31. janvārī Val Duchesse sociālo partneru samitā Eiropas Komisija, Beļģijas prezidentūra ES Padomē un Eiropas sociālie partneri parakstīja “Trīspusējo deklarāciju plaukstošam Eiropas sociālajam dialogam”
Deklarācija apliecina atjaunotu apņemšanos stiprināt sociālo dialogu ES līmenī un apvienot spēkus, lai risinātu galvenās problēmas mūsu ekonomikā un darba tirgos. Mērķis ir atbalstīt plaukstošus uzņēmumus, kvalitatīvas darbavietas un pakalpojumus, kā arī uzlabotus darba apstākļus.
Parakstītāji atkārtoti apliecina apņemšanos pilnībā ievērot un veicināt sociālo partneru lomu un divpusējo sociālo dialogu. Tas ietver arodbiedrību un darba devēju organizāciju kā sociālā dialoga dalībnieku prerogatīvu pilnīgu ievērošanu un sociālo partneru un sociālā dialoga unikālās lomas ievērošanu Eiropas un valstu līmenī.Loma, kas Līgumā piešķirta sociālajiem partneriem, atšķir sociālo dialogu no citiem konsultāciju veidiem, piemēram, dialoga ar pilsonisko sabiedrību.
Komisija, ES Padomes prezidentvalsts Beļģija un Eiropas sociālie partneri vienojās par zemāk minēto.
1. Novērst darbaspēka un prasmju trūkumu: kvalitatīvas darbvietas un darbaspēks, kam ir vajadzīgās prasmes, ir būtiski nepieciešami ES konkurētspējai. Tomēr nu nesenā Eirobarometra aptaujā gandrīz divas trešdaļas (63 %) mazo un vidējo uzņēmumu norādījuši, ka ikdienas uzņēmējdarbībā viņus bremzē darbaspēka un tā kvalifikācijas trūkums. Komisija sadarbībā ar sociālajiem partneriem 2024. gada pavasarī iesniegs darbaspēka un prasmju trūkuma novēršanas rīcībplānu. Turklāt visi četri parakstītāji apņēmās izdarīt savu darāmo, lai cilvēkus plašāk iesaistītu darba tirgū, uzlabotu darba apstākļus, atvieglotu kvalifikāciju atzīšanu un integrētu darba ņēmējus no ārvalstīm.
2. Ap Eiropas sociālo dialogu centrēt mūsu kopīgo nākotni: sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme tajā, kā ES reaģē uz mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem un tiem pielāgojas, arī zaļās un digitālās pārkārtošanās gaismā. Deklarācija vēlreiz apliecina ES apņemšanos pilnīgi ievērot un veicināt sociālo partneru un sociālā dialoga lomu.
3. Izveidot Eiropas sociālā dialoga sūtņa funkciju: Komisija radīs īpašu Eiropas sociālā dialoga sūtni, kurš veicinātu un vēl vairāk stiprinātu sociālā dialoga nozīmi Eiropas un valstu līmenī. Sūtnis atbalstīs sociālo dialogu nacionālā un Eiropas līmenī, kā arī reaģēs uz sociālo partneru kopīgi izvirzītajiem traucējumiem sociālajā dialogā, izmantojot jaunu brīdināšanas sistēmu.
Šajā nolūkā Komisija, apspriežoties ar Eiropas sociālajiem partneriem, izveidos mehānismu, lai no Eiropas sociālajiem partneriem saņemtu kopīgus ziņojumus par sociālo dialogu ES līmenī. Apstākļos, kad sociālie partneri kopīgi konstatē, ka sociālais dialogs netiek ievērots un pienācīgi veicināts ES līmenī, sūtnis uzraudzīs un koordinēs atbildi, kas Komisijai jāsniedz uz šiem kopīgajiem ziņojumiem.
Ja sociālie partneri kopīgi identificē bažas valsts līmenī, sūtnis šīs kopīgās bažas nodos ES iestādēm. Eiropas sociālā dialoga sūtnis regulāri sazināsies ar Eiropas sociālajiem partneriem. Sūtnim būtu jārīkojas objektīvi un saskaņā ar Komisijas institucionālajām prerogatīvām un pilnībā jāievēro Eiropas sociālo partneru autonomija, kuri turpinās tieši – individuāli vai kopīgi – sadarboties ar ES iestādēm ES politikas un sociālā dialoga procesos.
4. Sākt darbu pie Eiropas sociālā dialoga pakta: vairākas divpusējas un trīspusējas sanāksmēs, kurās noskaidrot, kā ES līmenī turpmāk pastiprināt sociālo dialogu. Pie tā pieder ES institucionālais un finansiālais atbalsts un spēju veidošana, arī ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), starpniecību, kā arī norunāta divpusēja pieeja sociālo partneru nolīgumu sarunām, to veicināšanai un īstenošanai. Arodbiedrības un darba devēji šodien ir vienojušies rīkot vairākas sanāksmes, lai vienotos par turpmākiem pasākumiem sociālā dialoga stiprināšanai, lai 2025. gada sākumā noslēgtu Sociālā dialoga paktu.
Nataļja Preisa, LBAS eksperte