7. decembrī Saeimā tiek skatīts likumprojekts “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” un ar to saistītie 2024. gada budžeta paketē iekļautie grozījumi.
Jau otrdien, 5. decembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pabeidza skatīt budžeta pakotni, kuras ietvaros tika izskatīti opozīcijas frakciju un politiķu priekšlikumi nākošā gada budžetam. Iesniegtie priekšlikumi, kuru starpā bija sociālo un sadarbības partneru prioritātes, tika skatīti kopš 29. novembra un ilga vairāku sēžu garumā.
2024. gada valsts budžeta likumprojektu paketes ietvaros tika skatīti priekšlikumi gan likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”, gan likumprojektā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kā arī citos likumos.
Darbiniekiem pēc izskatītajiem likumprojektiem svarīgākās pārmaiņas sagaidāmas no grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuri paredz paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo materiālās palīdzības apmēru, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu to paaugstinot no 1000 eiro uz 3000 eiro.
Tāpat tika apstiprināti grozījumi, kas ar nākošo gadu no aplikšanas ar darbaspēka nodokļiem atbrīvos darba devēja apmaksātus izglītības izdevumus par darbinieku. Pretēji Saeimas juridiskā biroja iebildumiem brīdinot par potenciāliem nevienlīdzīgas attieksmes principiem, kas izriet no regulējuma par rezidentu mācību maksas atbrīvošanas no IIN, komisija tomēr apstiprināja jaunos grozījumus par ieguldījumu darbaspēka kvalifikācijas celšanā, izsakot to sekojošā redakcijā:
“Darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu šā panta otrās daļas izpratnē, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam.”
Vienlaikus komisija noraidīja Nacionālās apvienības (NA) deputāta Artūra Butāna priekšlikumus grozījumiem, kuru mērķis ir mainīt IIN neapliekamā minimuma aprēķinu no diferencētā neapliekamā minimuma uz fiksētu neapliekamo minimumu. LBAS atgādina, ka šis jautājums tika skatīts Finanšu ministrijas rīkotajās nodokļu politikas pamatnostādņu darba grupās, kur galējs kompromiss par nākotnes modeli netika panākts. Turklāt arodbiedrību ieskatā neapliekamā minimuma sistēmas izmaiņas ir apspriežamas tikai kopējas IIN sistēmas pārmaiņu rezultātā, kura saglabā progresivitāti un neveicina iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības pieaugšanu.
Savukārt NA deputāts Jānis Vitenbergs likumā par “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” rosināja iekļaut papildu līdzekļus dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, novirzot daļu no papildus iekasējamās uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem uz dotāciju palielināšanu Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmai 31.04.00 “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšanai, atbilstoši Dzelzceļa likumā noteiktajam. Arī arodbiedrības ir regulāri atgādinājušas par nepieciešamajām dotācijām, lai uzturētu dzelzceļa infrastruktūru, nezaudētu darbiniekus ar nekonkurētspējīgu atalgojumu, kā arī segtu saistības par darbinieku valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām. Par nožēlu, šis priekšlikums netika atbalstīts no komisijas puses.
Novembrī LBAS gan koalīcijas, gan opozīcijas frakcijām nosūtīja arī savus priekšlikums 2024. gada valsts budžetā iestrādājamām prioritātēm. Tostarp, arī iepriekš minētos priekšlikumus par finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai atbilstoši normatīvos aktos ierakstītām saistībām. Tāpat LBAS uzsvēra nepieciešamību pārskatīt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas robežas, arodbiedrību biedru naudas noteikt kā IIN attaisnotos izdevumus, paplašināt labumu klāstu, kas tiek atbrīvoti no IIN par tiem vienojoties koplīgumā, kā arī pārskatīt ar IIN neapliekamo atvieglojumu robežas, gan koplīgumos atrunātajiem labumiem (ēdināšanas un veselības izdevumiem), gan dara devēju kompensācijām par strādāšanu attālināti.
Atgādinām, ka 6. novembra NTSP sēdē tika uzklausīts ziņojums par profesionālās izglītības finansējumu. Profesionālās izglītības programmu finansēšana balstās uz 2007. gadā veiktiem aprēķiniem, kas nenodrošina faktisko izmaksu segšanu. Valdības pārstāvji un sociālie partneri vienojās par finansējuma aprēķinu pārskatīšanu. Par iespējām rast papildus finansējumu profesionālās izglītības programmām tiks diskutēts ceturtdienas, Saeimas 2023.gada 7.decembra ārkārtas sēdē.
LBAS vērtējumā 2024. gada budžets neattaisno uz tā liktās, cerības. Lai arī objektīvi ir izprotama ietekme uz budžeta plānošanas un sastādīšanas procesu, ko atstāja izmaiņas valdībā, tomēr jāņem vērā, ka jau 2023. gadā tika pieņemts tehniskais budžets, un LBAS ieskatā šobrīd Latvijas ekonomikā ir izveidojies gana liels spiediens uz iedzīvotāju “makiem”, kas prasa straujus risinājumus, savukārt valdības veidošanas un nomaiņas process ir kavējis nonākt līdz kompromisiem, kas ļautu būtiskā veidā risināt iedzīvotāju pirktspējas kritumu un izaicinājumus tautsaimniecībā.