Pirmo reizi kopš 2014.gada Eiropas Savienībā ir pieaudzis bezdarbs. Skaitļi runā paši par sevi. Tā, piemēram, Spānijā bezdarbs ir pieaudzis par 600 000, savukārt 3,4 miljoniem strādājošo ir samazināts darba laiks, t.i., strādā nepilnu darba laiku. Summāri tas nozīmē, ka aptuveni viena piektā daļa no visiem darbspējīgajiem patiesībā nav nodarbināti. Savukārt otrpus okeānam ASV bezdarbs ir pieaudzis par 30 miljoniem. Sanāk, ka COVID-19 ietekmē ASV bez darba ir palikuši tikpat, cik Latvijā ir iedzīvotāju reizināti ar 16. Atgriežoties pie Eiropas, galvenās nozares, kuras ir cietušas visvairāk, ir rūpniecība, transports, tirdzniecība un viesmīlība/tūrisms.
Š.g. 9.aprīlī Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds uzsāka darbu pie aptaujas par COVID-19 ietekmi un šobrīd ir pieejami pirmie rezultāti. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, vidēji ES-27 50% ir saskārušies ar darba stundu samazinājumu, Latvijā tas ir nedaudz mazāk nekā vidēji ES. Latvijā aptuveni 25% ziņo, ka darba stundu skaits ir būtiski samazinājies.
Vidēji ES-27 16% domā, ka visticamāk tuvākajā laikā nāksies zaudēt darbu COVID-19 dēļ. Bailes zaudēt darbu Latvijā ir vairāk nekā 20% strādājošo, t.i., vairāk nekā vidēji ES-27. Attiecībā uz attālināto darbu, 37% no respondentiem ziņo, ka saistībā ar COVID-19 ir sākuši strādāt no mājām. Latvijā šādu respondentu īpatsvars gan ir nedaudz mazāks nekā vidēji ES-27 – 32%, salīdzinājumam Somijā tādu ir divreiz vairāk – nepilni 59%, tam seko Luksemburga, Nīderlande, Beļģija un Dānija.
Gandrīz 40% uzskata, ka viņu finansiālā situācija ir sliktāka nekā pirms COVID-19 krīzes, turklāt tikpat daudzi uzskata, ka finansiālā situācija turpinās pasliktināties nākamos 3 mēnešus. Latvijā, līdzīgi kā vidēji ES-27 un Lietuvā, tie ir 40%. Vissliktākā situācija ir Bulgārijā, Polijā, Kiprā, Ungārijā un Grieķijā.
Krīzes situācijā vienmēr būtisks aspekts ir, cik ilgi mēs katrs varētu izdzīvot bez ienākumiem jeb kādi ir mūsu uzkrājumi. Vidēji ES-27 56% domā, ka viņi varētu iztikt bez ienākumu gūšanas mazāk nekā 3 mēnešus, no tiem 28% nav nekādu uzkrājumu. Latvijā tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav nekādu uzkrājumu, ir 41%. Lietuvā un Igaunijā situācija ir labāka nekā Latvijā, Igaunijā aptuveni 32% nav nekādu uzkrājumu (Lietuvā 37%). Atbildot uz jautājumu, vai jūsu mājsaimniecība “spēj savilkt galus kopā”, vidēji ES-27 ar grūtībām to var izdarīt 23%, taču Latvijā grūtības nomaksāt visus rēķinus ir nepilniem 30%. Sliktākā finansiālajā situācijā ir bezdarbnieki, 68% no bezdarbniekiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija vēl vairāk pasliktināsies, kamēr starp nodarbinātajiem tā domā 33%.
Kā sociālie partneri ir reaģējuši COVID-19 krīzes laikā? Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ir apkopojis galvenās sociālo partneru iniciatīvas. Visvairāk sociālie partneri ir palīdzējuši uzņēmumiem noturēties un izdzīvot, tam seko nodarbinātības aizsardzība (pabalsti nodarbinātajiem, izmaiņas likumdošanā, nodarbinātības un apmācību veicināšana), ienākumu aizsardzība ārpus īstermiņa nodarbinātības formām (apmaksāta darbnespēja, atbalsts bezdarbniekiem, pabalstu perioda pagarinājums) u.c.
Neskatoties uz krīzes situāciju, 46% no respondentiem joprojām ir optimistiski noskaņoti, turklāt Latvijā optimistiski noskaņotu cilvēku ir vairāk – 55%, Igaunijā tādi ir 59%. Vismazāk optimistiski noskaņotu cilvēku ir ne tikai Grieķijā, Itālijā, Spānijā, bet arī tādās valstīs kā Francija, Beļģija un Polija. Skandināvijas valstis aizņem pirmās trīs vietas, kur cilvēkiem, neskatoties uz COVID-19 krīzi, joprojām ir liels optimisms.
Latvijā Eiropas Savienībai uzticas vairāk nekā vidēji ES-27, taču valdībai Latvijā cilvēki uzticas nedaudz mazāk nekā citu valstu iedzīvotāji savām valdībām. Jāatgādina, ka saskaņā ar veiktajām sabiedriskās domas aptaujām vairāk nekā valdībai cilvēki uzticas tieši arodbiedrībām.
Aptaujas rezultāti ir pieejami šeit.