Kā norādīts Eiropas Komisijas 2019.gada ziņojumā par Latviju/novērtējumā par progresu strukturālo reformu īstenošanā, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā un koriģēšanā, apmācības un to pieejamību būtiski ietekmē ierobežotā informēšana un konsultēšana, prasmju atzīšanas un validēšanas pakalpojumu trūkums un nepietiekami nefinanšu un finanšu stimuli.
Prasmju un kompetenču atzīšana
Prasmju un kompetenču atzīšana ir viens no veidiem kā iegūt kvalifikāciju. Pirmās Eiropas vadlīnijas neformālās izglītības un ikdienas mācīšanās vērtēšanai Eiropas Komisija un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) kopīgi publicēja 2009. gadā, un kopš tā laika to regulāri pārskata, tostarp šo procedūru turpmākā attīstība un veicināšana vairumā valstu joprojām turpinās. Lai darbinieks varētu novērtēt savas prasmes un kompetences vai tās ir atbilstošas kvalifikācijas atzīšanai, tās ir jāidentificē un jāapkopo. Šādam nolūkam var noderēt arī valsts izveidotas tiešsaistes sistēmas vai datu bāzes, kurās jebkurš indivīds, autorizējoties var ievadīt un uzkrāt savas prasmes un kompetences, kā arī analizēt izmaiņas/tendences ilgtermiņā. Šādu informāciju var ievadīt datu bāzē arī darba devējs par savu darbinieku, kuram nereti iespējams ir objektīvāks viedoklis par sava darbinieka spējām, prasmēm un kompetencēm. Kā piemēru var minēt Dānijas pieredzi – Minkompetencemappe.dk – tas ir tiešsaistes instruments, kas apvieno visas individuālās kompetences.
Darbiniekiem ir iespēja ievadīt savu formālo, kā arī neformālo kvalifikāciju un kompetences tīmekļa vietnē (www.minkompetencemappe.dk). Tur tiek apkopotas un uzglabātas visas individuālās prasmes un kvalifikācijas. Cilvēki iegūst pārskatu par to, ko viņi jau ir sasnieguši, un visas kompetences ir pārredzamas. Jāuzsver divi būtiski šādas sistēmas – datubāzes priekšrocības. Pirmkārt, tas īpaši palīdz situācijās, kad darbinieki vēlas iegūt formālās izglītības apliecinājumu un datubāze var sniegt ticamu informāciju par visiem iepriekšējiem mācīšanās rezultātiem. Tādā veidā darbinieki var saīsināt apmācības ilgumu un apgūt tikai tos kursus, kuri viņiem patiešām ir vajadzīgi. Datubāzes informācija dod iespēju labāk sagatavoties pārbaudījumiem, sagatavot CV vai labāk sagatavoties darba intervijai, pārskatot savas prasmes un kompetences.
Informācija datubāzē ir aizsargāta ar paroli un tā ir individualizēta. Tajā brīdī, kad indivīds pieslēdzas datubāzei, ja indivīds dod atļauju, tad tiek pieprasīti un automātiski augšupielādēti vidējo izglītību apliecinošie izglītības dokumenti, kā arī dokumenti par profesionālās tālākizglītības programmām AMU sākot ar 2004.gadu (arbejdsmarkedsuddannelser – profesionālās tālākizglītības programmas, dāņu val.). Dokumenti tiek ielādēti no www.eksamensdatabasen.dk (kvalifikāciju datubāze), kā arī no www.efteruddannelse.dk (tālākizglītības datubāze). Šo projektu par datubāzes izstrādi un ieviešanu īstenoja Dānijas Informācijas Tehnoloģiju un Mācīšanās nacionālā aģentūra, kura nodrošina arī datubāzes uzturēšanu un ikdienas apkalpošanu. Būtiski, ka rīka (datubāzes) izstrāde bija viena no iniciatīvām iekļauta Dānijas valdības izaugsmes veicināšanas pakotnē. Tas liecina, ka Dānijas valdība ir novērtējusi izglītības ietekmi uz ekonomikas izaugsmi.
Veidojot datu bāzi vai uzkrājot pierādījumus par iegūtajām prasmēm citādā veidā, būtiski ir atbildēt uz šādiem jautājumiem:
- cik ilgi darbiniekam ir konkrētās prasmes;
- kādās situācijās un vai prasmes ir tikušas pielietotas;
- kāds ir prasmju līmenis un vai prasmes ir nepieciešams attīstīt?
Prasmju identifikācija
Lai atbildētu uz jautājumiem, vispirms ir jāidentificē prasmes. Prasmju identificēšana ir vienkārša, ja datu bāze vai sociālais tīkls piedāvā gatavus risinājumus vai prasmju sarakstu, no kura ir tikai jāizvēlas. Taču personīgā konta veidošana jeb sava dosjē veidošana tomēr ir komplicētāks process un visticamāk, ka darba devējs vēlētos, lai darbinieka uzrādītās prasmes tiktu apliecinātas nevis izvēloties no piedāvātā “groza” labākās, bet patiešām atbilstošas potenciālā darbinieka spējām. Viena no metodēm ir t.s. S.T.A.R. metode, kas ir saīsinājums angļu valodā četriem vārdiem – situācija (situation – angļ.val.), uzdevums (task), aktivitāte (activity) un rezultāts (result). Vienlaicīgi komplicētāka prasmju apliecināšana ir ieguvums pašam darbiniekam, jo ļaus izvairīties no pārpratumiem un nepatīkamām situācijām nākotnē. Konkrētās metodes gadījumā darbinieks apraksta konkrētu situāciju, kurā tika pielietotas/izmantotas noteiktas prasmes. Situācijas laikā tika izvirzīts uzdevums situācijas atrisināšanai, attiecīgi veicot vairākas aktivitātes jeb soļus. Pateicoties darbinieka prasmēm atrisināt situāciju, tika panākts rezultāts.
S.T.A.R. metodes alternatīvais nosaukums ir CAR (context, action, result – angļ.val.) metode. Šajā gadījumā būtisks ir situācijas konteksts, aprakstot pašu situāciju un sasniedzamos mērķus, rīcība un rezultāts. Metodes uzdevums ir viens – apliecināt, kā un kādas prasmes pielieto potenciālais darbinieks situācijas atrisināšanai.
Bez aprakstītajā metodēm prasmes tradicionāli identificē jeb nosaka pēc nodarbošanās, kvalifikācijas, izglītības ilguma (pastāv pieņēmums, ka izglītības ilgumam ir pozitīva un cieša ietekme uz prasmju līmeni), ar prasmju testu palīdzību, pēc pašnovērtējuma, prasībām darba vietā konkrētajai profesijai (runa ir par prasmēm, kuras tiek pielietotas ikdienas darbā).
Attiecībā uz prasmju ilgumu, tad jāņem vērā, ka prasmju vajadzības mainās un nāk klāt jaunas prasmes. Tā, piemēram, saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma pētījuma datiem The Future of Jobs (WEF, 2018), aktīvā mācīšanās un mācīšanās stratēģijas 2018.gadā prasmju TOP 10 ieņēma ceturto vietu, savukārt tiek prognozēts, ka jau 2022.gadā aktīvā mācīšanās un mācīšanās stratēģijas kā prasmes nozīme būtiski pieaugs un tā ieņems jau otro vietu. Lielāka nozīme tiek prognozēta arī tādām prasmēm kā kreativitāte, oriģinalitāte un iniciatīva, tehnoloģiju dizains un programmēšana, savukārt personāla vadība, koordinēšana un laika menedžments, kā arī kompleksa problēmu risināšana un kvalitātes kontrole kļūst mazāk nozīmīgas prasmes. 2020.gadā kreativitāte un kritiskā domāšana būs nepieciešama vairāk nekā 1/3 veicamo darbu. Taču t.s. prasmju nestabilitāte atšķiras nozaru griezumā. Vislielākā prasmju stabilitāte ir novērojama mediju, izklaides un informācijas nozarē, t.i., piecu gadu laikā laika posmā 2015. – 2020.gads ir paredzamas vismazākās izmaiņas prasmju pieprasījumā – 73% no prasmēm, kuras bija pieprasītas 2015.gadā, būs pieprasītas arī 2020.gadā (WEF, 2016). Taču, ja mēs skatāmies uz lielāko prasmju nolietojumu, tad nozare, kurā prasmes salīdzinājumā ar citām nozarēm nav tik noturīgas ir finanšu pakalpojumi.
Jāņem vērā arī fakts, ka prasmes nolietojas, taču ātrums, ar kādu nolietojas prasmes ir atkarīgs no prasmju veida un to pielietošanas biežuma. Pastāv uzskats, ka prasmes nolietojas tādā pašā laika nogrieznī kādā tās tika apgūtas. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka prasmes nolietojas bezdarba gadījumā, kad cilvēks ir ārpus aktīvā darba tirgus. Taču daļa no prasmēm var nolietoties arī aktīvajā darba periodā, ja noteiktas prasmes darba vietā netiek pilnībā izmantotas. OECD uzsver, ka prasmju attīstīšana un apguves veicināšana ir nepieciešams nosacījums darba ražīguma celšanai un ekonomikas izaugsmei, taču tas ir nepietiekami. Valsts var veiksmīgi attīstīt/investēt strādājošo prasmēs, taču ieguvums no prasmēm būtiski samazinās, ja tās pilnībā netiek pielietotas uzņēmumā (OECD, 2017), t.i. pastāv sakarība starp prasmju pielietošanu un darba ražīguma pieaugumu. Līdz ar to ir jāveicina ne tikai prasmju apguve, bet arī pielietošana. Pie tam valstīs, kurās pieaugušajiem nav augstas prasmes (salīdzinājumā ar citām valstīm, tas attiecas arī uz Eiropas valstīm), prasmes lielākoties var un apgūst darba vietā. Šādu prasmju apguvi darba vietā var veicināt darba vidē balstītas mācības darba vietā. Turklāt prasmju mērķtiecīgāka pielietošana un arī biežāka pielietošana var veicināt/veicina darba ražīguma pieaugumu. Ieguvēji ir arī darba ņēmēji, jo var pielietot savas prasmes, turklāt ir pierādīts, ka prasmju pielietošana darba vietā ir saistīta ar augstāku apmierinātību ar darbu – tam ir lielāka ietekme uz apmierinātība ar darbu nekā, piemēram, izglītības gadu skaitam vai prasmju līmenim, t.i., būt prasmīgam.
Attiecībā uz prasmju pielietošanas biežumu, piemēram, OECD Pieaugušo prasmju pētījumā par prasmju pielietošanu biežums tiek mērīts pēc 5 punktu sistēmas (OECD, 2016):
- prasme nekad nav tikusi pielietota
- prasme ir tikusi pielietota retāk nekā vienreiz mēnesī
- prasme ir tikusi pielietota retāk nekā vienreiz mēnesī, bet vismaz vienreiz mēnesī
- prasme ir tikusi pielietota biežāk nekā vienreiz nedēļā, bet ne katru dienu
- prasme tiek pielietota katru dienu.
Prasmju līmeni var mērīt pēc dažādu soļu gradācijas, visticamāk, kā viena no zināmākajām ir pamatprasmju līmenis, vidējs līmenis, augstākais līmenis (advanced – angl.val.), eksperta līmenis. Svešvalodu apmācību kursi tieši tā arī tiek organizēti – iesācēju līmenis, vidējais līmenis (intermediate level – angl.val.), augstākais līmenis. Katram līmenim varbūt sīkāks iedalījums. Latvijā šos līmeņus gan vairāk attiecina uz zināšanām.
Prasmju novērtēšana
Prasmju atbilstība darba devēju vajadzībām ir būtiska un ir viens no faktoriem, kas veicina uzņēmuma konkurētspēju un darba ražīgumu. Attiecīgi darba devēji ir gatavi ieguldīt finanšu līdzekļus, lai pieņemtu darbā darbiniekus ar prasmēm, kuras pēc iespējas tuvāk atbilstu vajadzībām. Kur ir pieprasījums, tur rodas arī piedāvājums un uzņēmējdarbībā funkcionē uzņēmējdarbības veids, kurš izstrādā un piedāvā iegādāties prasmju novērtēšanas testus.
Piemēram, https://www.eskill.com/ vietne piedāvā uzņēmumiem iegādāties prasmju novērtēšanas testus. Būtiski, ka akcents tiek likts nevis uz prasmju novērtēšanu, bet prasmju neatbilstības (skills gap – angļu val.) novērtēšanu, jo būtiski ir nevis konstatēt prasmes, bet gan to atbilstību.
Prasmju novērtēšanu piedāvā veikt arī OECD sadaļā Education & Skills Online http://www.oecd.org/skills/ESonline-assessment/abouteducationskillsonline/. Starp potenciālajiem lietotājiem ir norādītas gan valsts institūcijas un izglītības iestādes, gan uzņēmumi, lai noskaidrotu mācību vajadzības. Prasmju novērtēšanas instrumenta novērtējumi balstās uz OECD Pieaugušo Prasmju pētījumā pielietoto ietvaru. Būtiski, ka sadaļa “Problēmu risināšana tehnoloģiju vidē” nav datorprasmju novērtēšanas instruments, bet gan spēja risināt situācijas tehnoloģiju vidē, t.i., ja testa dalībnieks ir ieguvis otru zemāko novērtējumu, tas nozīmē, ka viņam varētu būt grūtības atrast e-pastu vai dokumentu, kurš ir pazudis “kaut kur” datorā.
Testa rezultātā tiek novērtētas specifiskas prasmes, kuras testa dalībnieki pielieto gan darbā, gan ikdienā kā būtiskas vispārējo prasmju apguvē, kā arī faktorus, kas būtiski ietekmē viņu dzīvi.
Pētījumi liecina, ka karjeras izvēle un intereses ne tikai nosaka indivīda izvēli attiecībā uz izglītību, bet kalpo arī kā sava veida panākumu pareģotāji, t.sk. attiecībā uz zināšanu apguvi, darba izpildi, nodarbošanos, ienākumiem utt. Rezultātā testa rezultāti ļauj noteikt ne tikai ISCO-08 (Starptautiskā standartizētā profesiju klasifikācija, izstrādātājs – Starptautiskā Darba organizācija) kodus 20 visatbilstošākajām profesijām (darbiem), bet arī darbus, kurus noteikti nevajadzētu veikt, t.i., ISCO-08 kodus 10 vissliktāk atbilstošajām profesijām (darbiem).
Tests ļauj novērtēt rezultātus atbilstoši to prasmēm, piemēram, augstākais novērtējums (4./5.līmenis) nozīmē, ka testa dalībnieks spēj izvērtēt ierakstus diskusiju forumā par medicīnas pakalpojumiem salīdzinot tādu informāciju, kurā ir minēta kritika, savukārt zemāks līmenis nozīmē, ka testa dalībnieks varētu sagādāt grūtības sameklēt internetā literatūru/informāciju par alternatīviem enerģijas veidiem, atlasot tikai tos avotus, kuri ietver argumentus par vai pret saules enerģiju. Savukārt sadaļā “Rēķinpratības prasmes”, zemākais līmenis būtībā nozīmē to, ka testa dalībniekam varētu būt grūtības aprēķināt žaketes cenu, ja tai ir piemērota 25% atlaide vai aprēķināt proporcijas sulas koncentrāta un ūdens attiecību, lai pagatavotu lielāku dzēriena daudzumu. Taču augstākais līmenis nozīmē to, ka testa dalībnieks var aprēķināt peļņu no diviem dotajiem tabulā – ieņēmumi un izdevumi.
Viena no atpazīstamākajām un populārākajām prasmju datubāzēm ir sociālā tīkla LinkedIn sadaļa Featured Skills & Endorsements, kur katrs LinkedIn dalībnieks var atzīmēt savas prasmes, savukārt citi var tās apstiprināt. Galvenā priekšrocība ir tā, ka Jūs parādāt kādas prasmes (taču ne pierādāt) Jums piemīt, un, jo vairāk prasmes Jūs būsiet atzīmējis, jo lielākas ir iespējas, ka Jūs pamanīs kāds darba devējs. Runājot vēl par priekšrocībām, pats LinkedIn uzsver, ka “tos LinkedIn lietotājus, kuriem ir atzīmētas 5 vai vairāk prasmes, personāla atlases speciālisti un citi LinkedIn lietotāji/uzņēmumi uzrunā līdz pat 33 reizes biežāk, un viņu profils tiek skatīts līdz pat 17 reizes biežāk nekā to lietotāju profils, kuriem ir atzīmētas mazāk prasmes”.
Saskaņā ar LinkedIn informāciju, tajā ir pieejamas/uzkrātas 50 000 prasmes. Tāpat tiek apgalvots, ka 57% no vadošajiem līderiem uzskata, ka sociālās prasmes jeb t.s. mīkstās prasmes ir būtiskākas nekā profesionālās prasmes. Tostarp 2019.gadā darba devēji visvairāk pieprasa tādas sociālās prasmes kā:
- adaptēšanās spēja;
- kreativitāte;
- pārliecināšanas spējas;
- laika menedžments;
- sadarbības spējas.
Savukārt pieprasītākās profesionālās prasmes ir:
- mākoņdatošana;
- mākslīgais intelekts (lielākoties ietver 7 prasmes, t.sk. spēju apgūt/sekot līdzi jaunākajām tehnoloģijām, spēja pielietot statistikas metodes un algoritmus, spēja pārvaldīt programmēšanas valodas utt.);
- spēja analītiski pamatot;
- menedžments jeb vadības spējas;
- UX Dizains;
- Video/audio veidošana;
- pārdošanas prasmes;
- tulkošana;
- dabiskā valodas apstrāde;
- zinātniskā skaitļošana;
- spēļu veidošana;
- sociālo mediju mārketings;
- animācija, saistīts ar video veidošanu;
- biznesa analīze, ņemot vērā, ka biznesa pasaule arvien vairāk balstās uz analītiķu ieteikumiem;
- žurnālistika, prasme veidot stāstus.
Neskatoties uz izmaiņām ekonomikas struktūrā un tehnoloģiju attīstības ātrumu un lielo ietekmi uz darba organizāciju, kā arī prasmju pieprasījumu, sagaidāms, ka tuvākajā desmitgadē lielākais nodarbinātības pieaugums būs tieši pakalpojumu jomā līdztekus pieaugumam atsevišķos ražošanas sektoros (Cedefop, Eurofound, 2018). Pētījumi apliecina, ka nākotnē darba vietā būs mazāk rutīnas, vairāk autonomijas, vairāk informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mazāk fizisku darba uzdevumu un vairāk sociālo un intelektuālu uzdevumu (Cedefop, Eurofound, 2018). To, ka sociālās prasmes kļūst arvien vērtīgākas, pierāda arī citi pētījumi. Tā, piemēram, ASV pēdējo divdesmit/trīsdesmit gadu laikā būtiski ir pieaugusi sociālo prasmju ekonomiskā atdeve darba tirgū (salīdzinot darba ienākumus), neskatoties uz to, ka tradicionāli par ekonomisko ieguvumu no prasmēm jeb atdevi tiek uzskatīts tehnoloģiju un augstu kvalificētu darbinieku apvienības rezultāts. Taču augsti atalgoti darbi pieprasa sociālās prasmes. Jāatzīmē, ka ekonomisko ieguvumu no prasmēm jeb atdevi ietekmē strādājošo prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām, kā arī neatbilstība veicamā darba prasībām un līmenim – šajā gadījumā tas attiecas ne tikai uz tiem gadījumiem, kad prasmes neatbilst veicamajam darba uzdevumiem, bet arī uz gadījumiem, kad darbinieks ir pārāk kvalificēts veicamajam darbam (saskaņā ar OECD datiem, 17,6% no strādājošajiem nav pietiekami kvalificēti darbam, savukārt 12,1% ir pārāk kvalificēti veicamajam darbam, tas gan ir labāks rezultāts nekā vidēji OECD valstīs, piemēram, Igaunijā 23,8% no strādājošajiem ir nepietiekami kvalificēti veicamajam darbam, OECD 2018). Pētījumos ir pierādīts, ka tās indivīdu prasmes, kuras vēlāk tiek atbilstoši pielietotas darba vietā, ir lielāks prasmju multiplikators un nepieciešamas mazākas investīcijas mācības darba vietā (Ferreira, Kϋnn-Nelen, De Grip, 2016).
Secinājumi
Būtiskākais secinājums ir atziņa, ka jāveicina ne tikai prasmju attīstīšana un atzīšana, bet arī to pielietošana darba vietās. Kaut arī Latvijā nav novērojama būtiska prasmju neatbilstība konkrēti veicamajam darbam (salīdzinājumā ar citām OECD valstīm), tomēr ir liela daļa pieaugušo, kuri pilnībā neizmanto savas prasmes/potenciālu darba vietā. Potenciāla izmantošana būtu ieguvums ne tikai darba devējam, bet arī pašam darbiniekam, tādā veidā novērtējot darbinieka ieguldīto laiku, finansiālos resursus utt., lai apgūtu jaunas prasmes vai uzlabotu esošās.
Avoti:
Cedefop, Eurofound, 2018. Skills forecast. Trends and challenges to 2030. European Centre for the Development of Vocational Training / European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions
David J. Deming, 2017. “The Growing Importance of Social Skills in the Labor Market”, The Quarterly Journal of Economics, vol 132(4), pages 1593-1640
Ferreira M., Kϋnn-Nelen A., De Grip A., 2016. Work-related Learning and Skills Development in Europe: Does Initial Skill Mistmatch Matter? Research in Labor Economics, Volume 45, Emerald Publishing Limited, pages 345 – 407
OECD, 2016. Skills Matter: Further results from The Survey of Adults Skills
OECD, 2017. OECD Skills Studies. Skills Diagnostic Report: Slovenia
OCED, 2018. Skills for Jobs database. http://www.oecdskillsforjobsdatabase.org
WEF, 2016. The Future of Jobs Report, World Economic Forum, http://reports.weforum.org/future-of-jobs-2016/
WEF, 2018. The Future of Jobs Report, World Economic Forum, https://www.weforum.org/reports/the-future-of-jobs-report-2018