To, ka dokumentiem ir jābūt kārtībā, mēs zinām no filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Arī darba attiecībās pret dokumentiem nedrīkst izturēties vieglprātīgi, īpaši pret darba līgumu.
Darba līgums ir daudzpusējs darījums, jo tas ietver divu tiesību subjektu – darbinieka un darba devēja – saskanīgus gribas izteikumus un divpusējs līgums, jo tajā abām pusēm ir gan tiesības, gan pienākumi pret otru.[1]
Darba likuma 39. pantā ir noteikts, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
Kaut arī darba līgumam ir jābūt noslēgtam rakstveidā pirms darba uzsākšanas, tomēr darbinieku aizsardzības nolūkā, Darba likuma 41. pantā ir noteikts, ka rakstveida formai neatbilstošam līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstveidā izteiktam darba līgumam. Ja darba līgums nav noslēgts rakstveidā, darbiniekam ir tiesība celt prasību tiesā, lai pierādītu, ka darba attiecības faktiski ir bijušas un kāds ir bijis to saturs. Šai nolūkā darbinieks var izmantot jebkurus pierādījumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un šo attiecību saturu.
Šajā rakstā uzzināsim vai darbiniekam izdevās pierādīt darba līguma noslēgšanu un faktisku strādāšu, kāpēc darbinieka rīcībā ir jābūt līguma oriģinālam, kādas ir sekas, ja dažādām valsts iestādēm sniedz dažādas ziņas? Pirmās un otrās instances viedokļi bija atšķirīgi, kuram viedoklim pievienojās Senāts?
Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 5. februāra spriedums lietā SKC-143/2021 (C30281315).
Tēzes:
- Dokumenta atvasinājumam ir juridisks spēks tikai tad, ja attiecīgā dokumenta oriģinālam ir juridisks spēks.
- Lai strīdus gadījumā secinātu, vai persona ir bijusi nodarbināta uz darba līguma pamata, ir jāiegūst tieši vai netieši pierādījumi tam, ka iespējamā darba devēja un nodarbinātās personas starpā bija panākta vienošanās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, tostarp par darba veikšanu par atlīdzību, un ka darbs tika veikts tieši darba tiesisko attiecību ietvaros.
- Prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu jāpierāda, ka puses bija vienojušās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, proti, veicamo darbu un darba samaksu.
Lietas apstākļi
2007. gadā prasītājs ar darba devēju noslēdza darba līgumu, ar kuru tika pieņemts darbā par namu pārvaldnieku. Minēto darba līgumu darba devēja 2010. gada 1. janvārī uzteica, un ar 2. februāri tika izbeigts darba līgums, kā arī visas iepriekš noslēgtās vienošanās.
2014. gada septembrī prasītājs cēla prasību, lūdzot atzīt, ka starp viņu un darba devēju no 01.01.2011 līdz 01.01.2014 ir bijušas darba attiecības un piedzīt par šo periodu darba samaksu.
Kā pierādījumu darba tiesisko attiecību nodibināšanai, prasītājs tiesai iesniedza 2011.gada 10.janvāra vienošanās kopiju. Vienošanās noteikts, ka darba alga no 2011.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.janvārim būs Latvijas Republikā noteikto divu minimālo darba algu apmērā (400 Ls). Tāpat puses vienojās, ka darba alga turpmākajos trīsdesmit sešos mēnešos tiks ieturēta un izmaksāta ne ātrāk kā pēc 2014.gada 31.janvāra. Prasītāja ieskatā, minētā vienošanās uzskatāma par darba līguma neatņemamu sastāvdaļu, jo darba tiesiskās attiecības starp pusēm netika pārtrauktas.
Pirmās instances tiesa prasību noraidīja, jo uzskatīja, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi, tostarp darba devējas izsniegtās pilnvaras, un vairāku liecinieku liecības nepierāda darba tiesisko attiecību pastāvēšanu strīdus periodā, bet liecina par citām civiltiesiskajām attiecībām (vienlaikus tiesa nenorādīja, kādas tad konkrēti tiesiskās attiecības starp pusēm bija nodibinātas).
Apelācijas instances tiesa prasību apmierināja, jo uzskatīja, ka ar 2011.gada 10.janvāra vienošanos starp pusēm tika nodibinātas darba tiesiskās attiecības, ko apstiprina liecinieka liecība, ka no 2008. līdz 2013.gadam autostāvvietā aptuveni vienreiz nedēļā viņš prasītāju sastapa kā stāvvietas pārvaldnieku, savukārt cits liecinieks apgalvoja, ka pazīst prasītāju kā namu pārvaldnieku un sētnieku laikā no 2011. līdz 2013.gadam, tāpat darba devēja 2011.gadā divas reizes izdevusi prasītājam pilnvaru kārtot dažādus jautājumus, un prasītājs strīdus laika periodā sabiedrības vārdā ir parakstījis dažādus dokumentus.
Senāts atzina, ka spriedums ir atceļams, jo tiesa rakstveida pierādījumus nav vērtējusi kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem un nav pietiekami motivējusi, kādēļ devusi priekšroku prasības pieteikumā atspoguļotajai prasītāja pozīcijai, kas ir pretrunā ar viņa paša iepriekš valsts iestādēm sniegtajām ziņām par nodarbinātību strīdus laika periodā.
Senāta ieskatā tiesa nebija pamatojusi, kāpēc netika ņemts vērā, ka prasītājs no 2010.gada 4.februāra līdz 2014.gada 30.janvārim bija reģistrēts bezdarbnieka statusā, laikā no 2012.gada 19.septembra līdz 2014.gada 29.janvārim bija reģistrēts kā nestrādājošs invalīds un saņēma valsts piešķirto finansiālo atbalstu, 2013.gada 4.novembrī iesniegtajā pieteikumā par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu norādījis, ka aktīvi meklē darbu, ko apliecina pieteikumam pievienotais individuālais darba meklēšanas plāns, tādējādi griežoties minētajās valsts iestādēs, tostarp tiesā, pats vairākkārt ir apstiprinājis, ka laikā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.janvārim viņš nav sastāvējis darba tiesiskajās attiecībās.
Papildus Senāts izteica šādas atziņas:
Par līguma kopijas juridisko spēku
- Tā kā izskatāmajā lietā nevienā no tiesu instancēm nav uzrādīts 2011.gada 10.janvāra vienošanās, kuru prasītājs uzskata par darba līgumu, oriģināls, tādējādi liedzot tiesām pārliecināties par minētā dokumenta juridisko spēku, proti, pārliecināties, vai to parakstījušas abas darījuma puses, ko apstrīd atbildētāja, Senāts pievienojas kasācijas sūdzības argumentam, ka apelācijas instances tiesa, taisot spriedumu lietā, nepamatoti kā rakstveida pierādījumu vērtēja 2011.gada 10.janvāra vienošanās kopiju, jo tā iesniegta, neievērojot Civilprocesa likuma 111.panta[2] prasības.
- Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka dokumenta atvasinājumam ir juridisks spēks tikai tad, ja attiecīgā dokumenta oriģinālam ir juridisks spēks. Atbilstoši minētā likuma 1.panta otrajai daļai dokuments, kuram nav juridiskā spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs.
Darba tiesisko attiecību pamats ir darba līgums
- Darba likuma 28.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. No minētās tiesību normas secināms, ka darba tiesisko attiecību pamats ir starp darba devēju un darbinieku noslēgtais darba līgums.
- Atbilstoši Darba likuma 39.pantam darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
Lai strīdus gadījumā secinātu, vai persona ir bijusi nodarbināta uz darba līguma pamata, ir jāiegūst tieši vai netieši pierādījumi tam, ka iespējamā darba devēja un nodarbinātās personas starpā bija panākta vienošanās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, tostarp par darba veikšanu par atlīdzību, un ka darbs tika veikts tieši darba tiesisko attiecību ietvaros. - Lai pareizi konstatētu, vai konkrēta darba (uzdevuma) veikšana notikusi tieši darba tiesisko attiecību ietvaros, ir vērtējams, vai pastāv darba tiesisko attiecību iezīmju kopums. Viena no iezīmēm ir, ka tās ir atlīdzības attiecības. Taču par darba tiesisko attiecību esību var liecināt arī citas iezīmes, kas vērtējamas kopumā, piemēram, ka svarīgāks ir darba process, nevis tikai darba rezultāts; ka darbinieks ir pakļauts noteiktai darba kārtībai un darba devēja norādījumiem; ka tās ir ilgstošas, turpinātas tiesiskās attiecības, jo tās parasti nenodibina uz vienu darba izpildījumu.
Prasītāja pienākums ir pierādīt, ka bijis noslēgts darba līgums
- prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu jāpierāda, pirmkārt, ka starp pusēm pēc 2010.gada 2.februāra, tas ir, pēc darba līguma izbeigšanas, tika noslēgts jauns darba līgums un, otrkārt, ka darba tiesisko attiecību ietvaros laikā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.janvārim viņš ir veicis darbu darba devējas labā atbilstoši darba devējas norādījumiem. Citiem vārdiem, jāpierāda, ka puses bija vienojušās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, proti, veicamo darbu un darba samaksu.
Raksts sākotnēji publicēts izdevumā “Bilances Juridiskie padomi”.
Kaspars Rācenājs,
LBAS jurists
- Darba likums ar komentāriem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Zvērinātu advokātu birojs „BDO Law”, Rīga, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2020, 124.lpp.).
- Civilprocesa likuma 111. pantā ir noteikts, ka rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Savukārt, ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums noraksta, kopijas vai izraksta veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.