Darba cilvēkiem nav nekā svarīgāka apziņu, ka viņu bērni un vecāka gadagājuma radinieki tiek pienācīgi aprūpēti. Aprūpe, jo īpaši maziem bērniem un veciem cilvēkiem, ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm Eiropā. Tiek lēsts, ka aprūpē ir nodarbināti aptuveni astoņi miljoni cilvēku, kas veido apmēram 5% no kopējā darbaspēka. Lielākā daļa aprūpes darbinieku, 88,2%, ir sievietes. Cilvēkiem, kas strādā aprūpē, ir īpaša loma, kas ir būtiska bērnu un radinieku labklājībai, kā arī tam, lai vecāki un pieaugušie ar vecāka gadagājuma radiniekiem varētu strādāt un pelnīt iztiku.
Tomēr aprūpes darbs, ko vairumā gadījumu veic sievietes, ir nepietiekami apmaksāts un nepietiekami novērtēts, un līdz ar to tas cieš no darbinieku trūkuma. Aprūpes darbi bieži ir –
- mazapmaksāti
- fiziski un emocionāli prasīgi ar augstām darba slodzēm
- tiek veikti nedrošos apstākļos ar neatbilstošu apmācību, sliktām karjeras iespējām un dažos galējos gadījumos pat tuvu verdzībai.
Lai gan aprūpes darbinieki bieži ir slikti apmaksāti, tiem, kam par to ir jāmaksā no savas kabatas, tā ir dārga. 2015. gada ES mēroga apsekojumā konstatēts, ka gandrīz 60% cilvēku bija grūtības ar bērnu aprūpes izmaksām, un 5% bija grūtības ar bērnu aprūpes pieejamību. Trūkst arī bērnu aprūpes un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iespēju – Spānijā un Itālijā aptuveni 30% vajadzību pēc aprūpes mājās (nevis bērnu aprūpes) netiek apmierinātas.
Aprūpes nozarē strādājošie ir nodarbināti valsts un privātajā sektorā, un daži no tiem ir mājkalpotāji, kurus tieši nodarbina ģimene vai persona, kam nepieciešama aprūpe un atbalsts.
Sistēmā netiek nodrošinātas valsts investīcijas. Nepieciešams garantēt tiesības uz aprūpi, kas mums visiem ir vajadzīga kādā mūsu dzīves brīdī.
“Cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama bērnu vai vecāka gadagājuma vecāku aprūpe, tā bieži ir dārga, savukārt tiem, kuri veic aprūpes darbu, tiek maksāts nepietiekams atalgojums”, saka Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāra vietniece Estere Linča. “Ir vajadzīga lielāka piekļuve aprūpei, lai uzlabotu daudzu sieviešu izredzes palikt darbā, bet to nevajadzētu darīt uz aprūpes nozarē strādājošo rēķina. Mums ir jāuzlabo piekļuve aprūpei visā Eiropā un vienlaikus jāuzlabo aprūpes darba kvalitāte.”
Saskaņā ar Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrības (EPSU) informāciju, aprūpes darbiniekiem ir vajadzīgi lielāki publiskie ieguldījumi, lai viņi saņemtu lielāku atalgojumu un labākus darba apstākļus, palielinātu personālu, uzlabotu veselību un drošību, palielinātu apmācību un karjeras izaugsmes iespējas.
Saskaņā ar UNI Europa, Eiropas privātā sektora pakalpojumu arodbiedrību, vairāk nekā puse aprūpes darbinieku līdz pat 75% no viņu darba laika atrodas emocionāli traucējošās situācijās, un 1 no 4 aprūpes darbiniekiem apgalvo, ka viņiem ir nepieciešama lielāka apmācība, lai labi tiktu galā ar saviem pienākumiem.
Aprūpes nozarē arvien vairāk dominē daudznacionāli uzņēmumi. Tādos uzņēmumos kā Korian, Fresenius un Orpea darbinieki ir pelnījuši labāku atalgojumu un labākus darba apstākļus.
Šajā sakarā Uni Europa un EPSU aicina slēgt nozaru koplīgumus visiem aprūpes darbiniekiem. Nozaru koplīgumu slēgšana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem ir labāki darba apstākļi, kas būtiski ietekmē lietotāju un iedzīvotāju labklājību.
“Valdībām ir jāuzņemas sava loma”, piebilst Estere Linča, ETUC ģenerālsekretāra vietniece. “Politikā, kuras mērķis ir nodrošināt vairāk sabiedrisku un pieejamu kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu, jārisina arī problēma, kas saistīta ar veselības aprūpes darbinieku darba samaksu un darba apstākļiem. Viens veids, kā to izdarīt, ir atbalstīt darba koplīgumu slēgšanu.”
Eiropas Pārtikas, lauksaimniecības un tūrisma arodbiedrību federācija (EFFAT) uzskata, ka lielākā daļa no vairākiem simtiem tūkstošiem mājkalpotāju Eiropā ir nodarbināti neformālajā ekonomikā, un tas nozīmē, ka viņi ir neaizsargāti pret izolāciju, nabadzību, uzmākšanos, vardarbību un dažos gadījumos pat verdzību. Vairākas ES dalībvalstis, tomēr pārāk maz, ir atzinušas mājsaimniecības darbinieku smagā un nozīmīgā darba vērtību, iekļaujot tos formālajā ekonomikā, izmantojot valsts subsidētas shēmas, piemēram, pakalpojumu kuponus. Tomēr, mājkalpotāju arodbiedrību spēka stiprināšana ir galvenais rīks, lai nodrošinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību šajā nozarē.
“Lai gan aprūpes darbinieki ir īpaši neaizsargāti, viņi lielākoties nav iekļauti ES nodarbinātības tiesību aizsardzībā,” uzsver Estere Linča. “Jaunajai Komisijai tas jārisina, ieviešot tiesisku instrumentu, lai saskaņotu visas attiecīgās ES direktīvas ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 189, kas garantē tiesības mājkalpotājiem.”