Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) aicinājums ar ekonomistu un atzītu personību atbalstu Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājiem par ārkārtas makroekonomiskiem pasākumiem, lai risinātu ārkārtas situāciju attiecībā uz COVID-19.
Mēs vēršamies pie Eiropas institūcijām un valdībām steidzamības kārtā, jo mūsu iedzīvotāji fiziski un ekonomiski cieš no Corona COVID-19 vīrusa. Nevienam nav jāizvēlas, vai aizsargāt sevi un savus mīļos, vai saglabāt savu darbu un ienākumus, potenciāli pakļaujot riskam sevi un citus.
Mums jārīkojas un jārīkojas drosmīgi. Mēs baidāmies, ka ar instrumentiem un līdzekļiem, ko šobrīd piedāvā valdības un Eiropas Savienības iestādes, nepietiks. Stabilitātes un izaugsmes pakta elastības pilnīga izmantošana būs kā pilieni okeānā, ja tiem netiks pievienoti papildus pasākumi. Jāaktivizē Fiskālā pakta ārkārtas klauzula.
Mēs aicinām visas finanšu iestādes atturēties no vilinājuma gūt labumu no šīs bezprecedenta ārkārtas veselības situācijas, bet strādāt, lai novērstu ekonomisko šoku. Tāpēc mēs iesakām ātri īstenot šādus pasākumus:
- Nekavējoties apturēt biržu darbību: pēc nepieredzētā krituma akciju tirgos visā pasaulē uzņēmumi un darbinieki neizbēgami cietīs un cīnīsies pēc piekļuves kredītiem.
- Samazināt Eiropas Centrālās bankas rezerves likmi līdz nulles procentam vai zemāk (pašlaik 0,25%), galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi samazināt zem 0,75% un vēl vairāk samazināt noguldījumu iespējas negatīvajā teritorijā (pašlaik -0,5%), lai stimulētu bankas turpināt ekonomisko aktivitāti.
- Padarīt Eiropas Centrālo banku patiešām gatavu darīt “visu nepieciešamo”, kas nozīmē gatavību neierobežotai tiešo monetāro darījumu un kvantitatīvās atvieglošanas “krājumu” pārlādēšanai. Papildus tam, Eiropas Centrālās bankas kapitāla atslēgu varētu uz laiku atlikt finansiālās stabilitātes nolūkos, dažām dalībvalstīm palīdzība būs nepieciešama vairāk nekā citām.
- Neļaut finanšu iestādēm izsniegt aizdevumus ar pozitīvām procentu likmēm gan Eiropas dalībvalstīm, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem. Mazie un vidējie uzņēmumi gatavojas vai nu veidot uzkrājumus, vai pārtraukt darbību, un, ja netiks sniegts papildus atbalsts, uzņēmumu darbība tiks apturēta. Mēs lūdzam visām finanšu iestādēm, ne tikai valstu attīstības bankām un Eiropas Investīciju bankai, bet arī privātajām bankām liegt iespējas pelnīt uz aizdevumu procentiem, lai dotu uzņēmumiem iespēju virzīties uz priekšu. Ja to nevar panākt ar stimulu palīdzību, valdībām jārīkojas ar dekrētu vai jānodrošina garantija valsts līmenī, kas tiek atbalstīta ES līmenī.
- Eiropas Stabilitātes mehānismam šajā procesā ir svarīga loma, un mēs mudinām valdības pārliecināties, vai tās, izmantojot minētos mehānismus var nodrošināt naudas piesaisti ar nulles, vai negatīvu procentu likmi, un aizdot naudu dalībvalstīm. Turklāt dalībvalstis var izmantot piesardzības kredītlīnijas, kas pieejamas saskaņā ar Eiropas Stabilitātes mehānisma līgumu bez jebkādiem nosacījumiem.
- Papildus iepriekš minētajiem rīkiem, nepieciešams apsvērt vajadzību pēc “helikoptera naudas” no Eiropas Centrālās Bankas, lai apietu nefunkcionālo banku transmisiju mehānismu. Un, ja rodas nepieciešamība, to izmantot kā veidu, lai tiktu galā ar ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, atbalstītu darbinieku ienākumus un novērstu deflāciju.
- Jāveicina īpaši pasākumi, lai regulētu cenu izmaiņas vitāli svarīgiem produktiem un mājokļiem, jebkāda veida ārkārtas situācijas ļaunprātīga izmantošana ir stingri jānosoda un jāierobežo.
Mums ir jāpārliecinās, ka ārkārtas pasākumiem, kas tagad jāievieš, sekos vairāki strukturāli un stabili pasākumi, lai veicinātu ieguldījumus un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. Mums ir jāizmanto pašreizējais Eiropas Savienības Ekonomikas pārvaldības pārskats, ko nesen uzsāka Eiropas Komisija: ir absolūti nepieciešama pilnīga Eiropas fiskālās sistēmas pārskatīšana, balstoties uz saprātīgiem ekonomikas principiem.
Sabiedrisko pakalpojumu nozare un tās darbinieki veic neticami labu darbu, aizsargājot un rūpējoties par iedzīvotājiem šīs nepieredzētās krīzes laikā, un tagad ir pienācis laiks nodrošināt, lai nākotnē šīs nozares tiktu pienācīgi un ilgtspējīgi finansētas, izskaužot nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Skaidrs, ka šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešami fiskālie pārskaitījumi starp dalībvalstīm, un Eiropas centrālā fiskālā kapacitāte, lai izsniegtu drošus aktīvus, kas šobrīd ir ļoti nepieciešami, taču šķiet, ka šādi mērķi vēl nav sasniedzami.
Galu galā runa ir par mūsu finanšu sistēmas demokrātisku kontroli un nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai glābtu cilvēku iztikas līdzekļus un saimniecisko darbību. Ātra un kopīga rīcība ir vienīgā efektīvā atbilde uz krīzi, kas ietekmē mūs visus.
Mums ir jārīkojas kopā, ja nevēlamies, lai šī situācija degradējas līdz sīkumainam un aizspriedumainam nacionālismam. Mums jārīkojas kopā, jo mēs saskaramies ar vienādiem draudiem un vīrusu, kas neapstājas uz robežām. Rīkosimies solidāri cilvēku brīvības un mūsu kopējo interešu labā. Kopā mēs esam stiprāki.
Aicinājumu parakstījuši vairāki simti Eiropas ekonomisti, akadēmiķi un citas personības, tajā skaitā LBAS tautsaimniecības eksperts Mārtiņš Svirskis un ekonomikas zinātņu doktore, LBAS nodarbinātības, izglītības un sociālo jautājumu eksperte Linda Romele. Parakstu vākšana turpinās.