Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļas (ECO) locekļi 2023. gada 18. aprīlī kopā ar Komisijas pārstāvjiem un ekspertiem diskutēja par stratēģisko prognozēšanu — ekonomiski ilgtspējīgai Eiropai, jo 28. jūnijā ir jāapstiprina ziņojums.
Debatētāji norādīja, ka stratēģiskā prognozēšana nav politiskā domāšana, bet gan zinātniska prognožu izstrādāšana, jo zinātne ir pārdomāta, bet politika balstīta uz emocijām. Ja agrāk, ņemot vērā pandēmiju, fokuss bija uz noturību, tad šobrīd uz ilgtspēju. Debatēs par galvenajām izmaiņu jomām tika norādīts uz arodbiedrības biedriem tik nozīmīgiem aspektiem kā: labbūtība (ne tikai sociālā aizsardzība, bet arī ilgtspējīga un iekļaujoša labbūtība); ilgtspējīgs dzīves stils (kā atbalstīt zaļus produktus par pieejamu cenu); prasmes (lai darbiniekam būtu spēja pielāgoties patstāvīgi mainīgaji darba videi); publiskais finansējums (kā valdības tiek galā ar jaunajiem papildus tēriņiem…vai paredzēt jaunus ieņēmumu avotus: uzņēmējdarbības nodokļu lielāku īpatsvaru, patēriņa nodokļa pārcelšanu uz kapitāla nodokļiem); demokrātija (lai demokrātija nav populistiska); starppaaudžu taisnīgums (ātri jāreaģē, rīcībai jābūt elastīgākai, jāspēj strauji pielāgoties apstakļiem).
Eiropas Komisijas 2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma tēma būs: “Kādi stratēģiski lēmumi ir jāpieņem, lai nākamajās desmitgadēs nodrošinātu sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu Eiropu ar lielāku lomu pasaulē? Stratēģiskās prognozes ziņojumā tiek ņemta vērā ilgtermiņa perspektīva līdz 2050. gadam.
Debatēs tika aplūkoti šādi nozīmīgi jautājumi:
- Ņemot vērā strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas, valstu ekonomikas politikas veidotāji varētu izveidot funkcionējošu un efektīvu sociālās drošības tīklu neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tostarp visvairāk skartajiem vidusslāņa segmentiem, lai neviens netiek atstāts novārtā. Pretējā gadījumā pastāv sociālo nemieru draudi.
- Pastāv bažas par notiekošo valstu parāda pieaugumu, un ir svarīgi veikt pasākumus vidēja termiņa fiskālajai konsolidācijai. Lai papildinātu valstu budžetus, ir jānodrošina taisnīga nodokļu sistēma, un ir nepieciešams efektīvi izmantot valsts līdzekļus.
- Zaļās un digitālās pārejas prasīs milzīgus ieguldījumus. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis efektīvi koordinētu savu ekonomikas politiku, efektīvi risinātu makroekonomiskās nelīdzsvarotības problēmas un nodrošinātu stabilas valsts finanses, vienlaikus uzlabojot savu publisko ieguldījumu kvalitāti un sastāvu, lai padarītu pieejamus nepieciešamos finanšu resursus ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes atbalstam.
- Turklāt ES dalībvalstīm vajadzētu būt piemērotai fiskālajai telpai, lai novērstu negatīvos ekonomiskos un sociālos satricinājumus. Pašreizējā ES ekonomikas pārvaldības regulējuma pārskatīšana ir atslēga ne tikai ekonomikas stabilizēšanai vidējā termiņā, bet arī mūsu ekonomikas sociāli ekoloģiskās pārveides finansēšanai un pilnīgas nodarbinātības, augstas kvalitātes darbavietu un taisnīgu pāreju garantēšanai.
- Ir vajadzīga līdzsvarota ekonomikas politikas pieeja, lai risinātu ieilgušās problēmas un reaģētu uz pašreizējām krīzēm.Pašreizējā krīze nedrīkst apdraudēt godīgumu un vides mērķus.
- Lai cīnītos pret ekonomisko krīzi, Covid-19 krīzes sekām, digitalizāciju un demogrāfiskajām pārmaiņām, ir nepieciešama atbilstoša fiskālā, strukturālā un monetārā politika.
- Ekonomiski ilgtspējīgai ES ekonomikas sistēmai ir jāizvairās no negodīgas nodokļu konkurences starp dalībvalstīm un jābalstās uz saskaņotiem centieniem apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
- Ekonomiski un sociāli ilgtspējīgai attīstībai ir jāmaina pašreizējā tendence – pieaugt nevienlīdzībai gan iespēju, gan rezultātu ziņā.
Ekonomiskā drošība ir stratēģiskās prognozēšanas centrālais elements, tāpēc būtiski ir samazināt spriedzi un pilnveidot sadarbību starp valstīm ne tikai ES, bet pasaules mērogā.
Anda Grīnfelde,
LBAS priekšsēdētāja vietniece