Dānijas darba tirgus modeli apzīmē ar terminu elastdrošība (flexicurity – angl.val.). Tas ir darba tirgus modelis, kurā ikviens var viegli mainīt darba vietu.[1] Turklāt darba tirgus politikas mērķis ir padarīt darba tirgu pēc iespējas elastīgāku. Iekārtoties jaunā darba vietā ir ļoti viegli un atbalsta sistēma bezdarbniekiem ir tāda, kura rada drošību par nākotni pat bezdarba gadījumā. Kaut arī nodarbinātības drošība ir ļoti zema, tieši kolektīvās pārrunas un darba koplīgumi nodrošina papildus drošības sajūtu un aizsardzību.
Runājot par Dānijas darba tirgu, jāpiemin arī fakts, ka Dānijas ekonomika ir ļoti atvērta un atkarīga no eksporta, arvien lielāku uzsvaru liekot uz produkcijas kvalitāti. Taču dāņi saredz ne tikai jaunus izaicinājumus, bet arī iespējas. Viena no iespējām ir jaunās tehnoloģijas un to attīstība. Attiecīgi viens no izaicinājumiem ir izglītības sistēma, jo Dānijā tāpat kā Latvijā izglīto cilvēkus nākotnes darba tirgum, par kuru mēs neko nezinām vai arī zinām ļoti maz. Pareizāk sakot – nav zināmas nākotnes pamata prasmes, taču ir zināms, ka būs nepieciešamas augstas prasmes. Turklāt darba tirgū pastāv augsts darbu automatizācijas līmenis. Tiek pieļauts, ka pat juristus aizstās tehnoloģijas.
Prasmju politika un attīstība ir cieši saistīta ar katras valsts ekonomiku un tās struktūru. Ņemot vērā, ka Dānijai ir viena no garākajām piekrastes joslām un vairāk nekā 400 salas, Dānijas ekonomika vienmēr ir bijusi saistīta ar kuģniecību, t.sk. kuģu būvētavām – Dānija ir viena no vadošajām kuģu būvētāju nācijām pasaulē. Taču, samazinoties jaunbūvējamo kuģu skaitam, Dānijas ekonomika transformējas (jeb pārliek riskus) no kuģu būvēm uz metālapstrādes un citām ražošanas nozarēm. Tas nozīmē, ka nepieciešami darbinieki ar jaunām prasmēm atbilstoši ekonomikas un darba tirgus situācijai. Līdz ar to dāņi uzskata, ka ikkatram jābūt pēc iespējas prasmīgākam un ar spēju ātri pielāgoties situācijas maiņai.
Darba koplīgumi un prasmju fondi
Darba koplīgumu pārrunas Dānijā starp amatnieku ģildēm risinās jau kopš 1862.gada, taču industriālās attiecības tika nodibinātas 1899.gadā (t.s. Septembra līgums). 1899.gadā panākto vienošanos dēvē arī par sociālā dialoga konstitūciju Dānijā. Pagrieziens tika veikts līdz ar Māršala plāna īstenošanu (ASV finansiālā palīdzība 2.pasaules karā cietušajām valstīm), kad 1947.gadā tika parakstīts sadarbības līgums starp darba devējiem un arodbiedrībām. Nedaudz vēlāk jau 1960.jos un 1970.jos ar vienošanos nacionālajā līmenī tika atrunāti darba samaksas un darba apstākļu nosacījumi.
Trīspusējais sadarbības līgums par prasmju fondiem tika noslēgts 2007.gadā. Mērķis bija panākt pēc iespējas elastīgāku izglītības sistēmu, kura nodrošinātu ātru un efektīvu darbaspēka pielāgošanos darba tirgus izmaiņām kā rezultātā darba tirgus tiktu nodrošināts ar nepieciešamajām prasmēm. Trīspusējās sadarbības modeļa vadlīnijas nosaka kā prasmju fondi tiek integrēti kopējā izglītības sistēmā un nodrošina visu strādājošo iekļaušanu, t.sk. tajās nozarēs, kurās nav nodrošināts pilns nozares koplīgumu pārklājums (piemēram, nodarbinātie izmitināšanas pakalpojumu nozarē).
Prasmju fondi tiek veidoti uz darba koplīgumu pamata, slēdzot ģenerālvienošanās nozarēs uz 4 gadiem. Prasmju fondos iemaksas veic darba devēji, taču tas ir maldīgs priekšstats, ka par visu maksā darba devēji. Tā gluži nav, jo iemaksas ir pārrunu temats un var skart darba samaksas apmēru vai tās pieaugumu. Šajā laika periodā streiki un citas protesta formas nav atļautas. Kopumā darba tirgu regulē darba koplīgumi un 70% no strādājošajiem ir arodbiedrību biedri. Šobrīd ir noslēgts trīspusējs līgums starp valsti, darba devējiem un arodbiedrībām un tas ir spēkā kopš 2017.gada (līdz 2020.gadam).
Dānijā ir no 20 līdz pat 25 prasmju fondi dažādās nozarēs. Prasmju fondu nosacījumi mainās ik pēc 4 gadiem, līdz ar jaunas nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu. Prasmju fondus pilnībā administrē attiecīgās nozares sociālie partneri, līdz ar to ne valsts pārvaldes institūcijām, ne arodbiedrību konfederācijai nacionālajā līmenī nav informācijas par prasmju fondu bilanci, kas nodrošina prasmju fondu autonomu darbību un neatkarību no arējiem faktoriem un lēmumiem.
Prasmju fondus sabiedriskajā sektorā regulē un administrē Sabiedriskā sektora kompetenču attīstības aģentūra. Finanšu ministrija un sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrība slēdz ģenerālvienošanos nozarē, kas vienlaikus nosaka arī prasmju fondu darbību attiecībā uz nodarbinātajiem sabiedriskajā sektorā. Viens no aģentūras uzdevumiem ir arī ieteikt valsts pārvaldei nepieciešamo prasmju attīstības virzienu un darba vietas. Būtiski, ka aģentūra sniedz ieteikumus kā izmantot prasmju fondus ģenerālvienošanās ietvaros efektīvai kompetences paaugstināšanai. Līdz ar to aģentūras loma ir plašāka – tā ietver gan sarunu vedēja, gan padomdevēja lomu. Aģentūra apkopo arī labās prakses pieredzi saistībā ar kompetences paaugstināšanu sabiedriskajā sektorā.
Pavisam Dānijā ir 98 pašvaldības, kuras ir sadalītas pa reģioniem un tieši Kompetenču attīstības aģentūra reģionu griezumā ir atbildīga par kompetences paaugstināšanu un prasmju fondiem nodarbinātajiem veselības nozarē. Savukārt prasmju fondus nodarbinātajiem izglītības nozarē administrē pašvaldību prasmju fondi.
Savukārt privātajā sektorā prasmju fondi ir atkarīgi no nozares ģenerālvienošanās, t.i., viena ģenerālvienošanās un attiecīgi arī prasmju fonds ģenerālvienošanās ietvaros var attiekties uz vairākām nozarēm.
Priekšrocība ir tā, ka darbinieki pēc savas izvēles (saskaņojot ar darba devēju) var izvēlēties kādās mācībās viņi vēlas piedalīties. Tas neizslēdz iespēju, ka prasmju fondi var segt arī studiju maksu bakalaura vai maģistra studiju programmās augstskolās. Kaut arī prasmju fondus var izmantot starpnozaru griezumā, tomēr prasmju fondu primārais uzdevums nav strādājošo pārkvalifikācija.
Prasmju fondi izdod savas vadlīnijas, kurās tostarp ir norādīti pieejamā finansējuma ierobežojumi atkarībā no izglītības veida. Nozares koplīgumi nosaka, kuras izglītības programmas var tikt atbalstītas, likumdošana nenosaka nekādus ierobežojumus, t.sk. par izglītības pakalpojuma sniedzējiem.
Lielākoties, lai izmantotu prasmju fondu priekšrocības, ir jābūt arodbiedrības biedram, taču tas nav noteicošais kritērijs, jo arodbiedrības ir atvērtas visiem strādājošajiem. Taču ikkatrs arodbiedrības biedrs maksā arodbiedrības biedru naudu un to savā ziņā var uzskatīt arī par iemaksu attiecīgās nozares prasmju fondā. Savukārt konsultācijas par prasmju fondu piedāvātajām iespējām var saņemt tikai arodbiedrības biedri.
Kas notiek, kad strādājošais vēlas izmantot prasmju fondu piedāvātās iespējas? Mācības var piedāvāt arī privāti uzņēmumi – mācību centri, taču šādu mācību centru akreditācija nozīmē lielāku uzticamību un arī vērtību. Pamatā tas ir prasmju fondu administratoru uzdevums izvērtēt mācību centru piedāvātās izglītības programmas, taču nepastāv ierobežojumi attiecībā uz mācību maksu, ja vien prasmju fondu vadlīnijas nenosaka citādi.
Būtisks aspekts ir laiks mācībām un to regulē nozares ģenerālvienošanās. Ja strādājošais ir nodarbināts vismaz 6 mēnešus pie konkrētā darba devēja, tad saskaņā ar nozares ģenerālvienošanos, kurai darba devējs ir pievienojies, strādājošajam ir tiesības uz apmācībām līdz pat 10 darba dienām gadā.[2] Taču dažās nozarēs tā varbūt 1 nedēļa.
Prasmju fondu finansējuma modelis
Darba devēji iemaksā 360 euro gadā par katru pilna laika strādājošo fondā. Kad strādājošais ir izlēmis izmantot prasmju fondu piedāvātās iespējas (saskaņojot ar darba devēju), fonds sedz strādājošā darba samaksu mācību laikā (tas veido lielāko daļu no fonda izmaksām), transporta izmaksas, piemaksas studentiem/mācekļiem utt.
Papildus darba devēji veic iemaksas 60 euro par katru pilna laika darbinieku bezdarbnieku atbalsta fondā, kas sedz izglītības izmaksas 100% apmērā bezdarba gadījumos. Salīdzinājumam Latvijā apdrošināšanai pret bezdarbu katrs darba ņēmējs maksā 1,84% no iemaksu objekta, savukārt 10% no nodarbinātības speciālā budžeta veido izdevumi aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, t.sk. bezdarbnieku pārkvalifikācijai. Attiecīgi var aprēķināt, ka Latvijā par katru strādājošo darba devēji veic iemaksas 27,50 euro tieši izglītības un nodarbinātības veicināšanas pasākumiem bezdarba gadījumā.
Savukārt no darba devēju iemaksu atlīdzināšanas fonda (The Employers Reimbursement Fund – angl.val., saīsinājumā dāņu val. – AUB), darba devēji var saņemt kompensāciju 100% apmērā, kas ir vienāda ar darbinieka darba algu mācību laikā.
No darbinieku puses arodbiedrību pārstāvji uzsver, ka darba samaksas fonds un iemaksas prasmju fondos ir jāskata kopā – tas ir viens lielums ar diviem saskaitāmajiem.
Iemaksas prasmju fondos tiek veiktas katras nozares pensiju fondos, līdz ar to tas ir saistīts ar veiktajiem sociālā nodokļa maksājumiem par katru darbinieku.[3] Tas neļauj uzņēmumam izvairīties no daļējām iemaksām prasmju fondos, t.i., veicot iemaksas prasmju fondos tikai par dažiem darbiniekiem nevis visiem uzņēmuma darbiniekiem. Nozaru pensiju fondu pārvaldītāji salīdzina veiktās iemaksas ar darbinieku skaitu uzņēmumā pēc veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Atsevišķās nozarēs, ja prasmju fondos ir izveidojies uzkrājums gada beigās, tas tiek ieskaitīts pensiju fondā.
Būtiski, ka valsts un valsts pārvalde tikpat kā neiejaucas prasmju fondu pārvaldībā.
Prasmju fondu pārvaldība ietver biedru konsultēšanu par mācību iespējām. Ekonomiskās krīzes laikā prasmju fondus izmantoja ap 1 miljonu strādājošo, pašlaik tie ir no 400 līdz 500 tūkstošiem strādājošo gadā. Salīdzinājumam – Dānijā 2018.gadā bija 2,6 miljoni strādājošo. Prasmju fondu efektivitāti apliecina arī statistikas dati – ja Latvijā 2018.gadā pieaugušo izglītībā piedalījās vien 6,7% pieaugušo, tad Dānijā – 23,5%.[4] Jāpiebilst, ka sistēmu efektīvu padara tas, ka 1/3 no visiem strādājošajiem katru gadu maina darba vietu.
Izglītības sistēma Dānijā
Dānijas profesionālās izglītības sistēmu raksturo divējādā sistēma, t.i., no vienas puses ir formālās izglītības sistēma, kuru līdz pat 96% subsidē valsts un no otras puses ir izglītības sistēma pieaugušajiem, kur mācību aktivitātes subsidē valsts, prasmju fondi un/vai bezdarbnieku atbalsta fonds. Dānijā ienākuma nodoklis sastāv no pašvaldību nodokļa, iemaksām veselības sistēmā, AM-bidrag jeb iemaksas bezdarbnieku atbalsta fondā un valsts nodokļa. Interesējošais nodoklis Arbejdmarkedsbidrag (dāņu val. – saīs. AM-bidrag) ir darba tirgus kontribūcija jeb nodoklis 8% apmērā.[5] Konkrētais nodoklis sedz atbalsta pasākumus bezdarba gadījumā, slimības pabalstus un izdevumus apmācībām un aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem. Nodokli 8% apmērā maksā ne tikai visi darba ņēmēji, bet arī pašnodarbinātie, tātad visi nodarbinātie. Darba devēju un darba ņēmēju nodokļu investīciju tradīcijas kompetenču attīstībā ir veidojušās ilgākā laika periodā līdz ar pieminēto pagrieziena punktu īsi pēc otrā pasaules kara.
Dānijā plaši ir izplatītas darba vidē balstītas mācības (25-30% ir mācības izglītības iestādē, savukārt 70-75% no izglītības programmas tiek apgūtas uzņēmumā), katru gadu nodrošinot līdz pat 4000 darba vidē balstītas mācības. Nozares ģenerālvienošanās nosaka arī mācekļu darba samaksu prakses vai darba vidē balstītu mācību laikā. Valsts puse finansē skolu sistēmu, savukārt darba tirgus finansē mācekļu darba un dzīvošanas izmaksas.
Būtiski, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) netiek piemērots izglītības iegūšanai skolās, koledžās un augstākās izglītības iestādēs. Taču atbrīvojums no PVN neattiecas uz biznesa aktivitātēm, kuru mērķis ir gūt peļņu (konferences, apmācību kursi un semināri)[6].
Lai prognozētu nepieciešamās prasmes darba tirgū, Dānijā tiek izmantotas dažādas metodes. Jāatzīmē, ka prasmju prognozēšanā piedalās arī arodbiedrības. Dānijas darba kustības ekonomiskā padome ECLM (Arbejderbevægelsens Erhvervsråd – dāņu val.) ir Dānijas ekonomiskās domas un politikas institūts – domnīca, kas veic nelielus, padziļinātas analīzes pētījumus arodbiedrībām un uzņēmumiem. ECLM arī veido prasmju prognozes, balstoties uz darba tirgus ilgtermiņa prognozēm.[7]
Otrs fonds ir pieaugušo profesionālā pilnveide (Adult vocational training – angļ.val., saīs.dāņu val. – AMU), kuru finansē valsts, izveidoja sociālie partneri. AMU fonds piedāvā vairāk nekā 3200 programmas visās nozarēs. Šajā gadījumā mācības piedāvā tikai akreditēti mācību centri.
AMU pārvalda Pieaugušo izglītības nacionālā padome, kur pamatā ir 11 profesionālās tālākizglītības komitejas. Katru gadu AMU fondu piedāvātās iespējas izmanto 1,5 miljoni pieaugušo. AMU fondus pilnībā finansē valsts, savukārt valsts finansējumu šiem fondiem veido strādājošo darba tirgus nodoklis AM-bidrag.
Arodbiedrības pamatā strādā ar pieaugušo pamatprasmēm, pieaugušo profesionālās izglītības programmām un AMU kursiem.
Izaicinājumi un pieaugušo iesaiste
Sistēmas priekšrocība ir tā, ka tā nodrošina bezmaksas izglītību. Kā priekšrocība noteikti jāmin sekmīgā pieaugušo iesaiste izglītībā un spēja ātri nodrošināt prasmju apguvi atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Savukārt sistēmas efektivitāti nodrošina un veicina valdošais uzskats, ka tas nav tikai valsts uzdevums nodrošināt darbiniekiem atbilstošas prasmes. Attiecīgi darba devēji un darba ņēmēji ir gatavi iesaistīties prasmju uzlabošanā. Jebkurā gadījumā visi ir vienisprātis, ka pamata prasmes ir jānodrošina valstij un tas attiecas pat uz IT prasmēm.
Strādājošo ar zemām prasmēm iesaiste pieaugušo izglītībā ir izaicinājums, pamatā tās ir profesionālās izglītības programmas. Izaicinājumu pamatā ir problēmas ar pārliecināšanu, taču finanšu sistēma ir nodrošināta. Kā atzīst Dānijas bērnu un izglītības ministrijas eksperts – dāņi ar prasmju fondiem sasniedz vairāk un labākus rezultātus nekā sasniegtu bez šo fondu līdzdalības.
Lai sekmīgi īstenotu pieaugušo izglītību, ir jāatbild uz jautājumu – kuram ir jāsaņem finansējums jeb kam tiks piešķirts finansējums.
Vai strādājošie neizmanto apmācību iespējas ļaunprātīgi un neapmeklē apmācības, uz kurām paši pieteikušies? Kaut arī Dānijas izglītības sistēma ir pretimnākoša, gala pārbaudījumu – testu apmācību kursa beigās ir tiesības kārtot 3 reizes. Taču strādājošie to uztver kā investīciju, turklāt, kā norādīts iepriekš, darba samaksa un iemaksas prasmju fondos jāskata kopā, līdz ar to strādājošie ir ieinteresēti apmeklēt mācības. Taču, protams, ir arī izņēmumi.
Ko Dānijas kolēģi mums iesaka, lai uzsāktu darbu pie prasmju fondu izveides? Vispirms būtu jāatrod spēcīgākā nozare, kur katram būtu ieguvums no prasmju fonda izveides. Savukārt valstij būtu jāsāk ar izmaksu atlīdzināšanas fonda (reimbursement fund – angļ.val.) izveidi. Noteikti jādomā arī par pakalpojumu digitalizāciju. Tā, piemēram, Dānijā ir izveidota caurspīdīga – atklāta sistēma par dalībnieku dalību un apmeklējumu – kādos apmācību kursos piedalās, cik dienas piedalās utt. Līdz ar to nepastāv pat iespēja fiktīvai dalībai apmācību kursos.
Attiecībā uz pieaugušo iesaisti ar zemām prasmēm galvenais – nedrīkst būt nobīdes laikā, t.i., ilgs gaidīšanas laiks līdz mācību sākumam, vienkāršs pieteikšanās princips ne tikai strādājošajiem, bet arī uzņēmumiem, lai pieteiktos izmaksu kompensācijai.
Elektroniskais bots (Electronical bot – angļval.) – fondu administrētāju mājas lapā tiek piedāvāts pavisam vienkāršs rīks, proti – “ja Jums ir interese par šiem kursiem, spiediet pogu un mēs nosūtīsim informāciju Jūsu darba devējam”.
Taču ir daļa strādājošo, kas neizmanto prasmju fondu piedāvātās iespējas, attiecīgi uzņēmumu veiktās iemaksas nav vienādi sadalītas – “iztērētas” starp darbiniekiem. Taču prasmju fondu administratori augusta beigās nosūta atgādinājuma e-pastu – “Jums joprojām nav izmantotas 4 mācību dienas šajā gadā, ar nākamā gada janvāri Jūs zaudēsiet 4 mācību dienas”!
Linda Romele,
LBAS eksperte
- Flexicurity ir termins, kurš ir veidojies no diviem darba tirgus raksturojošiem jēdzieniem – flexibility (elastība) un security (drošība).
Pamatā flexicurity veido sekojoši elementi (avots – LM, nepublicēti materiāli; Madsen K. Flexicurity., 2006):
- aktīvi nodarbinātības veicināšanas pasākumi un cilvēkkapitāla attīstība, kuri nodrošina augstu nodarbinātības līmeni un ātru pāreju starp dažādām nodarbinātības formām, vienlaikus saglabājot darba ražīgumu. Efektīva apmācību un strādājošo pārkvalifikācijas sistēma;
- vienkārša pāreja no darba ņēmēja uz pašnodarbinātā statusu;
- elastīgs darba tirgus, t.i., augsta strādājošo iekšējā mobilitāte starp bezdarbu un nodarbinātību, kā arī izplatītas elastīgas darba formas – nepilna laika darbs, līgumdarbs utt.;
- atbilstošu sociālās aizsardzības mehānismu izveidošana un uzturēšana, kas ietver ne tikai atbalstu bezdarba gadījumā, bet nodrošina, ka izmaiņas nodarbinātības statusā (izglītības iegūšana, ilgstošs atvaļinājums) nerada ierobežojumus. Dānijas gadījumā tas ir arī augsts finansiālais atbalsts bezdarba gadījumā.
- Tirdzniecības un administratīvo darbinieku nozares arodbiedrība HK, lielākā nozares arodbiedrība Dānijā. https://www.hk.dk/karriere/uddannelse/uddannelse-inden-for-det-private-omraade-selvvalgt-uddannelse
- www.pension.dk Mājas lapas pirmajā lapā ir norādītas sekojošas sadaļas – uzkrājumi/apdrošināšana/veselība/izglītība/senjori. Sadaļā Izglītība ir teikts, ka mājas lapā var pieteikties/ir pieeja dažādiem tālākizglītības veidiem, ja jūsu darba devējs veic iemaksas kādā no izglītības fondiem, kurus pārvalda PensionDenmark. Pavisam PensionDenmark pārvalda 16 izglītības fondus. Saskaņā ar mājas lapā norādīto informāciju, 2018.gadā gandrīz 2000 uzņēmumi saņēma dotācijas strādājošo tālākizglītībai par kopējo summu 56 milj.kronas (apmēram 7,5 miljoni euro).
Veicot reģistra saskaņošanu ar Dānijas Izglītības ministriju, PensionDenmark nodrošina, ka uzņēmumiem nav atkārtoti jāievada informācija, lai saņemtu dotācijas, kad darbinieki ir apmeklējuši AMU kursus. PensionDenmark saņem informāciju no efteruddannelse.dk (valsts mēroga portāls par pieaugušo izglītību, t.sk. AMU kursiem) par un pēc tam informē uzņēmumus, ka arī tie ir tiesīgi saņemt dotācijas no izglītības fondiem (AUB – darba devēju izmaksu atlīdzināšanas fonda un prasmju fondiem).
- Participation rate in education and training (last 4 weeks) by sex and age, 2018 https://ec.europa.eu/eurostat/data/database
- The Danish Customs and Tax Administration (SKAT). Types of tax. https://www.skat.dk/skat.aspx?oid=2244282
- Value Added Tax in Denmark, January 2019. https://www.pwc.dk/da/publikationer/2019/pwc-value-added-tax-denmark-2019.pdf
- https://skillspanorama.cedefop.europa.eu/en/analytical_highlights/skills-anticipation-denmark