Eiropas Komisijas iniciatīva par taisnīgu minimālo algu ir vajadzīga ne tikai, lai novērstu kaitējumu, ko radīja ES ekonomikas politika pēc 2008. gada ekonomikas krīzes, bet arī lai risinātu koronavīrusa krīzes sekas, teikts Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ziņojumā, kas tika pieņemts dienā, kad Komisija uzsāka 2. apspriešanos par minimālo algu.
“Daudzi strādājošie cilvēki nav tikuši pāri algu taupības sekām no iepriekšējās krīzes, kad mūs skāra jaunā krīze,” sacīja Estere Linča (Ester Lynch), ETUC ģenerālsekretāra vietniece.
“Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) ir apņēmusies nodrošināt, ka ikvienam darba ņēmējam Eiropas Savienībā tiek maksāta taisnīga minimālā alga. Publicētais apspriešanās dokuments ir solis uz priekšu. Tas atzīst nepieciešamību nodrošināt, ka darba ņēmēji var vienoties par taisnīgu atalgojumu, stiprinot koplīgumu slēgšanu un pasākumus, kas varētu palielināt likumā noteikto minimālo algu, kā to prasa ETUC. Tajā pašā laikā joprojām nav skaidrs, kā Komisija plāno sasniegt šos mērķus.”
“Mēs turpināsim pieprasīt skaidru Eiropas Komisijas apņemšanos nodrošināt, ka dalībvalstis paaugstina likumā noteikto minimālo algu līdz cienīgas dzīves algu līmenim. Tas nozīmē līmeni, kas ir vismaz 60% no vidējās algas un kas ir piemērots arī preču un pakalpojumu grozam, par ko valsts līmenī valdība vienojas ar arodbiedrībām un darba devējiem.”
“Ir arī jāievieš reāli pasākumi, lai atbalstītu arodbiedrību un darba devēju savstarpējo dialogu par algām, jo kolektīvi iegūtas algas ir vienīgais veids, kā visā ES saglabāt taisnīgas minimālās un visas pārējās algas. Viens veids, kā to izdarīt, būtu atteikties no līdzekļu atgūšanas, publiskā iepirkuma līgumiem un citiem valsts līdzekļiem tiem darba devējiem, kuri atsakās no sarunām ar arodbiedrību.”
“Galvenā trūkstošā sastāvdaļa ir tas, kā samazināt algu nevienlīdzību visā Eiropā, jo austrumu un rietumu algu atšķirību nevar turpināt.”
Kopš koronavīrusa pandēmija skārusi Eiropu:
- gandrīz 40% ES darba ņēmēju apgalvo, ka ir sliktākos apstākļos nekā pirms krīzes, un vairāk nekā 40% to pašu atzīst 13 dalībvalstīs (Itālijā, Spānijā, Polijā, Rumānijā, Portugālē, Horvātijā, Bulgārijā, Slovēnijā, Slovākijā, Grieķijā, Ungārijā, Kiprā un Maltā);
- tikai nedaudz mazāk nekā 50% strādājošo apgalvo, ka viņu darba laiks kopš krīzes sākuma ir samazinājies, un vairāk nekā 50% to apgalvo 10 dalībvalstīs (Itālijā, Spānijā, Francijā, Polijā, Rumānijā, Horvātijā, Bulgārijā, Grieķijā, Kiprā un Maltā).
Pētījumi liecina, ka laikposmā no 2011. līdz 2018. gadam Eiropas Komisija iesniegusi 50 “konkrētām valstīm paredzētus ieteikumus” par algu pieauguma ierobežošanu un 38 ieteikumus par darba drošības un darba ņēmēju tiesību ierobežošanu.
“Runa ir par pagātnes kļūdu labošanu,” atzīmēja Estere Linča, “un gādāt, lai tās neatkārtotos pēc patreizējās krīzes. Vērienīga un drosmīga Eiropas Komisijas iniciatīva ir vajadzīga jo vairāk pēc koronavīrusa, lai izpildītu solījumu par taisnīgu minimālo algu un veicinātu koplīgumu slēgšanu. EK paziņojums dod cerību, ka mēs virzāmies pareizajā virzienā, bet ir vajadzīgs daudz vairāk darba un skaidrības.”