Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 27. janvāra spriedums lietā Nr. SKC-15/2022 (C12098519)
Tēzes:
- darba devējs ir tiesīgs darbiniekam, kurš pārkāpis līguma noteikumus, izsniegt jaunu darba līguma uzteikumu, kas pamatots ar citiem, no pirmā uzteikuma atšķirīgiem, apstākļiem;
- situācijā, kad, vēl nenoslēdzoties tiesvedībai darba devēja prasības lietā, līgums darbiniekam tiek atkārtoti uzteikts uz cita pamata (atšķirīgi uzteikuma pamatā esošie faktiskie apstākļi) ir piemērojams Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktā paredzētais procesuālais mehānisms, kas tiesai noteic pienākumu apturēt tiesvedību, iekams nav izšķirta cita lieta.
Lietas apstākļi
Darba devējs nolēma uzteikt darba līgumu pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. punktu (tiek samazināts darbinieku skaits). Ņemot vērā, ka darbinieks bija arodbiedrības biedrs, darba devējs saskaņā ar Darba likuma 110. pantā noteikto, vērsās pie darbinieku arodbiedrības, lai saņemtu piekrišanu darba līguma uzteikumam. Arodbiedrība nedeva piekrišanu darba līguma uzteikumam, līdz ar to darba devējs cēla prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu.
Pirmās un apelācijas instances tiesas darba devēja prasību apmierināja.
Senāts spriedumu atcēla un vienlaikus nolēma izbeigt tiesvedību, jo šīs tiesvedības laikā darba devējs jau bija uzteicis darba līgumu, darbinieks to bija paralēlā tiesvedībā apstrīdējis, bet darbinieka prasība ir noraidīta un spriedums stājies spēkā. Līdz ar to darbiniekam ir zudis prasības pamats šai tiesvedībai.
Senāts spriedumā izteica šādas atziņas:
- Ja arodbiedrība nepiekrīt sava biedra darba līguma uzteikumam, tad Darba likuma 110. panta ceturtā daļa piešķir darba devējam tiesības celt attiecīgu prasību tiesā. Līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums, ar kuru minētā prasība par darba līguma izbeigšanu ir apmierināta, starp pusēm nodibinātās darba tiesiskās attiecības turpinās, respektīvi, šā līguma noteikumi abiem dalībniekiem ir saistoši.
- Nav loģikā balstīta iemesla šaubām, ka darba devējs ir tiesīgs darbiniekam, kurš pārkāpis līguma noteikumus, izsniegt jaunu darba līguma uzteikumu, kas pamatots ar citiem, no pirmā uzteikuma atšķirīgiem, apstākļiem.
- Darba ņēmējam, apstrīdot šādu uzteikumu tiesā, neizbēgami rodas situācija, ka jautājums par viņa tiesībām uz darbu pie viena un tā paša darba devēja jārisina paralēlās tiesvedībās, jo nepastāv Civilprocesa likuma 134. pantā paredzētie priekšnoteikumi tādu prasījumu apvienošanai vienā lietā, kuriem ir pilnīgi atšķirīgs pamats un priekšmets.
- Līdz ar to noskaidrojams, vai darba devēja prasījumu par darba līguma izbeigšanu tiesai ir pamats izspriest patstāvīgi, t.i., neatkarīgi no darba ņēmēja tādas prasības lietas izskatīšanas galīgā iznākuma, kurā apstrīdēts darba devēja izsniegtā otrā uzteikuma tiesiskums.
- Tā kā darba līguma izbeigšanu ar vienu un to pašu darba ņēmēju, bet uz atšķirīgiem pamatiem likums neparedz, Senāts norāda, ka darba devēja prasības izskatīšana nav pieļaujama, iekams galīgi nenoslēdzas tiesvedība darba ņēmēja vēlāk celtās prasības lietā.
- Gadījumā, ja darba ņēmēja prasība ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tiek noraidīta, darba līgums starp pusēm ir izbeigts uzteikumā minētajā dienā, tamdēļ darba devējs zaudē tiesības prasīt darba līguma izbeigšanu uz cita pamata.
- Savukārt priekšnoteikums tam, lai turpinātu darba devēja rosināto tiesvedību, ir darba ņēmējam labvēlīgs tiesas spriedums, ar kuru apmierināta viņa prasība, otro uzteikumu atzīstot par spēkā neesošu, atjaunojot viņu darbā un piedzenot samaksu par darba piespiedu kavējumu.
- Situācijā, kad, vēl nenoslēdzoties tiesvedībai darba devēja prasības lietā, līgums darbiniekam tiek atkārtoti uzteikts uz cita pamata (atšķirīgi uzteikuma pamatā esošie faktiskie apstākļi) ir piemērojams Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktā paredzētais procesuālais mehānisms, kas tiesai noteic pienākumu apturēt tiesvedību, iekams nav izšķirta cita lieta.
- Senāts norāda, ka starp tām pašām pusēm paralēli noritošo tiesvedību par / darba līguma izbeigšanas pamatotību kopsakars ir acīmredzams, tādēļ apgabaltiesai vajadzēja piemērot Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu, nevis darba devējas prasības lietu izskatīt pēc būtības vēl pirms darbinieka prasījumu izspriešanas.
- Spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru darbinieka prasība atzīt darba devējas uzteikumu par prettiesisku noraidīta, izslēdz darba devēja sākotnēji celtās prasības par darba līguma izbeigšanu apmierināšanas iespēju.
- Apelācijas instances tiesas rīcība, kļūdaini noteicot civillietu izskatīšanas secību un nepiemērojot Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu, novedusi pie lietas nepareizas izspriešanas. Stājoties spēkā tiesas spriedumam, ar kuru darbiniekam 2019. gada 26. augustā izsniegtais uzteikums atzīts par tiesisku, darba devējai zuda juridisks pamats prasīt darba līguma izbeigšanu 2019. gada 1. janvārī uzņēmumā notikušās amata vienību samazināšanas dēļ.
Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 25. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-454/2022 (A420209620)
Slimību profilakses un veselības centra izstrādātajā informatīvajā materiālā[1] var izlasīt, ka “alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām un akūtiem stāvokļiem.” Bet, kas to būtu iedomājies, ka kādā tiesas spriedumā varēs lasīt par gadījumu, kad komandējuma laikā ārzemēs, kāda Valsts robežsardzes amatpersona atradīsies tik neadekvātā stāvoklī, ka aviosabiedrība varētu tai liegt iekāpšanu lidmašīnā?
Zemāk uzzināsim, vai kolēģu norādītais, ka kopumā esi labs cilvēks un priekšnieks, šajā lietā paglāba šo personu no atvaļināšanas no amata.
Lietas apstākļi
Ar Valsts robežsardzes (turpmāk – robežsardze) 2019.gada 14.jūnija pavēli Nr.961 “Par komandēšanu uz Krievijas Federāciju” (turpmāk – Pavēle) robežsardzes Rīgas pārvaldes Atgriešanas un patvērumu meklētāju dienesta Konvoja nodaļas (turpmāk – Konvoja nodaļa) priekšnieks, kapteinis /pers. B/, tika komandēts uz Krievijas Federāciju, lai nodrošinātu četru Vjetnamas pilsoņu piespiedu izraidīšanu. Vienlaikus ar Pavēli kopā ar pieteicēju /pers. B/ komandējumā ārvalstnieku konvoja izdevuma izpildei tika nosūtītas vēl četras Konvoja nodaļas amatpersonas.
Pieteicējs neatgriezās no komandējuma Pavēlē paredzētajā laikā 2019.gada 14.jūnijā, jo viņam un Konvoja nodaļas inspektoram /pers. A/ tika atteikta reģistrācija reisam 2019.gada 14.jūnijā, ar kuru konvojam bija jāatgriežas no Maskavas Rīgā. Atteikuma iemesls bija pieteicēja un /pers. A/ uzvedība un neadekvātais stāvoklis, kas liecināja, ka abas amatpersonas acīmredzami ir alkohola reibumā. Amatpersonas no komandējuma atgriezās 2019.gada 15.jūnijā.
Ar robežsardzes 2019.gada 4.oktobra lēmumu Nr.226 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējs par atrašanos dienestā alkohola ietekmē, robežsarga un valsts amatpersonas vispārīgo pienākumu nepildīšanu, profesionālās ētikas principu un uzvedības noteikumu neievērošanu piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta.
Iekšlietu ministrija (turpmāk – ministrija), izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, ar 2020.gada 29.maija lēmumu Nr.1-66/83 (turpmāk – Lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu.
Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu un uzsvēra, ka viņam 2019.gada 14.jūnijā nav veikta alkohola pārbaude, līdz ar to nav pierādīts, ka viņš ir atradies alkohola reibuma stāvoklī un pārkāpis ētikas normas. Tāpat pieteicējs norādīja, ka konvoja sastāvā esošajām amatpersonām, kurām iekāpšana lidmašīnā netika liegta, viņš nav devis pavēli vai rīkojumu bez viņa Latvijā neatgriezties; tas bija cilvēcisks lūgums un amatpersonas varēja rīkoties pēc saviem ieskatiem. Pieteicējs norādīja, ka viņam darbnespēja bija no 2019.gada 15.jūnija līdz 2019.gada 30.novembrim. Līdz ar to pieteicējs atlaists darbnespējas laikā, tādējādi pārkāpjot Darba likuma 109.panta trešo daļu.
Pieteicējs par atbrīvošanu no dienesta darbnespējas laikā nav brīdināts mēnesi iepriekš, kā to nosaka Disciplināratbildības likuma 20.panta trešā daļa un Darba likums.
Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa pieteikumu noraidīja.
Apgabaltiesa atzina, ka:
- amatpersonai, kura devusi tik lielu ieguldījumu robežsardzes attīstībā, ir jābūt ar ļoti augstu tiesisko apziņu un ar savu uzvedību un izturēšanos jārāda piemērs pārējiem kolēģiem un padotajiem. Pieteicējs ar savu rīcību ir parādījis nihilistisku attieksmi pret ētikas pamatprincipu ievērošanu, tādējādi graujot robežsardzes tēlu kopumā un diskreditējot sevi kā robežsardzes amatpersonu.
- Pieteicēja uzvedība, strīdoties ar lidostas darbiniekiem, prasot viņiem paskaidrojumus par motīviem, kāpēc viņš netiek ielaists lidmašīnā, norāda uz pieteicēja nekritisko attieksmi pret savu rīcību un sabiedriskās drošības risku, iereibušām personām atrodoties uz lidmašīnas klāja, ignorēšanu. Šāda rīcība interpretējama kā amatpersonas patvaļas un nesodāmības izjūtu, kas vēl jo vairāk pastiprina amatpersonas, kas šādu pārkāpumu izdara, ētisko atbildību.
- Pieteicējs kā konvoja vecākais izdeva mutvārdu rīkojumu viņa padotībā esošam robežsardzes amatpersonām neatgriezties Rīgā bez viņa iepriekš paredzētajā laikā 2019.gada 14.jūnijā. Tā rezultātā tika papildus iztērēti aģentūras “Frontex” līdzekļi jaunu aviobiļešu iegādei visām konvojā esošajām piecām amatpersonām lidojumam 2019.gada 15.jūnijā. Ar šādu rīcību pieteicējs kā amatpersona izdarīja rupju disciplinārpārkāpumu, tādējādi diskreditējot robežsardzes tēlu un mazinot uzticību valsts pārvaldei kopumā. Pieteicējs ir izdarījis Disciplināratbildības likuma 3.panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, rupji pārkāpjot Ētikas kodeksa normas un neievērojot sava amata apraksta pienākumus līdz dotā uzdevuma izpildei, proti, atgriešanās Rīgā.
- Ņemot vērā, ka pieteicējs komandējuma laikā ārzemēs atradās neadekvātā stāvoklī, kā dēļ aviosabiedrība liedza viņam iekāpšanu lidmašīnā, atzīstams, ka konkrētajos apstākļos viņa padotībā esošajām Konvoja nodaļas amatpersonām atteikties no pieteicēja dotā prettiesiskā uzdevuma pildīšanas un rakstveidā informēt par to pieteicēju būtu neadekvāti.
- Pārējo amatpersonu atteikšanās no reģistrācijas turpināšanas reisam Maskava-Rīga bija saistīta ar pieteicēja rīcību: pirmkārt, ar to, ka pieteicējs atradās alkohola reibumā un viņam tika atteikts lidojums; otrkārt, ar to, ka pieteicējs kā tiešais priekšnieks pārējām trim konvoja amatpersonām deva norādi/rīkojumu bez viņa nekur nelidot; treškārt, ar pārējo amatpersonu saprātīgo un loģisko rīcību, nolūkā mazināt pieteicēja un amatpersonas /pers. A/ nodarīto kaitējumu iestādes un Latvijas valsts (kurai tiek pieskaitīta Latvijas ierēdņu uzvedība ārvalstīs) prestižam. Kopumā konstatējams, ka citas konvoja amatpersonas neaizlidoja no Maskavas uz Rīgu iepriekš paredzētajā laikā 2019.gada 14.jūnijā pieteicēja rīcības rezultātā, un kaitējums iestādei tika nodarīts tieši pieteicēja rīcības rezultātā.
- Lēmums, ar kuru pieteicējam piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no amata – atbilst lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ir samērīgs pieteicēja izdarītajam pārkāpumam un ir tiesisks.
- Nav izšķirošas nozīmes tam, ka kolēģi pieteicēju raksturoja kā labu cilvēku un priekšnieku; pieteicējs ir izdarījis tīšu rupju disciplinārpārkāpumu, kas paredzēts Disciplināratbildības likuma 3.panta pirmajā un otrajā daļā un par ko viņam piemērots atbilstošs sods.
Senātam neradās šaubas par sprieduma tiesiskumu, tāpēc Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.
Senāts lēmumā izteica šādas atziņas:
Par Darba likuma [ne]piemērošanu dienesta gaitas attiecībās
- Dienesta gaitas likuma normas ir speciālās tiesību normas iepretim Darba likumam kā vispārējām tiesību normām, tādēļ attiecīgā Darba likuma norma piemērojama tikai tiktāl, ciktāl tā neierobežo atbilstošu Dienesta gaitas likuma normu. Līdz ar to apgabaltiesa pamatoti piemērojusi Dienesta gaitas likuma 47.panta pirmās daļas 7.punktu, secinot, ka pieteicēja darbnespēja nebija šķērslis šāda disciplinārsoda piemērošanai un atvaļināšanai no dienesta.
Par alkohola reibuma konstatēšanu komandējumā
- Lietā ir pierādīts, ka pieteicējs kā dienesta persona ar savu rīcību 2019.gada 14.jūnijā, atrodoties komandējumā no tiešo dienesta pienākumu izpildes brīvajā laikā (pēc konvoja uzdevuma izpildes ap plkst.14.30), Šeremetjevo lidostā, Maskavā, gaidot reisu Maskava– Rīga, atradās tādā alkohola reibuma stāvoklī (neadekvāta uzvedība), kā rezultātā aviokompānijas darbinieki drošības apsvērumu dēļ atteicās viņu ielaist lidmašīnā. Apgabaltiesa minēto konstatējusi, savstarpējā kopsakarībā novērtējot konvoja sastāvā esošo amatpersonu paskaidrojumus un liecības, kā arī aviokompānijas sniegto informāciju. Tāpat apgabaltiesa atzinusi, ka to, ka pieteicējs 2019.gada 14.jūnijā pirms iekāpšanas lidmašīnā paredzētajā laikā plkst.20.40 atradās alkohola reibumā, netieši apstiprina 2019.gada 15.jūnijā uzreiz pēc ierašanās Rīgas lidostā ap plkst. 06.19 veiktajā pārbaudē konstatētais alkohola saturs pieteicēja izelpā 1,01 promile un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā ap plkst.09.12 veiktajā medicīniskās pārbaudē konstatētais alkohola saturs pieteicēja asinīs 0,31 promile. Ņemot vērā to, ka pieteicējs disciplinārpārkāpuma izdarīšanas brīdī atradās komandējumā ārvalstīs, apgabaltiesa pamatoti pieteicēja pieļauto disciplinārpārkāpumu konstatējusi, savstarpējā kopsakarībā novērtējot konvoja sastāvā esošo citu amatpersonu paskaidrojumus un liecības, kā arī aviokompānijas sniegto informāciju. Šādos apstākļos pieteicējs medicīniskās pārbaudes veikšanai pamatoti tika nogādāts, tiklīdz tas faktiski bija iespējams, viņam atgriežoties Latvijā.
Kaspars Rācenājs,
LBAS jurists