COVID-19 pandēmija katastrofāli ietekmē darba laiku un ienākumus visā pasaulē. Jauns Starptautiskās darba organizācijas (SDO) ziņojums izceļ dažas no vissmagāk skartajām nozarēm un reģioniem un izklāsta politiku krīzes mazināšanai.
Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas ziņām COVID-19 krīze pasaulē 2020. gada otrajā ceturksnī iznīcinās 6,7% darba stundas, kas ir līdzvērtīgi 195 miljoniem pilnas slodzes darba ņēmēju.
Lieli samazinājumi ir paredzēti arābu valstīs (8,1%, kas atbilst 5 miljoniem pilnas slodzes darba ņēmēju), Eiropā (7,8% jeb 12 miljoni pilnas slodzes darba ņēmēju), Āzijā un Klusā okeāna reģionā (7,2%, 125 miljoni pilnas slodzes darba ņēmēju).
Ir sagaidāmi milzīgi zaudējumi dažādās ienākumu grupās, bet jo īpaši valstīs ar vidēji augstiem ienākumiem (7,0 procenti, 100 miljoni pilnas slodzes darba ņēmēju). Tas krietni pārsniedz 2008. -2009. gada finanšu krīzes sekas.
Visvairāk apdraudētās nozares ir izmitināšanas un pārtikas pakalpojumi, rūpniecība, mazumtirdzniecība, uzņēmējdarbība un administratīvā darbība.
Iespējamais pasaules bezdarba pieaugums 2020. gadā būs atkarīgs no turpmākās attīstības un politikas pasākumiem. Pastāv liels risks, ka gada beigu skaitlis būs ievērojami lielāks par sākotnējo SDO prognozi – 25 miljoni.
Vairāk nekā četrus no pieciem darbiniekiem (81%) pasaules 3,3 miljardu darbaspēkā pašlaik skar pilnīga vai daļēja darba vietu slēgšana.
SDO ģenerāldirektors G. Raiders uzsver, ka darbinieki un uzņēmumi saskaras ar katastrofu gan attīstītajās, gan jaunattīstības ekonomikās, tāpēc mums visiem jāvirzās ātri, izlēmīgi un kopā. Pareizie, steidzamie pasākumi varētu ietekmēt starpību starp izdzīvošanu un sabrukumu.
SDO monitoringa 2. izdevums par COVID-19 un darba pasauli apraksta COVID–19 kā vissliktāko pasaules krīzi kopš Otrā pasaules kara un sniedz atjauninātus datus SDO pētījumā, kas publicēts 18.martā. Atjauninātajā versijā iekļauta nozaru un reģionālā informācija par pandēmijas ietekmi.
Saskaņā ar jauno pētījumu 1,25 miljardi darba ņēmēju ir nodarbināti nozarēs, kas ir atzītas par tādām, kurās pastāv liels risks, ka “krasi un postoši” palielināsies atlaišanas gadījumu skaits un samazināsies darba samaksa un darba laiks. Daudzi strādā zemu apmaksātos, mazkvalificētos darbos, kur pēkšņs ienākumu zudums ir postošs.
Aplūkojot reģionus, darba ņēmēju īpatsvars šajās “riska” nozarēs ir no 43% Amerikas Savienotajās Valstīs līdz 26% Āfrikā. Ziņojums brīdina, ka dažos reģionos, jo īpaši Āfrikā, ir augstāks neformālās nodarbinātības līmenis, kas apvienojumā ar sociālās aizsardzības trūkumu, lielu iedzīvotāju blīvumu un vāju veiktspēju rada nopietnas veselības un ekonomiskās problēmas valdībām.
Pasaulē neformālajā sektorā (galvenokārt jaunās ekonomikas valstīs un jaunattīstības valstīs) strādā divi miljardi cilvēku, un tie ir īpaši apdraudēti.
Ziņojumā teikts, ka nepieciešami plaša mēroga, integrēti politikas pasākumi, kas vērsti uz četriem pīlāriem: atbalsts uzņēmumiem, nodarbinātībai un ienākumiem; ekonomikas un darbavietu veicināšana; strādājošo aizsardzība darbavietā; kā arī sociālā dialoga izmantošana starp valdību, darba ņēmējiem un darba devējiem, lai rastu risinājumus.
“Šis ir lielākais pārbaudījums starptautiskajai sadarbībai vairāk nekā 75 gadu laikā,” sacīja Raiders. «Ja viena valsts cieš neveiksmi, tad mēs visi ciešam neveiksmi. Mums ir jārod risinājumi, kas palīdz visiem mūsu globālās sabiedrības segmentiem, jo īpaši tiem, kas ir visneaizsargātākie vai vismazāk spējīgi sev palīdzēt.”
“Mēs šodien izdarām izvēli, kas tieši ietekmēs šo krīzi, un tādējādi miljardiem cilvēku dzīvības,” viņš piebilda. «Ar pareiziem pasākumiem mēs varam ierobežot tās ietekmi un tās atstātās rētas. Mums ir jātiecas uz labāku atjaunotni, lai mūsu jaunās sistēmas būtu drošākas, taisnīgākas un ilgtspējīgākas nekā tās, kas ļāva šai krīzei notikt.”
Ziņojuma teksts šeit.