Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi atklātu vēstuli Tieslietu ministrijai un Valsts zemes dienestam, kurā teikts, ka LBAS jau vairākkārt ir aicinājusi ieviest būtisku NĪN atlaižu modeli, kas tiek attiecināts uz vienu, paša apdzīvotu mājokli, ievērojot taisnīguma, iedzīvotāju maksātspēju un progresivitātes principus.
Attiecīgi, LBAS atbalsta Tieslietu ministrijas (TM) ierosināto NĪN:
- neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā;
- nodokli zemei zem pirmā mājokļa ar samazinošu koeficientu 0,2;
- LBAS uzsver, ka NĪN pieaugums uzņēmumiem nedrīkst radīt līdzīgu konkurētspējas apdraudējuma efektu kā OIK.
LBAS vēl 2016. gadā virzīja ideju par neapliekamo minimumu NĪN par mājokli un zemi, kuru 13. Saeimas vēlēšanu programmās 2018. gadā atbalstīja Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija, “Attīstībai/Par!”, un paplašināt atbalstu ģimenēm un pensionāriem caur NĪN un mājokļu programmu reformām apņēmās arī Politiskā partija “KPV LV”, Jaunā Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība. Balstoties uz šo modeli Latvijā no nodokļa būtu pilnībā atbrīvoti mājokļi, kuri kalpo kā vienīgā mājvieta un kuru kadastra vērtība ir līdz 100 000 eiro.
Ja kadastra vērtība pārsniedz 100 000 eiro, tad nodokli aprēķinās no summas, kas šos 100 000 eiro pārsniedz. Igaunijā un Lietuvā prakses atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim ieviesta jau šobrīd. Piemēram, Lietuvā neapliekamais minimums mājoklim ir 220 000 eiro, bet ja īpašnieka aprūpē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, neapliekamais minimums ir 286 000 eiro.
Saskaņā ar EUROSTAT datiem jau šobrīd NĪN kopapjoms 2018. gadā Igaunijā sastādīja 0,2% no IKP, bet Lietuvā 0,3% no IKP, savukārt Latvijā NĪN kopapjoms ir 0,7% no IKP.
OECD pētījums par mājokļu tirgu Latvijā apliecina, ka septiņās no desmit mājsaimniecībām cilvēkiem ir īpašuma tiesības uz mājokli, kurā viņi dzīvo, bet 44% no Latvijas mājsaimniecībām pārāk trūcīgas, lai saņemtu hipotekāro kredītu remontam, tajā pašā laikā tās ir pārāk turīgas, lai pretendētu uz sociālo atbalstu.
Būtiskākais, ko izmaiņas NĪN likmēs nedrīkst veidot, ir lielāks nodokļu slogs Latvijas iedzīvotājiem, īpaši tiem iedzīvotājiem, kuri NĪN maksā par savu vienīgo mājokli, kas ir iedzīvotāja pamatvajadzība. Sliktākais scenārijs NĪN reformās būtu nodokļu sloga pieaugums iedzīvotājiem, ja netiek ieviests neapliekamais minimums, vai ja netiek būtiski samazināta īpašumu kadastra vērtība, turklāt pastāv risks, ka, strauji ceļoties mājokļu kadastrālajai vērtībai, kritīs to tirgus vērtība. ARCO REAL ESTATE padomes priekšsēdētājs Viktors Savins vērš uzmanību, ka atsevišķos dzīvokļu māju īpašumos kadastrālās vērtības pieaugums sasniegs pat 500%, savukārt tirgus vērtība tā rezultātā varētu kristies pat par 30-40%. Būtiski krītot mājokļu tirgus vērtībai, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu, vai pacelt likmes. Pastāv riski nekustamo īpašumu vērtību straujam kritumam, bankas procentu maksājumu pieaugumam, papildus nodokļu slogam, mājsaimniecību bankrotiem un citām nozīmīgām sekām.
LBAS jau 2016. gadā, 8. kongresā kā vienu no stratēģiskās darbības virzieniem izvirzīja Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) diferencēšanu ar mērķi mazināt kopējo nodokļu slogu iedzīvotājiem, sevišķi sabiedrības daļai ar zemākiem ienākumiem.
LBAS 8. kongresā arī izdeva rezolūciju par LBAS prasībām valdībai un Saeimai, kurā aicina veidot tādu darba samaksas, nodokļu un nodevu politiku, kura nostiprina nodokļu sistēmas taisnīgumu un progresivitāti, samērojot to ar iedzīvotāju maksātspēju, mazina ienākumu nevienlīdzību, polarizāciju sabiedrībā un ēnu ekonomikas īpatsvaru, kā arī līdzsvaro darbaspēka un kapitāla nodokļu slogu, atbrīvojot no nodokļiem investīcijas jaunu darba vietu radīšanai, u.c. prasības.
E.Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs