20. aprīlī notika Sociālās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sanāksme. Galvenais jautājums, par kuru diskutēja sociālie partneri, bija minimālā alga.
Minimālā alga Latvijā šogad ir otra zemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tā neatbilst darbinieku pamatvajadzību apmierināšanai. Latvijā minimālā alga tika celta 2021. gadā no 430 eiro uz 500 eiro mēnesī, kas sastāda 418 eiro uz rokas. Šāds minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pie Latvijas patēriņa cenu līmeņa daļu strādājošo potenciāli pakļauj nabadzības riskam.
2020. gada nogalē Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstīja direktīvas par adekvātas minimālās algas Eiropas Savienībā noteikšanu, tostarp arī Latvija un tās sociālie partneri. Direktīvas uzdevums ir izstrādāt vienotu Eiropas minimālās darba algas izvērtēšanas un izmaiņu mehānismu, un kā viens no direktīvas priekšlikumiem adekvātas minimālās algas noteikšanai ir:
“Minimālo algu uzskata par adekvātu, ja tā ir taisnīga attiecībā pret algu sadalījumu valstī un nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Minimālās algas adekvātumu attiecībā pret bruto algas līmeni var palīdzēt novērtēt rādītāji, kurus parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 60 % no medianālās bruto algas un 50 % no vidējās bruto algas.”[1]
Lai izpildītu minēto priekšlikumu un sasniegtu 50% no vidējās algas Latvijā prognozējams, ka tai būtu jābūt ap 650 eiro bruto (pirms nodokļu nomaksas), sākot ar 2023. gada 1.janvāri, jo, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, jau 2021. gadā vidējā alga Latvijā bija 1277 eiro bruto ( 50% = 640 eiro).
Ja salīdzinām Latvijas minimālo algu ar kaimiņvalstīm, ir redzams, ka Latvija sākusi atpalikt minimālās algas līmenī gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Jāņem vērā, ka nodokļu aprēķins bruto algai dažādās valstīs var būtiski atšķirties, piemēram, Lietuvā ir mainījies nodokļu piemērošanas princips, un lielākā daļa nodokļu sloga ir pārlikta uz darbiniekiem, savukārt Igaunijā nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir salīdzinoši zemāks.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība norāda, ka starp Baltijas valstīm Latvijā minimālās darba algas saņēmējiem tiek maksāts vismazāk. Kā redzams zemāk attēlotajā grafikā, viens minimālās darba algas saņēmējs darba devējam 2022. gadā izmaksā par 256,7 eiro mazāk kā Igaunijā un par 123,7 eiro mazāk kā Lietuvā.
Neraugoties uz dažādiem nodokļu piemērošanas principiem, kas neļauj tiešā veidā salīdzināt bruto algas visās Baltijas valstīs, tik un tā redzams, ka Latvijā minimālās darba algas neto ieguvums darbiniekiem ir zemākais. Salīdzinoši – Lietuvā atbilstoši 730 eiro bruto minimālajai algai darbinieks uz rokas saņem 518 eiro vai par 100 eiro vairāk nekā Latvijā. Savukārt Igaunijā, atbilstoši 654 eiro bruto algai, darbinieks uz rokas saņem 603 eiro.
Lai precīzāk novērtētu darbinieku ieguvumu un spēju iegādāties preces un pakalpojumus par uz rokas saņemto minimālo algu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība parasti izlīdzina uz rokas saņemto minimālo algu pēc patēriņa cenu līmeņa. Ja pieņemam, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā patēriņa cenu līmenis būtu vienā līmenī ar Latviju, tad Lietuvas minimālā neto alga būtu vienādā vērtībā ar 554 eiro Latvijā, savukārt Igaunijā – 576 eiro. Tas nozīmē, ka 2022. gadā attiecīgi Lietuvā iedzīvotājs ar mēneša minimālo algu spēj iegādāties preces un pakalpojumus par 136 eiro lielākā vērtībā un Igaunijā – par 158 eiro nekā Latvijā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzsver, ka nedrīkst pieļaut, ka iedzīvotāji, kuri strādā pilnas slodzes darbu dzīvo nabadzībā, tajā pašā laikā šobrīd ar minimālo algu nepietiek, lai pārvarētu nabadzības slieksni. Jau 2020. gadā nabadzības slieksnis bija 472 eiro, liecina CSP dati vienam cilvēkam un mājsaimniecībām ar diviem bērniem un diviem vecākiem – 991 eiro. Jāsecina, ka mājsaimniecībās kā viens minimālās algas saņēmējs, tā arī divi vecāki ar bērniem, saņemot minimālo algu ir spiesti dzīvot nabadzībā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ļoti pozitīvi vērtē to, ka Labklājības ministrija Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē, kura notika 2022. gada 20. aprīlī, sniedza divus priekšlikumus minimālās darba algas paaugstināšanai valstī: līdz 640 un līdz 700 eiro mēnesī. Sanāksmes laikā izvērtās diskusija par to, ka atbilstoši minimālās darba algas paaugstināšanai valstī – 2023.gadā ir nepieciešams nodrošināt arī minimālās darba algas likmes paaugstināšanu izglītības un veselības aprūpes nozarē nodarbinātajiem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība atgādina, ka 2022.gadā minimālā darba alga Latvijā netika paaugstināta, tāpēc minimālajai algai valstī būtu jāpanāk regulāra pārskatīšana katru gadu, lai paaugstinājums būtu mērenāks.
Sanāksmes laikā sociālie partneri aktualizēja jautājumu par bezdarbnieka pabalstu un tā apmēru. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicināja Labklājības ministriju atgriezties pie iepriekšējās kārtības, kura bija spēkā līdz 2020.gadam. Proti, sākot ar 2020.gadu tika samazināts gan bezdarbnieka pabalsta apmērs, gan izmaksas ilgums. Tai pat laikā netika samazinātas sociālās iemaksas bezdarba apdrošināšanai. Turklāt, kā prezentēja Labklājības ministrija, bezdarbnieki iepriekš ir strādājuši profesijās, kurās lielākoties darba samaksa ir mazāka nekā vidējā darba samaksa tautsaimniecībā, tas attiecīgi nozīmē mazāku bezdarbnieka pabalstu. Samazinot bezdarbnieka pabalsta apmēru, bezdarbnieki tiek pakļauti nabadzības riskam.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pozitīvi vērtēja Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanas un parādu piedziņas rezultātiem 2021.gadā, aktualizējot arī “aplokšņu algu” problēmu, un saņēma apliecinājumu tam, ka tiks pielietoti jauni instrumenti, lai mazinātu ēnu ekonomiku Latvijā.
Sanāksmes noslēgumā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rosināta diskusija par negatīvajām sekām, kas tiek radītas personām, kuras ir pensijas vecumā, saistībā ar darba devējiem noteiktām tiesībām saņem Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņa pagarinājumu, kā rezultātā pensionāriem tiek pasliktināta situācija, jo nevar saņemt vecuma pensijas pilnā apmērā. Labklājības ministrija informēja, ka gatavo Ziņojumu valdībai, kurā tiks iekļauti divi jauni risinājumi par normatīvo regulējumu Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņa pagarinājumam: 1) Nepiešķirt Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nodokļa pagarinājumu; 2) Ja pagarinājums tiks piešķirts, tad Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu pensionāriem kompensēs no pamatbudžeta un kad nodoklis tiks samaksāts, tad to atgriezīs pamatbudžetā.
Mārtiņš Svirskis,
LBAS tautsaimniecības eksperts
- Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā priekšlikums, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020PC0682&from=LV