Tagad, kad zinām, kāda ir jaunā komisāru kolēģija, nevaram nepamanīt, ka darba un sociālo tiesību komisāra amats ir likvidēts. Tagad mums ir komisārs cilvēku, prasmju un sagatavotības jautājumos. Vārda “cilvēki” lietojums raisa daudzus jautājumus. Galu galā, vai gandrīz visiem pārējiem amatiem nevajadzētu būt saistītiem ar cilvēkiem? Mēs varētu arī komentēt to, ka vārds “sagatavotība”, kas parādās arī vienā citā amata nosaukumā, ir saturiski piesātināts.
Tomēr runa ir par to, kā trūkst un kas ir atstāts novārtā. Sociālā politika un nodarbinātība ir atstātas bez ievērības, un tas viss notiek konkurētspējas vārdā. Daži citi amata nosaukumi, mistiski un dažkārt daudzslāņaini, runā paši par sevi, piemēram, sākot no īstenošanas un vienkāršošanas līdz labklājībai un ūdensapgādes noturībai.
Nodarbinātības un sociālās politikas komisāra amats ir pastāvējis kopš 20. gadsimta 70. gadiem, taču 2019. gadā tas tika pārdēvēts par darba un sociālo tiesību komisāra amatu. Tas ietvēra galvenās politikas jomas, piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un tā tālejošās iniciatīvas. Kvalitatīvas darbvietas, vienlīdzība, sociālais dialogs un darba un dzīves apstākļi joprojām ir būtiski jautājumi mūsu demokrātijas izdzīvošanai.
Tomēr tagad runa ir par prasmēm, nevis nodarbinātību. Dažās aprindās ir plaši atzīta ideja, ka daudzas no mūsu pašreizējām problēmām izriet no prasmju trūkuma. Uzņēmumiem ir grūti atrast tiem nepieciešamo kvalificēto darbaspēku. Un tas nav pārsteigums. Lai varētu sākt darbu, ir vajadzīga vairāku gadu darba pieredze un nereti ir nepieciešams doktorantūras diploms, vairāku valodu prasme un virkne sertifikātu par prasmēm, kuras varētu apgūt darbā pāris mēnešu laikā. Turklāt piedāvātās algas ļoti bieži tikko sedz dzīvošanas izmaksas. Un tas attiecas uz kvalificētiem darbiniekiem, kas jau saņem labāku atalgojumu.
Ir ļoti satraucoši, kā Komisija pati bieži apgalvo, novērot, kā tiek haotiski lietoti vārdi apvienojumā ar vēstījumu, kurā nepārprotami dominē konkurētspēja. Šķiet, ka labklājības, kvalitatīvu darbvietu un pienācīgu algu nodrošināšana jau ir paveikta, un tagad vienīgais neatrisinātais jautājums ir prasmju trūkuma novēršana. Tomēr šķiet, ka šis deficīts pastāv galvenokārt jaunajā komisāru kolēģijā, kas nespēj izprast pašreizējo situāciju, to aplūkot perspektīvā un piedāvāt reālistiskus risinājumus. Ceram, ka aiz jauno amatu sadalījuma, proti, aiz fasādes, varēsim redzēt pamatotus priekšlikumus, kā stiprināt sociālās un darba tiesības, demokrātiju un cīņu pret klimata pārmaiņām.
Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa