LBAS logo

Pusē ES valstu darba ņēmēji nevar saņemt minimālo algu diskriminācijas dēļ

Darba ņēmējiem pusē ES dalībvalstu tiek atņemta likumā noteiktā minimālā alga, pamatojoties uz viņu vecumu, nodarbošanos vai tāpēc, ka viņi ir darbinieki ar invaliditāti, atklāts ETUC pētījumā.

Darba ņēmēji visbiežāk netiek pakļauti likumā noteiktajai minimālajai algai, un viņiem tiek maksāta zemāka par minimālo likmi, pamatojoties uz vecuma diskrimināciju, un 9 dalībvalstis atskaita līdz 70% no reālās likmes jaunākiem par 21 gadiem.

18 gadus vecs, pilnu slodzi strādājošs jaunietis Nīderlandē gadā nopelnītu tikai 10 917 eiro, nevis minimālo – 21 835 eiro (neskaitot atvaļinājuma maksājumus).

Dažas dalībvalstis pieļauj arī sezonas darbinieku, mājkalpotāju, jūrnieku vai invalīdu diskrimināciju – tāpat kā Portugālē, kur invalīdiem ar invaliditāti var maksāt tikai pusi no likumā noteiktās minimālās algas.

Daži izņēmumi (tostarp likmes, kas zemākas par minimālajām likmēm) no likumā noteiktās minimālās algas pa dalībvalstīm:

  • Jaunieši: Vācija, Grieķija, Īrija, Latvija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Rumānija
  • Citi: Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija (sabiedrisko darbu darbinieki, mājsaimniecības darbinieki), Malta (jūrnieki), Portugāle (darba ņēmēji ar invaliditāti), Spānija

ETUC secinājumi ir balstīti uz Eiropas Padomes izmeklēšanas secinājumiem par tiesību uz taisnīgu atalgojumu pārkāpumiem un Eiropas Komisijas ietekmes novērtējumu par tās ierosināto direktīvu par “atbilstošām minimālajām algām”.

Komisijas dokumentā teikts, ka likumā noteiktās minimālās algas atšķirības nevis atvieglo piekļuvi darba tirgum, bet var “saasināt pastāvošo nevienlīdzību neaizsargāto darba ņēmēju grupās”.

Arodbiedrības ar EP deputātiem strādā, lai ieviestu aizliegumu izslēgt likumā noteiktās minimālās algas, tostarp zem minimālās likmes, kas, pēc Eiropas Padomes teiktā, dažādos gadījumos pārkāpj cilvēktiesību standartus.

ETUC ģenerālsekretāra vietniece Estere Linča sacīja: “Minimālās algas pamatjēdzienu visā Eiropā grauj likumu nepilnības, kas ļauj lielajiem uzņēmumiem izturēties pret jauniešiem, sievietēm un viesstrādniekiem kā pret lētu darbaspēku. Tā vietā, lai palīdzētu visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem sākt darbu, šie izņēmumi no likumā noteiktās minimālās algas aizsardzības palīdz turēt viņus nabadzībā. Visā Eiropā būtu jāaizliedz maksāt zem minimālās algas, kas pārkāpj starptautiskos cilvēktiesību standartus. Šie darbinieki veic vienus un tos pašus darbus, maksā vienādus nodokļus, viņu pārtika un īre maksā vienādi, tāpēc nav pamatojuma maksāt viņiem mazāk.”