Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība 4.jūlijā organizēja vebināru “Pensiju sistēma un izaicinājumi Latvijā”, kurā ar prezentāciju “Pensiju sistēmas ilgtspēja Latvijā individuālisma laikmetā” piedalījās Dr. oec. Edgars Voļskis. E.Voļskis iesāka savu prezentāciju ar atsauci uz 18.gs.beigu ekonomistu Ādamu Smitu par sabiedrības labklājības pamatiem. Saskaņā ar Ā.Smitu jebkuras sabiedrības labklājības pamatā ir cilvēka darbs un indivīda sociālā labklājība ir definējama kā strādājošā indivīda personīgā darba nopelns vai trūkums. Ja cilvēks izvēlas nedarīt darbu, tas attiecīgi rezultējas zemākā individuālās labklājības līmenī. E.Voļskis daudz runā par individuāla darba veikšanu ar uzsvaru “individuāls”, jo Latvijā iemaksas sociālajā budžetā ir individualizētas, tas savukārt nozīmē, ka ienākumi pensionējoties būs atkarīgi no veiktajām iemaksām. Ā.Smita grāmata kalpo arī mūsdienām un ir pamatu pamats, kad runājam par to, kas ir labklājība, kas ir sabiedrības un kas ir indivīda labklājība. Ar šo grāmatu sākās arī tas, ko saucam par ekonomiku.
Jo agrāk mēs apzināsimies, ka iesaiste pensiju sistēmā ir neizbēgama, jo vairāk vecumdienās no tās baudīsim. E.Voļskis uzsver, ka Latvijas pensiju sistēmai un demokrātijai ir daudz kā kopīga. Proti, tā ir vienmēr kritizēta un uzskatīta par negodīgu un neperspektīvu, taču nekas nav labāks izgudrots, tā ir vislabākais sociālekonomiskais modelis šodienas individuālisma laikmetā. Tas sasaucas ar Vinstona Čērčila teikto, ka demokrātija nav nekas labs, taču nekas labāks nav izgudrots.
Latvijas pensiju sistēma balstās uz 3 galvenajiem pīlāriem jeb principiem. Pirmais ir solidaritātes princips, kas nozīmē solidaritāti starp valstīm un iedzīvotājiem, domājot ne tikai par šodienas pensionāriem, bet arī par savu nākotnes pensiju, līdzatbildība starp valsti un iedzīvotāju. Otrs ir taisnīguma princips, kas balstās uz individuālo ieinteresētību. Trešais princips ir brīvprātīgums. No vienas puses ir pensiju pirmais un otrais līmenis, no otras puses ir arī trešais līmeni, kurš ir brīvprātīgs un paredz veidot nākotnes uzkrājumu, kas ir labklājības sabiedrības pamatā. Kopumā visi trīs principi veido stabilitāti.
Latvijas pensiju sistēmu veido 3 līmeņi un pamatā iemaksas tiek veiktas 1. un 2.pensiju līmenī. Būtiska ir pārdale starp 1. un 2.pensiju līmeni. Sākot ar 2025.gadu, mēs pensiju apdrošināšanai 1.līmenī veicam 15% iemaksas no valsts sociālās apdrošināšanas nodokļa un 5% 2.līmenī. Kāda ir atšķirība? Pirmā līmeņa iemaksas aiziet esošo pensiju izmaksām, savukārt iemaksas no 2.līmeņa tiek uzkrātas individuālā kontā nākotnes pensijai, taču par pirmajiem 15% 1.pensiju līmenī valsts uzņemas saistības, lai nākotnē izmaksātu pensiju atbilstoši ienākumiem. Vienlaicīgi valsts veiktās iemaksas pensiju apdrošināšanai indeksē, katru gadu valsts pārrēķina uzņemtās saistības atbilstoši darba algas fonda pieaugumam. Savukārt 5% 2.līmenī ir reāla nauda, kura tiek paņemta no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un pārskaitīta pensiju pārvaldniekam un tiek ieguldīta attiecīgā pensiju plānā dažādos finanšu instrumentos – akcijās, vērtspapīros, obligācijās utt. Nauda 2.pensiju līmenī ir pakļauta finanšu tirgus svārstībām, vienu gadu tā var būtiski palielināties, taču jau nākamajā gadā samazināties. Attiecībā uz 3.pensiju līmeni tiek ievērots iepriekš minētais brīvprātības princips, kurā iemaksas veic vai nu pats indivīds vai darba devējs, lai palielinātu nākotnes pensiju. Aprēķinot pensiju, tiek ņemts vērā, kāds būs sagaidāmais dzīves ilgums pēc pensionēšanās, pašlaik tie ir 19 gadi. Tātad pensiju kapitāls tiek izdalīts ar 19, tad ar 12 mēnešiem un tiek iegūta indivīda pensija.
Kad 90.to gadu beigās tika reformēta pensiju sistēma un tika izveidots pensiju 2.līmenis, jau tad tika apzinātas demogrāfiskās problēmas Latvijā, proti, strauji palielināsies pensionāru skaits attiecībā pret strādājošajiem, no kuru uzkrātā pensiju kapitāla 1.līmenī tiek izmaksātas pensijas šodienas pensionāriem. T.s. “demogrāfiskā eglīte”, kur apakšā ir strādājošie un augšā pensionāri, lēnām pārvēršas par “palmu”. Tāpēc jādomā kā notiek pārdale no 2.pensiju līmeņa uz pirmo, lai nodrošinātu pensiju ilgtspēju. Pārdale notika arī 2025.gadā, kad no 6% sociālās iemaksas pensiju 2.līmenī tika samazinātas uz 5% un 1% tika pielikts klāt pensiju 1.līmenim, lai palielinātu iemaksas esošajiem pensionāriem. Var teikt arī, ka tika pārdalīti riski.
E.Voļskis savā prezentācijā skar tādu tēmu kā viesstrādnieku no trešajām valstīm uzaicināšana darbam Latvijā, tādā veidā nodrošinot pensiju sistēmas ilgtspēju nākotnē un risinot problēmu kā darbaroku trūkums tagadnē. E.Voļskis atzīst, ka esam diezgan dziļā bedrē, tāpēc valdībai ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, lai risinātu demogrāfiskās problēmas.
Vecuma pensiju sistēmas izaugsmes perspektīvas un stabilitāte tiek vērtētas no 2 aspektiem:
- Makro / Valstiskais, vērtējot pensiju sistēmas ietekmi uz sociālās apdrošināšanas budžeta stabilitāti ilgtermiņā
- Mikro / Individuālais, vērtējot pensijas sistēmas sniegtos labumus katram atsevišķam pensiju sistēmas dalībniekam (ienākumu atvietojamības līmenis)
Makro līmenī pēdējos gados ir bijis liels sociālā budžeta pārpalikums un nereti izskan viedokļi, ka šo pārpalikumu vajadzētu izmantot. Taču jāņem vērā, ka pašreizējais uzkrājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju un attiecīgi pārpalikums ir noguldīts Valsts kasē. Mikro līmenis ir katra indivīda nodrošinājums, ko parāda ienākumu atvietojamības līmenis – kāda pensija būs nākotnē katram indivīdam individuāli (nākotnes pensijas apmērs attiecībā pret iepriekš gūtajiem ienākumiem procentuāli).
Latvijā pensiju sistēma ir būvēta tā, ka katrs pats individuāli rūpējas par savu pensijas lielumu un sociālo nodrošinājumu nākotnē. Tai pat laikā Ir jārunā par Nabadzības Slieksni (Poverty Line) salīdzinājumā ar vidējo izpeļņu valstī (makro skatījums). Rādītājs, kuru lieto OECD, tiek rēķināts kā indivīda ienākumi pret vidējo algu valstī, kam būtu jāsasniedz vismaz 60%. Tas nozīmē, ja indivīda ienākumi būs zem 60%, tad jūs esat pakļauti nabadzībai. Līdz ar to būtu jāskatās ne tikai, cik jūsu pensija ir liela attiecībā pret ienākumiem iepriekš, bet arī attiecībā pret vidējo algu valstī. Būtiski ir ņemt vērā kādas ir iemaksas 2. un 3.līmenī attiecībā pret vidējās algas pieaugumu valstī, jo no tā tiek rēķināta jūsu nākotnes pensija. Ja alga pieaug straujāk nekā pensiju plāna ienesīgums, tad pensiju kapitāla pirktspēja nākotnē kritīsies. Lai pilnībā varētu atvietot savus ienākumus, ir jābūt aktīviem darba dzīvē, gan jāveic iemaksas 3.pensiju līmenī, gan izvēloties tādus pensiju plānus, kur ienesīgums ir lielāks nekā algas pieaugums.
Attiecībā uz pensijas apmēru ir jāņem vērā arī citi rādītāji, tādi kā summārais dzimstības līmenis, kuram būtu jābūt 1,8 (pašlaik 1,2 bērni uz vienu ģimeni), šis rādītājs būtu jāizpilda nākamo 10 gadu laikā. Papildus tam vajadzētu Latvijas darba tirgū nonākt 20 000 viesstrādnieku gadā (nākamo 5 gadu laikā ir nepieciešami papildus 100 000 strādājošo). Pārdalei starp 1. un 2. pensiju līmeni vajadzētu būt 14%/6% (pašlaik 15%/4%). Vidējam algu pieaugumam vajadzētu būt vismaz 2-3% gadā, savukārt ienesīgumam pensiju plānos vajadzētu sasniegt 6-7%, lai ienesīgums augtu straujāk nekā algas pieaugums, pie pārvaldnieku komisijas maksas 0,05-0,07%. Pašlaik Latvijas tirgū ir liels pārvaldnieku skaits un pensiju plāni, kas ir par daudz Latvijas gadījumā. Ja samazinātos pārvaldnieku skaits, samazinātos arī komisiju maksas, pārvaldniekiem aktīvāk konkurējot savā starpā.
Diskutējot par nākotnes pensiju kapitāla pieauguma apsvērumiem Latvijas iedzīvotāju labklājībai, 2.pensiju līmeņa kapitāla izvietojums Latvijā ir samazinājies no 65% līdz 7% un tie paši 7% pārsvarā tiek ieguldīti Latvijas valdības obligācijās, kas nav optimāls variants. Uzsākot pensiju reformu par ieguldījumiem 2.pensiju līmeni, bija sagaidāms, ka pensiju pārvaldnieki 20% līdz 50% ieguldīs Latvijas finanšu tirgū, tādā veidā stimulējot Latvijas tautsaimniecības attīstību un pensiju kapitāla pieaugumu. Līdz ar to var teikt, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības mērīšana notiek nevis caur IKP uz 1 iedzīvotāju, bet gan caur nacionālā ienākuma un uzkrātā kapitāla pieauguma pārdali, un starp nodokļus maksājošajiem iedzīvotājiem un pensionāriem.
E.Voļskis prezentēja arī idejas, kuras būtu svarīgas arodbiedrībām, piedaloties darba tirgus pārvaldībā. Viens no jautājumiem, kuru vajadzētu risināt arodbiedrībā, ir par izdienas pensiju sistēmas saņēmēju amatu un profesiju pārskatīšanu. Otrs jautājums būtu par jaunu prasmju un kvalifikāciju iegūšanas valsts atbalstu atbilstoši tehnoloģiskajam progresam un pieprasījumam darba tirgū, šis jautājums būtu jāskata kontekstā arī ar izdienas pensijām. Iespējams viens no risinājumiem varētu būt priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas pie 40-45 gadu stāža ar pilnu vecuma pensiju nevis samazinātu priekšlaicīgi pensionējoties. Ja ir liels darba stāžs (40 un vairāk gadi), veiktas pietiekami lielas sociālās iemaksas, izvēlēts ienesīgs pensiju plāns, iespējams indivīdam nevajadzētu gaidīt 65 gadus un varētu priekšlaicīgi pensionēties ar pilnu pensiju, jo ir uzkrāts pietiekams pensijas kapitāls. Šāda prakse ir Itālijā.
Cits risinājums būtu 0. un 4. pensiju līmeņa uzkrājumu veidošana, ir valstis, kurās nav pensijas kā Latvijā, bet pastāv 0. un/ vai 4.pensiju līmenis. 0.pensiju līmenis ir tāds līmenis, kur vecāki nodrošina kvalitatīvu izglītību saviem bērniem, bērni vēlāk iegūst labu darbu ar labiem ienākumiem un tādā veidā bērni atbalsta savus vecākus. E.Voļskis uzsver, ka izglītība ir svarīgs cilvēkkapitāls un ļauj uzturēt ne tikai sevi, bet arī savus vecākus. Savukārt 4.pensiju līmenis ir ieguldījumi neamortizējamos aktīvos. Ja indivīdam ir brīvi līdzekļi, tie tiek ieguldīti zeltā, sudrabā vai citos dārgmetālos, mākslas darbos vai zemē, kas vēlāk pensijas vecumā var nodrošināt pamata vai papildus ienākumus. Pēdējais risinājums, kuru piedāvā E.Voļskis, ir 3. pensiju līmeņa atsevišķo arodbiedrību pensiju plānu izveide un nodošana profesionāliem pārvaldniekiem, kas nodrošinātu iespēju tās dalībniekiem uzkrāt papildus ienākumus.
Pateicoties vebināram, LBAS ir ieguvis vairākas atziņas un idejas kā padarīt pensiju sistēmu pievilcīgāku Latvijas strādājošiem. LBAS arī turpmāk sagaida idejas no saviem biedriem, lai aktīvāk varētu aizstāvēt savu biedru intereses un labklājību.
Vebināra ierakstu skatiet šeit: