Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums ļaut par dīkstāvi maksāt darbiniekiem tikai 70% algas tapis kompromisa rezultātā, atzīst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Viņš stāstīja, ka vairākkārtīgu virtuālo tikšanos rezultātā izdevies nonākt pie šāda secinājuma, ko piedāvāt Finanšu ministrijai.
Normu plānots attiecināt uz padziļinātās sadarbības programmas jeb “uzņēmumu baltā saraksta” dalībniekiem, kas atbildīs noteiktajiem kritērijiem un par kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) būs pārliecinājies, ka uzņēmumā ar nodokļu nomaksu ir viss kārtībā.
Pērnā gada oktobrī tādi uzņēmumi esot bijuši 3976, tomēr esot uzņēmumi, kuri baidās iesaistīties,lai nezaudētu reputāciju, atzīst E. Baldzēns.
Vienlaikus LBAS priekšsēdētājs uzsver, ka nevar veidoties situācija, kad darbinieks, kurš atrodas dīkstāvē un saņem 70% no algas, saņem tik pat daudz, kā darbinieks kurš dodas uz darbu un strādā, piemēram, četras dienas nedēļā. Tāpat viņš uzsver, ka dīkstāvē esošajiem izmaksājamā summa nedrīkst būt zemāka kā minimālā alga un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu aizvien jāsaņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.
Dīkstāvē uzņēmumi varētu sūtīt tos darbiniekus, kuri ir lielākā riska grupā, piemēram, gados vecāki vai balstoties uz veselības apsvērumiem.
Ir bijušas ilgas diskusijas par šī piedāvājuma termiņiem, tomēr panākta vienošanās, ka šī norma varētu būt spēkā līdz šā gada 31.decembrim, tomēr normas maksimālais termiņš varētu būt 2021.gada 31.decembris.
“Šī norma nosaka, ka darbiniekam ir saglabāta darba vieta, iztikas līdzekļi un uzņēmējam ir saglabāts darbinieks,” pauda Baldzēns, uzsverot, ka tie ir pagaidu risinājumi.
Jau vēstīts, ka EM izskatīšanai Ministru kabineta ārkārtas sēdē iesniegusi priekšlikumu ārkārtējā situācijā darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu attiecībā uz darbinieka algu dīkstāves laikā.
EM iesniegusi valdībā grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, ar kuriem iecerēts risināt problēmjautājumus attiecībā uz Darba likuma normu piemērošanu krīzes laikā kopš 12.marta, kā arī saglabātu nodarbinātību un esošās darbavietas uzņēmumos.
Ar grozījumiem likumā rosināts paredzēt, ka darba devēji, kas atbilst padziļinātās sadarbības programmas jeb “uzņēmumu baltā saraksta” dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, varēs darbiniekam samazināt Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Patlaban Darba likums paredz, ka dīkstāves gadījumā alga jāizmaksā pilnā apmērā.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, varēs vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apmēra krituma darbiniekam tiks noteikts nepilns darba laiks. Arī šādā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā uz laiku ne ilgāk kā līdz šā gada 31.decembrim.
Tāpat likuma grozījumos paredzēts, ka darbiniekam, kurš nepiekrīt atlīdzības samazinājumam, būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto termiņu – mēnesi pirms darba attiecību pārtraukšanas. Šajā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.
EM skaidroja, ka grozījumi likumā ļautu darba devējiem elastīgāk organizēt esošās darbavietas un ļautu tās saglabāt. “Dīkstāves apmaksas samazinājums no 100% līdz 70%, iespēja darba devējam darbinieku nosūtīt atvaļinājumā, kā arī iespēja ar darba koplīgumu vienoties par nepilna darba laika noteikšanu elastīgāk ļaus sasniegt izvirzīto mērķi – saglabāt esošās darbavietas un ļaus darba devējiem elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos,” pauda ministrijā.
“Minētie grozījumi paredzētu elastīgāku iespēju darba devējiem krīzes apstākļos saglabāt un nesamazināt esošas daba vietas,” uzsvēra EM.
Gala lēmumu par likumprojektu pieņems Saeima.
Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.