz darbu un veikt savus darba pienākumus.

Tajā pat laikā, ja darbiniekiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām, noteikums pēc ierašanās no ārvalstīm nenākt uz darbu 14 dienas neattiecas uz:

  • transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem[4];
  • Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvas un Igaunijas teritorijā atgriežas Latvijā[5].

Svarīgi norādīt, ka ārpus darba laika šīm personām tomēr ir jānodrošina pašizolācija un jānovēro savs veselības stāvoklis (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru).

Darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši MK 24.07.2018 not. Nr. 477 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība“), darba devējs nedrīkst nodarbināt personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem.[6]

Lai izvairītos no saskares ar klientiem, Rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti. Tāpat arī visās izglītības iestādēs ir pārtraukta mācību procesa norise klātienē un jānodrošina mācības attālināti.[7]

Pamatojoties uz Rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” pārtraukti ir arī visu veidu izglītības procesi klātienes formā ārpus izglītības iestādēm, tai skaitā visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesi (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi), kā arī sporta norises slēgtās vietās (telpās) un bērnu nometņu darbība.[8]

Brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus, darbojas tikai pārtikas veikali, preses tirdzniecības vietas, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), vakcinācijas kabineti, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, ķīmiskās tīrītavas, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali.[9]

Kam atļauts strādāt vairāk virsstundu?

Nodrošinot, ka darbinieks netiek nodarbināts ilgāk par 60 stundas nedēļā, šajā ārkārtas situācijā ir atļauts strādāt vairāk virsstundu: 

  • valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus[10],
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Nacionālā veselības dienesta, Aizsardzības ministrijas resora, Izglītības un zinātnes ministrijas resora, Iekšlietu ministrijas resora un Ārlietu ministrijas ierēdņiem un darbiniekiem[11],
  • pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem[12],
  • to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību[13],
  • lai nodrošinātu kuģošanas drošību – ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem[14].

Vai transportlīdzekļu vadītāji turpmāk drīkst braukt ilgāk?

Rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” transporta līdzekļu vadītājiem paredz iespēju strādāt vairāk darba stundu:

  • transportlīdzekļu ikdienas vadīšanas laikposms nedrīkst pārsniegt 11 stundas (esošo deviņu stundu vietā);
  • transportlīdzekļa iknedēļas vadīšanas laikposms nepārsniedz 60 stundas (esošo 56 stundu vietā);
  • kopējais uzkrātais transportlīdzekļa vadīšanas laikposms divu secīgu nedēļu laikā nepārsniedz 96 stundas (esošo 90 stundu vietā).

Tāpat transportlīdzekļu vadītājam pēc piecarpus transportlīdzekļa vadīšanas stundām (esošo četrarpus stundu vietā) jāievēro vismaz 45 minūšu pārtraukumu, izņemot gadījumu, ja viņam sākas atpūtas laiks, savukārt 45 stundu regulāro iknedēļas atpūtu var saīsināt līdz 24 stundām, neprasot par to kompensāciju.[15]

Kādos gadījumos var izbraukt no valsts un veikt darbu ārzemēs?

Ar 2020. gada 17. martu ir arī aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Vienlaikus ārlietu ministram vai Valsts robežsardzes priekšniekam ir atļauts izdarīt izņēmumus attiecībā uz personu un transportlīdzekļu pārvietošanos.  

Šis pārvietošanās aizliegums neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas ierodas Latvijas Republikā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus, jūrniekiem, lai viņi varētu atgriezties Latvijā vai nokļūt savā darbavietā uz kuģa, kā arī uz ārzemniekiem, kuru ievešanas nepieciešamību Latvijā komersantu saistību izpildei apliecinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. [16][17]

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir tiesības sniegt atbalstu komersantiem, kuru darbiniekiem nepieciešams atgriezties Latvijas Republikā, kā arī komersantiem, kuriem saistību izpildei nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai ievest ārvalstu darbiniekus Latvijas Republikā.[18]

Ja darbinieki pēc darba ārvalstīs ierodas Latvijas Republikā, darba devējam ir pienākums nogādāt tos līdz viņu dzīvesvietai, neizmantojot sabiedrisko transportu.[19]

Vai var strādāt bez obligātās veselības pārbaudes?

Darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude2. pielikumam.[20]

Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža.[21] Nodarbinātajai personai ir pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā.[22]

Vai saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā?

Ir noteikts, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība“, 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 116 “Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm” un 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 42 “Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki” un darba devējam nav jāveic šāda gadījuma izmeklēšana un uzskaite.[23]

Kaspars Rācenājs, LBAS jurists

  1. Ministru kabineta 12.03.2020 Rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, Latvijas Vēstnesis, 51A, 12.03.2020.
  2. Rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, 4.5.2 1. un 4.5.2 2.apakšpunkts.
  3. Turpat, 4.12.1. – 4.12.3.p.
  4. Turpat, 4.12.1
  5. Turpat, 4.12.4
  6. Turpat, 4.8.
  7. Turpat, 4.3.
  8. Turpat, 4.4.
  9. Turpat, 4.22.3
  10. Turpat, 4.13.
  11. Turpat, 4.13.
  12. Turpat, 4.13.2
  13. Turpat, 4.13.2
  14. Turpat, 4.13.4
  15. Turpat, 4.45.
  16. Turpat, 4.17.
  17. Informācija par izņēmuma atļaujām starptautiskajiem pasažieru reisiem pieejama šeit: http://www.sam.gov.lv/?cat=8&art_id=9533
  18. Turpat, 4.16.1
  19. Turpat, 4.16.2
  20. Turpat, 4.49.
  21. Turpat, 4.50.
  22. Turpat, 4.51.
  23. Turpat, 4.56.