6. aprīlī notika Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) sēde, kurā pēc paritātes principiem piedalās darba devēju, darba ņēmēju un valsts puses pārstāvji.
Sanāksmē tika apstiprināti deviņi profesijas standarti, no kuriem divus (Gaisa kuģu tehniskās ekspluatācijas tehniķis, Būves informācijas modelēšanas speciālists) un divas profesionālās kvalifikācijas prasības (Ražošanas un noliktavu loģistikas speciālists, Transporta un apgādes loģistikas speciālists) atbilstoši 5. Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmenim izstrādāja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Būtiski atzīmēt, ka profesijas standarts “Būves informācijas modelēšanas (BIM) speciālists ir jauns profesijas standarts un apvieno būvniecības prasības kopā ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu būvdarbos. Tas paver iespējas izstrādāt arī profesionālās izglītības programmas atbilstoši jaunajam standartam, jo BIM speciālisti šobrīd ir ļoti pieprasīti.
PINTSA sēdē tika dota “zaļā gaisma” Kultūras un radošo industriju nozaru ekspertu padomes izveidošanai. Šobrīd ir izveidotas un darbojas 13 nozaru ekspertu padomes, no kurām 12 koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija, un viena lauksaimniecības nozarē, kuru koordinē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Kultūras ministrija jau kādu laiku cenšas panākt nozaru ekspertu padomes izveidi tieši kultūras nozarē, lai varētu sakārtot un veiksmīgi vadīt ar profesionālo izglītību saistītos jautājumus, – un viens no tās pirmajiem darbiem būtu nozares kvalifikāciju struktūras izstrāde.
Sanāksmes laikā klātesošie tika iepazīstināti ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, kuri stājās spēkā 2022.gada 1. aprīlī, nonākot pie secinājuma, ka nav skaidrības par to, kā tiks virzīta Nozaru eksaminācijas centru izveide un kas finansēs to darbību.
Sēdes dalībnieku diskusijas raisīja jautājums par darba vidē balstītām mācībām augstākajā izglītībā, tas ir viens no tuvākajiem uzdevumiem un potenciāli plānotajiem pasākumiem nākošajā ES struktūrfondu plānošanas periodā. Darba vidē balstītas mācības kļūst arvien populārākas, un šobrīd tās attiecībā uz vidējo profesionālo izglītību koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija.
Vislielākā diskusija PINTSA sēdē izvērtās jautājumā par pedagogu trūkumu izglītības nozarē un sistēmā strādājošo pedagogu darba slodzi, t.sk., izdegšanu. Atbilstoši Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktās aptaujas (2021.gada decembris, n=575) rezultātiem, 92% izglītības iestāžu vadītāju apliecina, ka Latvijas izglītības iestādēs pēdējos trīs gadus pastāv pedagogu vakanču problēmas, un papildus vēl ir nepieciešami 1278 pedagogi, lai nodrošinātu sabalansētu slodzi (ne vairāk kā 60% kontaktstundas + 40% stundas citiem pienākumiem). LIZDA priekšsēdātājas vietniece Irina Avdejeva savā prezentācijā, ietvēra arī Latvijas Pašvaldību savienības veiktās aptaujas (2021.gada novembris) rezultātus, kuri apliecina, ka kopumā trūkst 1330 pedagogu, tostarp 56 fizikas/ inženierzinātņu, 110 – matemātikas, 105 – latviešu valodas, 116 – dizaina un tehnoloģiju/ mājturību tehnoloģiju skolotāji. Viens no pedagogu trūkumu būtiskāk ietekmējošajiem faktoriem ir skolotāju novecošanās, jo skolās ienāk nepietiekams skaits gados jaunu skolotāju, kuri varētu aizpildīt vakances. IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere piekrita, ka pedagogiem krasi jāpaaugstina atalgojums, lai motivētu pedagoģijas izglītību ieguvušos skolotāju darbam, norādot, ka nav plānots pazemināt skolotāju izglītības prasības. Kā ne mazāk nozīmīgs vakanču ietekmējošais faktors ir pedagogu slodze un tās sabalansēšana starp kontaktstundām un citiem pienākumiem. Bieži skolās, aizvietojot trūkstošos pedagogus, nākas palielināt kontaktstundu skaitu, kā rezultātā samazinās apmaksāto stundu skaits citiem skolotāja darbiem. LIZDA pētījumā (2021.gada maijs, n=10 077) 80% aptaujāto pedagogu apliecina, ka bieži strādā vairāk nekā 40 stundas nedēļā. Aptuveni trešā daļa no pedagogiem uzskata, ka cieš no profesionālās izdegšanas, un vēl piektā daļa uzskata, ka ir sasnieguši jau beidzamo soli ceļā uz profesionālo izdegšanu – spēku izsīkumu, nevēlēšanos strādāt, protestu un niknumu. Ne tikai gados vecāki pedagogi saskaras ar izdegšanu un lielu emocionālo slodzi, bet arī 14% pedagogu vecumā līdz 30 gadiem un 19% vecumā no 30 līdz 39 gadiem uzskata, ka ir profesionāli izdeguši.
LIZDA aktualizēja arī nepieciešamos risinājumus, norādot, ka primāri – pedagogu vakanču problēma ir jāatzīst politiskā līmenī un tam jāseko tūlītējai rīcībai:
- pirmkārt, jānodrošina konkurētspējīgs pedagogu atalgojums, atbilstoši citām līdzvērtīgām profesijām Latvijā, Lietuvas un Igaunijas pedagogiem;
- otrkārt, nedrīkst pieļaut, ka, vakanču problēmas risinot, tiktu samazinātas izglītības prasības un palielināta sistēmā esošo skolotāju darba slodze;
- treškārt, jānodrošina skolotājiem papildu kvalifikācijas iegūšanas pieejamība un profesionālā atbalsta sistēma pedagogiem, it īpaši jaunajiem pedagogiem – iestādes, pašvaldības un nacionālajā līmenī.
LBAS priekšsēdētājas vietniece Anda Grīnfelde rosināja jautājumu par pedagogu trūkumu virzīt diskusijai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē, lai sociālā dialoga ietvaros izdiskutētu ar sociālajiem partneriem gan par īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumiem pedagogu piesaistīšanai un noturēšanai darbam izglītības iestādēs.