LBAS logo

Senāta spriedumi darba tiesībās (6)

Šajā rakstā aplūkosim spriedumus, kuros tiesas ir skatījušas valdes locekļu celtās prasības pret saviem “darba devējiem” situācijās, kad ar valdes locekļiem ir bijušu noslēgti darba līgumi.

Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 20. jūlija spriedums lietā Nr. SKC-546/2022 (C33311721)

Lietas apstākļi

Prasītājs ar dalībnieku sapulces lēmumu  2019.gada 8.janvārī tika iecelts par sabiedrības valdes locekli un papildus 2019.gada 15.janvārī ar viņu kā valdes locekli noslēgts darba līgums, nosakot viņam atlīdzību 5800 euro (bruto) mēnesī.
Prasītājs tiesā cēla prasību, lai piedzītu valdes locekļa atlīdzību, bet apgabaltiesa prasību noraidīja, norādot, ka atbilstoši 2019.gada 11.februāra uzteikumam darba līgums izbeigts 2019.gada 14.februārī, atbildētājai par to ievietojot informāciju Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Tāpat atbilstoši ierakstiem Uzņēmumu reģistrā prasītājs zaudēja valdes locekļa amatu 2019.gada 26.aprīlī. Apgabaltiesa spriedumā arī norādīja, ka prasītājs nav īstenojis savas tiesības pārsūdzēt lietas materiālos esošo uzteikumu, tāpēc tas ir spēkā esošs. Tāpat tiesas ieskatā prasītājam kā valdes loceklim Komerclikumā paredzētajā kārtībā nav noteikta atlīdzība, jo par to nav pieņemts sabiedrības dalībnieku sapulces lēmums.

Senāta ieskatā apgabaltiesas spriedums ir pretrunīgs, jo tā atzinusi par iespējamu strīdā esošas tiesiskās attiecības izšķiršanā vienlaicīgi piemērot Darba likuma un Komerclikuma regulējumu, tāpēc spriedumu atcēla. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa pretēji pierādījumiem lietā atzinusi, ka prasītājam Komerclikumā paredzētajā kārtībā atlīdzība kā valdes loceklim nav noteikta, lai gan atlīdzību noteicis dalībnieks, kuram atbilstoši Koncernu likuma 3.panta trešās daļas 1. un 2.punktam ir izšķiroša ietekme sabiedrībā. Senāta ieskatā, tas, ka dalībnieks, iespējams, nav ievērojis kādu sabiedrības iekšēju procesuālu kārtību dalībnieku sapulces sasaukšanā, nevar tikt pārmests prasītājam. Turklāt pati sabiedrība dalībnieka izteikto gribu atzinusi par pietiekamu atlīdzības izmaksai prasītajam par laika posmu, par kuru lietā strīds nepastāv.

Senāts spriedumā izteica šādas atziņas:

Darba likuma [ne]piemērošana valdes loceklim

  • Valdes loceklis kapitālsabiedrībā darbojas uz pilnvarojuma līguma pamata, līdz ar to jebkurš tam piešķirtais uzdevums sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai vērtējams atbilstoši Komerclikumam un citām tiesību normām, kas regulē tiesiskās attiecības starp pilnvarotāju un pilnvarnieku.

Šo attiecību tiesisko dabu neietekmē tas, ka puses darījumu, kurā prasītājs atkārtoti apņēmās pildīt valdes locekļa funkcijas un viņam noteikts atalgojums, nosaukušas par darba līgumu.

  • Pārbaudāmajā spriedumā tiesa netieši atsaukusies uz Senāta 2012.gada 12.oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-1005/2012 norādīto, ka darba līguma slēgšana ar valdes locekli nav obligāta, tomēr ar viņu var tikt noslēgts darba līgums, ja tam piekrīt abas puses.

Laikā, kad tika pieņemts norādītais Senāta spriedums, Darba likuma 44.panta trešās daļas regulējums pieļāva darba līguma noslēgšanu ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem, taču minētā tiesību norma ar 2014.gada 23.oktobra grozījumiem (kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī) no likuma tika izslēgta. Kā liecina likuma grozījumu anotācija, to mērķis bija panākt, lai turpmāk specifiskos jautājumus par kapitālsabiedrības valdes locekļu nodarbināšanu regulē Komerclikums.[1] Likumdevējs šādā veidā novērsa pretrunu normatīvajā regulējumā, nepieļaujot, ka persona veic identiska rakstura funkcijas uz diviem dažādiem un savstarpēji izslēdzošiem tiesiskajiem pamatiem.

Valdes locekļa amats ir uzticības amats

  • Valdes locekļa amats ir uzticības amats.[2] Uzticība un tās zaudēšana ir subjektīvi faktori, tādēļ tas, vai uzticības zaudēšanai ir bijis objektīvs iemesls, nav nekādas ietekmes uz sabiedrības dalībnieku lēmuma spēkā esību. Tiesa uzticību zaudējušu valdes locekli nevar uzspiest sabiedrībai un tās dalībniekiem pretēji viņu gribai, tāpēc tiesas arguments par nepieciešamību valdes loceklim apstrīdēt sabiedrības uzteikumu ir pēc būtības nepareizs.

Par tiesībām uz atlīdzību

  • Valdes locekļa tiesības uz atlīdzību ir cieši saistītas ar atbildību Komerclikuma 169.panta pirmās daļas izpratnē par sabiedrības mantiskajām interesēm pretēju darbību.
  • Nav šaubu, ka ierakstam Komercreģistrā ir vienīgi deklaratīvs raksturs, proti, tā mērķis ir izsludināt trešajām personām jau pastāvošu juridisku faktu,[3] tomēr parasti komercpraksē, kad valdes loceklis zaudē uzticību, seko arī attiecīgo grozījumu reģistrēšana, lai novērtu situāciju, kad valdes loceklis sabiedrības vārdā uzņemtos, pārgrozītu vai izbeigtu kādas tiesiskās attiecības ar trešajām personām.

Ja tiesa nodibina netipisku situāciju, kurā nav sekojusi sabiedrības saprātīgi sagaidāma rīcība, sabiedrībai būtu jāspēj pietiekami ticami izskaidrot, kas ir bijis par iemeslu šāda riska pieļaušanai visu strīda laika posmu, par kuru tiek prasīta atlīdzība. Tāpat jāspēj ticami izskaidrot, kāpēc sabiedrības gribas izteikums uzticības zudumam valdes loceklim darīts zināms tikai pēc prasības celšanas tiesā, kad prasītājs pēc savas gribas jau bija atkāpies no valdes locekļa amata, par ko 2019.gada 26.aprīlī sabiedrības izpildinstitūcijas sastāvā bija veiktas atbilstošas izmaiņas.

Par darba devēja paziņojuma Valsts ieņēmumu dienestam tiesisko dabu

  • Sabiedrības vienpusēja rīcība, sniedzot paziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nenodibina, nepārgroza un neizbeidz starp pusēm pastāvošu civiltiesisku attiecību.

Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 1. augusta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-861/2022 (C12227021)

Lietas apstākļi

2020. gada 1. septembrī prasītājs un atbildētāja uz noteiktu laiku pieciem gadiem noslēdza darba līgumu, ar kuru sakarā ar iecelšanu par valdes locekli prasītājs pieņemts valdes locekļa amatā.

Ar atbildētājas padomes 2021. gada 22. jūlija lēmumu prasītājs atsaukts no valdes locekļa pilnvarām saskaņā ar Komerclikuma 306. pantu, izbeidzot darba līgumu un veicot izmaiņas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā. Ar padomes 2021. gada 30. jūlija paziņojumu prasītājam paziņots par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanu.

Prasītājs iesniedza tiesā prasību lūdza: 1) atzīt padomes lēmumu par prasītāja atsaukšanu no amata par spēkā neesošu no lēmuma pieņemšanas brīža; 2) atjaunot prasītāju darbā ar sprieduma stāšanos spēkā; 3) piedzīt no atbildētājas vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku līdz sprieduma stāšanās spēkā un visus tiesāšanās izdevumus.

Pirmās instances tiesas prasību noraidīja un norādīja, ka darba līguma noslēgšana ar valdes locekli neatceļ Komerclikuma normu kā speciālo tiesību normu piemērošanu, un, kaut arī starp pusēm noslēgts darba līgums, minētajām tiesiskajām attiecībām nav piemērojamas Darba likuma normas, bet gan Komerclikuma speciālās normas.

Tiesa atsaucās uz Darba likuma 44. panta trešo daļu (redakcijā līdz 2014. gada 31. decembrim), kas noteica, ka ar kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas locekļiem slēdzams darba līgums uz noteiktu laiku, ja vien tie netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Norādīja uz Senāta atziņām saistībā ar minēto normu, ka uz minētās kategorijas līgumiem neattiecas Darba likuma normas par darba devēja uzteikumu, bet darbojas Komerclikuma 224. pants kā speciālā norma. Noslēgtais darba līgums attiecināms uz valdes loceklim noteikto atlīdzību, sociālajām garantijām, atpūtas laiku un citiem tajā ietvertajiem nosacījumiem.

Arī apelācijas instances tiesa prasību noraidīja. Apgabaltiesa gan piekrita, ka apelācijas sūdzībā pamatoti norādīts, ka Darba likuma 44. panta trešā daļa ar 2014. gada 23. oktobra grozījumiem no 2015. gada 1. janvāra izslēgta no Darba likuma un vairs neregulē darba tiesiskās attiecības ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem, tāpēc pirmās instances tiesai spriedumā nebija pamata atsaukties uz šo tiesību normu. Tomēr tas neietekmē sprieduma likumību un pamatotību.

Apgabaltiesa izteica šādas atziņas:

  • No Darba likuma grozījumu anotācijas redzams, ka likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likumā, izslēdzot 44. panta trešo daļu. Turpmāk specifiskos jautājumus par kapitālsabiedrības valdes locekļu nodarbināšanu reglamentēs Komerclikums, tādējādi šo grozījumu mērķis bija nodalīt tiesiskās attiecības, kas rodas starp kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas locekļiem ar kapitālsabiedrību, no darba tiesiskajām attiecībām.
  • Pirmās instances tiesa pareizi spriedumā secinājusi, ka darba līguma noslēgšana ar valdes locekli neatceļ Komerclikuma normu kā speciālo tiesību normu piemērošanu, un minētajām tiesiskajām attiecībām nav piemērojamas Darba likuma normas, bet gan Komerclikuma speciālās normas.
  • Tiesa vispār nevar vērtēt prasītāja atcelšanas no valdes locekļa amata pamatus un apstākļus, jo, atbilstoši Komerclikuma 306. panta pirmajai daļai, tā ir akciju sabiedrības padomes kompetence. Saskaņā ar Komerclikuma 291. pantu padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību. Savukārt Komerclikumā nav paredzētas tiesības pārsūdzēt padomes lēmumu un tiesai saturiski vērtēt tā pamatotību.
  • Nav nozīmes, ka prasītājs no valdes locekļa amata atsaukts darbnespējas laikā, kā arī apstāklim, ka viņam ir invaliditāte. Abi minētie apstākļi nav norādīti Komerclikumā kā ierobežojošie faktori valdes locekļa atsaukšanai no amata.
  • Tiesai nav kompetences vērtēt pieņemtā lēmuma tiesiskumu un iejaukties jautājumos, kas attiecas uz akciju sabiedrības funkcionēšanu, tajā skaitā arī jautājumā par valdes locekļa atsaukšanas pamatotību. Attiecīgi tiesai, pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, nav tiesību atzīt padomes lēmumu par prettiesisku un to atcelt.
  • Akciju sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir akcionāru sapulce, pie kuras prasītājs bija tiesīgs vērsties saistībā ar viņa atsaukšanu no valdes. Tomēr prasītājs neizmantoja iespēju aizstāvēties, jo, pirmkārt, atteicās sniegt paskaidrojumus padomei uz tās 2021. gada 11. jūnija pieprasījumā norādītajiem jautājumiem, kā arī nevērsās pie akcionāru sapulces ne rakstiski, ne personīgi sakarā ar savu atcelšanu no valdes.

Senāts nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību un izteica šādas atziņas:

  • tiesiskās attiecības, kas pastāv starp kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas locekļiem un kapitālsabiedrību, ir nodalāmas no darba tiesiskajām attiecībām un tām piemērojamas Komerclikuma speciālās normas, nevis Darba likuma normas. Šo attiecību tiesisko dabu neietekmē tas, ka puses savstarpējo darījumu nosaukušas par darba līgumu.
  • Valdes loceklim, kurš atsaukts no amata, tiesību prasīt atjaunošanu amatā tiesas ceļā Komerclikums neparedz, jo valdes locekļa amatam ir uzticības raksturs.
  • Tiesai nav kompetences iejaukties uzņēmējdarbības institūcijas, par kādu atzīstama valde, izveidošanas jautājumu risināšanā un uzspiest valdes locekli,[4] neatkarīgi no atsaukšanas iemesla.

Kaspars Rācenājs,
LBAS jurists


  1. Sk. Likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.punkta 5.apakšpunktu, pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/1016FA82F40AC4EFC2257BC50037F713? OpenDocument
  2. Sk., piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 22. septembra sprieduma lietā Nr. SKC-2778/2015 (C15163815) 7.punktu).
  3. Sk. sal. A. Strupišs. Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1.-73. panti). Izdevējs: SIA ,,A. Strupiša juridiskais birojs”, 2003, 44-45.lpp.).
  4. Sk. Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 5.decembra spriedumu lietā Nr. SKC-805/2007, 2009.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr. SKC-175/2009, 2010.gada 24.februāra spriedumu lietā Nr. SKC- 363/2010, 2015.gada 22.septembra sprieduma lietā Nr. SKC-2778/2015 7.punktu.